Volstrītā akciju cenas kāpj pēc jaunām ziņām par COVID-19, Eiropā tās pārsvarā krītas

Volstrītā trešdien, 8.aprīlī, akciju cenas pieaugušas pēc jauniem datiem, ka koronavīrusa pandēmija var būt sasniegusi virsotni Ņujorkā un citos karstajos punktos, bet Eiropas akciju cenas pārsvarā kritās, ES finanšu ministriem nespējot vienoties par atbalsta plānu uzņēmumiem COVID-19 krīzē.

Volstrītas indekss Dow Jones Industrial Average pieauga par 3,4% pēc Ņujorkas štata gubernatora Endrū Kuomo (Andrew Cuomo) paziņojuma, ka jaunu COVID-19 pacientu hospitalizācija turpina samazināties sociālās distancēšanās pasākumu dēļ. «Mēs saplacinām līkni,» Kuomo sacīja reportieriem.

Eiropas un Āzijas biržās akciju cenas pieauga, sekojot sākotnējam kāpumam Volstrītā.

Šāda datu uzlabošanās Ņujorkā un citur iedrošināja investorus, kuri uzskata, ka ASV ekonomika drīz spēs atveseļoties. Citi komentētāji bija skeptiskāki un atzīmēja, ka vīrusa trajektorija vēl arvien ir ļoti satraucoša citur ASV.

Akciju cenas Eiropas fondu tirgos pārsvarā kritās, jo COVID-19 krīzes kaitējums ekonomikai kļuva redzams, bet ES finanšu ministri nespēja vienoties par pasākumiem COVID-19 radītās krīzes seku novēršanai.

«Eiropas tirgi šodien noslīdēja atpakaļ, investoriem sākot aptvert ekonomisko postu, ko Eiropā nodarījis vīruss,» sacīja CMC Markets UK galvenais tirgus analītiķis Maikls Hjūsons (Michael Hewson). 

Francijas centrālā banka 8.aprīlī, paziņoja, ka Francijas ekonomika šogad pirmajā ceturksnī samazinājusies par aptuveni 6%, tādējādi reģistrējot straujāko lejupslīdi kopš 1945.gada.

Turklāt Francijas ekonomika pirmajā ceturksnī nonākusi recesijā, jo pērnā gada pēdējos trīs mēnešos valsts iekšzemes kopprodukts (IKP) saruka par 0,1%. Recesija tiek definēta kā ekonomikas lejupslīde vismaz divus ceturkšņus pēc kārtas.

Koronavīrusa krīzes dēļ Vācijas ekonomika šogad otrajā ceturksnī samazināsies par gandrīz 10%, trešdien prognozēja vadošie Vācijas ekonomiskās izpētes institūti.

Dziļo domstarpību dēļ par tā dēvētajām koronaobligācijām Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu finanšu ministri trešdien 16 stundu ilgām sarunām nespēja vienoties par pasākumiem COVID-19 radītās krīzes seku novēršanai.

Kopīgs ES aizņēmums jeb tā dēvētās koronaobligācijas varētu palīdzēt pārvarēt ekonomikas izaugsmes tempa kritumu, kuru šogad varētu izsaukt COVID-19 pandēmija. To pieprasa atsevišķas dienvidvalstis, īpaši Itālija un Spānija. Francija ierosinājusi izveidot pagaidu obligāciju fondu, kas būtu apjomā ierobežots un tiktu izmantots vienīgi koronavīrusa krīzes seku novēršanai. 

Pret koronaobligāciju ieviešanu kategoriski iebilst Vācija, Nīderlande, Austrija un Somija.

Vēl par šo tematu: ES valstis nespēj vienoties par kopīgu aizņemšanos finanšu tirgos

Naftas cenas 8.aprīlī pieauga, tirgus dalībniekiem gaidot ceturtdien plānotu galveno naftas ieguvējvalstu videoapspriedi par iespējamu ieguves apjomu samazināšanu. 

ASV biržu indekss Dow Jones Industrial Average trešdien pieauga par 3,4% līdz 23 433,57 punktiem, indekss Standard & Poor’s 500 kāpa par 3,4% līdz 2749,98 punktiem, bet indekss Nasdaq Composite palielinājās par 2,6% līdz 8090,90 punktiem.

Londonas biržas indekss FTSE 100 trešdien kritās par 0,5% līdz 5677,73 punktiem, Frankfurtes biržas indekss DAX 30 saruka par 0,2% līdz 10 332,89 punktiem, bet Parīzes biržas indekss CAC 40 palielinājās par 0,1% līdz 4442,75 punktiem.

Ņujorkas biržas elektroniskajā tirdzniecībā WTI markas jēlnaftas cena 8.aprīlī pieauga par 6,2% līdz 25,09 ASV dolāriem par barelu. Brent markas jēlnaftas cena Londonas biržā kāpa par 3,0% līdz 32,84 dolāriem par barelu.

Eiro vērtība pret ASV dolāru trešdien kritās no 1,0892 līdz 1,0850 dolāriem par eiro, britu mārciņas vērtība pret ASV dolāru kāpa no 1,2332 līdz 1,2375 dolāriem par mārciņu, bet ASV dolāra vērtība pret Japānas jenu palielinājās no 108,76 līdz 108,90 jenām par dolāru. Eiro vērtība pret britu mārciņu kritās no 88,32 līdz 87,66 pensiem par eiro.

Saistītie raksti

ATBILDĒT

Lūdzu, ievadiet savu komentāru!
Lūdzu, ievadiet savu vārdu šeit

Ziņas