bnn.lv  Latviski    bnn-news.com  English    bnn-news.ru  По-русски
Piektdiena 24.05.2019 | Vārda dienas: Ilvija, Marlēna, Ziedone
LatviaLatvija

Zaļumballes vēsture un daži zaļumplači sestdienai, ko vērts «padeldēt»

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Zaļumbaļļu tradīcija Latvijā ir labi zināma vismaz kopš 19.gadsimta otrās puses, kad, dibinoties biedrībām un dažādām sabiedriskām organizācijām, arvien vairāk notika izrīkojumi brīvā dabā. Tie, kā lasāms tā laika presē, bieži noslēdzās ar deju. Vasaras mēnešos ļaudis sanāca kopā un ballējās dikti jaukās vietās – parkos, birzīs, upju līčos, pļavās, gravās, pilskalnos un pilsdrupās, atskatu zaļumbaļļu vēsturē sāk Signe Pucena un Ieva Vītola.

Ja sākotnēji zaļumballes, kas tika sauktas arī par zaļumu svētkiem un zaļumu priekiem, tika pozitīvi vērtētas kā labāka alternatīva iepretim brīvā laika pavadīšanai muižas krogos, tad vēlāk tās nereti izpelnījās nosodījumu kā lēkšana pie vājas mūzikas, dzērāju bļaustīšanās, ko nereti pavada izkaušanās.

Izglītības Ministrijas Mēnešraksts 1923.gadā rakstīja: «Iestājoties pavasarim, visa sabiedriska dzīve, tā sakot, pāriet krūmos. Seklās zaļumballes kulturellai dzīvei neko nedod. Neskatoties uz to, zaļumballes bija iecienīts tautas izpriecas veids. Tās visā Latvijā līdz Otrajam pasaules karam notika teju katru nedēļas nogali, laikā no vēla pavasara līdz vasaras beigām, parasti sestdienās pēc darba, bieži arī svētdienās, arī dažādu svētku ietvaros – Vasarsvētkos, Jāņos, kapusvētkos, vietējos Dziesmu svētkos. Pēckara gados arī notika zaļumballes, tās galvenokārt rīkoja kolhozi, atzīmējot tādus padomju laikiem svarīgus kolektīvās dzīves notikumus kā Apsējības, Apkūlības, Pilngadības svētkus, Jāņus (gados, kad to svinēšana nebija aizliegta).»

Zaļumbaļļu norisei bija pat speciāli izveidotas vietas – tā sauktie balles plači, zaļumplači, deju laukumi, deju pleķi. Zaļumballes vieta nereti tika aprīkota ar soliņiem apkārt deju laukumam un ar estrādīti – paaugstinājumu muzikantiem. Dažviet tika izbūvēta deju grīda dejotājiem, kas tika saukti arī par zaļumniekiem un šīberniekiem. Balles ieejas un biļešu iegādes vietu iezīmēja goda vārti vai meijas. Bez mēnessgaismas balles plači tika apgaismoti ar ilumināciju – gaismas avots parasti bija vai nu ugunskuri, vai kokos sakārtas spuldzītes, prožektori. Vēl tagad Latvijas ainavā vērojamas šīs savulaik labiekārtotās vietas ar koku stādījumiem, muzikantu spēles izbūvēm, piemēram, Kuiķules līcis Svētupes krastā, zaļumbaļļu vieta pie Meiru mājām Dundagas novadā, Siliņu mežs un Vīķu saliņa Staicelē.

Visai bieži zaļumballes notika pilskalnos un viduslaiku pilsdrupās – 20.gadsimta 20.–30. gados rīkojot pasākumu arheoloģijas piemineklī, tas bija jāsaskaņo ar Pieminekļu valdi, rakstot iesniegumu un ar zīmogmarkām samaksājot valstij nodokli par senvietas izmantošanu. Populāras brīvdabas pasākumu vietas bija Veckuldīgas pilskalns, Mežotnes pilskalns, Cērtenes pilskalns Smiltenē, Tanīskalns Raunā, Tempļa kalns Alūksnē, Siguldas pilsdrupas, Lielvārdes pilsdrupas, Asotes pilskalns, Ludzas pilsdrupas, Mākoņkalns u. c. Šādus lielus izrīkojumus brīvā dabā ar apmeklētāju skaitu, mērāmu vairākos simtos, līdz Otrajam pasaules karam galvenokārt rīkoja dažādas organizācijas – brīvprātīgo ugunsdzēsēju, aizsargu, skolotāju, lauksaimnieku un citas biedrības, partiju nodaļas, arodbiedrības, skolas. Taču zaļumballes notika arī māju pagalmos, šķūņos, rijās, kur uz šīberēšanu parasti vasaras sākumā vai lietainā laikā kopā sanāca apkārtnes jaunieši, pēc dievkalpojuma pie baznīcas vai balles beigās norunājot, kur un kad notiks nākamā šķūņa balle, rijas balle, kaktu balle vai večerinka – tā zaļumballes sauktas daudzviet Latgalē.

Uz ballēm dejotāji parasti uzpucējās, ievērojot aktualitātes modē un pieejamībā – ir bijis laiks, ka stilīgi uz balli bija ierasties baltās auduma čībiņās, vēlāk puiši zīmējās ar porgām un šaurām, šaurām biksēm, tad kļošenēm un raibiem krekliem, kam sekoja džinsi, bītlenes u.c. Meitenes uz balli agrāk vienmēr nākušas kleitās vai svārkos. Zaļumballēs spēlēja galvenokārt pūtēju orķestri, kurus sauca arī par misiņgrauzējiem, taurniekiem, ballīšu brigādēm. Zaļumballēs visbiežāk skanēja ragu mūzika, šlāgera ritmi. Vietējie vai ceļojošie tautas muzikanti jeb prāģeri spēlēja arī garmoškas, ermoņikas, cītaras, bandžo un citus mūzikas instrumentus. Zaļumbaļļu tradīcija ir cieši saistīta ar tautas muzikantiem, tā nereti bijusi vieta, kas, no vienas puses, iedvesmojusi apgūt mūzikas spēli, no otras puses, praksē nostiprināt muzicēšanas iemaņas un ļauties spēles priekam, kas tik raksturīgs tautas muzikantiem.

Sanākušie ļaudis dejoja valsi, fokstrotu jeb šīberi, tango, polku, arī sava laika modes dejas – krakovjaku, lambetvoku, vengerku, lendlederi (reinlenderi), padespaņu, kadriļu, tvistu, šeiku, svingu, letkisu. Ballēs iecienītas bija arī dāmu dejas un aplausu dejas. Saistībā ar dāmu deju agrāk pastāvēja nerakstīts noteikums – pēc dejas atlūgt dāmu uz vismaz vienu vai, vēlams, divām dejām. Bija arī aplausu dejas, plaudēšana balles placī notikusi arī tad, ja muzikanti tika lūgti atkārtot vēl un vēlreiz kādu iemīļotu dziesmu vai deju. Par zaļumballēm lielākoties bija jāmaksā, vismaz tik daudz, lai pa visiem kopā sanāktu honorārs uzaicinātajiem muzikantiem. Biļešu cenas bija dažādas, nereti kungiem lielāka summa, dāmām – mazāka. Biļetes, kā vēsta zaļumbaļļu afišas, vajadzēja nest redzamā vietā, piestiprinot pie apģērba. Biļešu iegādei ballēs nereti bija opozīcija – allaž bija kādi, kuri gribēja tikt pasākumā bez biļetes, izdomājot un pielietojot dažādus veiklus paņēmienus.

Asprātība un enerģija tika izmantota arī nākamās dienas rītā, kad balles vietā sanāca bērni un vecāka gada gājuma vīri un sievas, lai savāktu ballē pazaudētās mantas, izkritušo naudu bufetes tuvumā un atstātos atkritumus – ir zināmi stāsti, ka par nodotajām tukšajām pudelēm iegādātas vērā ņemamas mantas, tāpat atrastie pudeļu korķi lieti noderējuši makšķeru pludiņiem. Lielākās zaļumballēs tika nodrošināta arī zirgu un riteņu uzraudzība, kas senāk bija galvenie transporta līdzekļi tikšanai uz balli. Dažviet Latvijā uz zaļumballēm devās laivās, piemēram, bērzciemieši pa jūru uz izrīkojumiem Engurē vai Mērsragā, savukārt Daugavas labā krasta ļaudis uz ballēm devas pāri upei Zvejnieklīcī Sēlpils krastā.

Bez obligātajām dejām un mūzikas ar zaļumbaļļu tradīciju saistītas arī tādas pirmsballes izpausmes kā kora koncerts, teātra izrāde, kino, sporta priekšnesumi, grāmatu galds, loterija, ziedojumu vākšana labdarībai, priekšlasījumi, rotaļas. Gandrīz vienmēr balles laikā darbojās bufete, kurā bija nopērkami dažādas uzkodas un atspirdzinājumi – desiņas, sviestmaizes, saldumi, limonāde, zelteris, protams, arī alkohols, ar ko uztaisīt dūšu un dabūt štīmi kavalieru drosmei un raitākam dejas solim. Zaļumballes pildīja noteiktas sociālās funkcijas. Nereti zaļumballes bija ciema ziņu un jaunumu noskaidrošanas vietas.

Uz ballēm nāca arī nedejotājas – ciema sievas, kuras, sasēdušas uz soliņiem, vēroja notiekošo deju laukumā. Tika mēģināts saprast un prognozēt jauniešu simpātijas un potenciālos pārus, un ne velti – kādreiz zaļumballes bija viena no galvenajām satikšanās un saskatīšanās vietām. Romantiskas bija ne tikai pastaigas muzikantu paužu laikā, notika arī kopīga saullēkta sagaidīšana un pavadīšana mājās. Nereti pēc balles tika rakstītas un sūtītas mīlestības vēstules, un – galu galā – rīkotas kāzas. Saprotams, neiztika bez greizsirdības scēnām kā dāmu, tā puišu starpā, kuri savas pozīcijas mēģināja nostiprināt un apliecināt ar dūru vicināšanu. Kautiņi arīdzan uzskatāmi par zaļumballēm raksturīgu izpausmi. Gandrīz katrā ballē tika skaidrotas attiecības ciemu, pagastu, pilsētas rajonu starpā, reizēm notika arī kautiņi starp latviešiem un krieviem, pierobežā starp latviešiem un lietuviešiem, latviešiem un igauņiem.

Savukārt pēckara gados, lielam skaitam latviešu atrodoties ārpus savas dzimtenes, zaļumballes, kas trimdas sākuma gados tika rīkotas, kopā svinot Jāņus vai satiekoties Dziesmu svētkos, vasaras nometnēs, bija viens no veidiem, kā latviešiem būt kopā – uzturēt un saglabāt savu etnisko piederību. Iepriekš aprakstītais galvenokārt atklāj zaļumbaļļu norisi līdz 20.gadsimta 70.gadiem. Zaļumbaļļu tradīciju būtiski ietekmējusi mūzikas nozares attīstība. Sākoties elektrisko ģitāru ērai un apskaņošanai ar pastiprinātājiem un skaļruņiem, zaļumballēs arvien retāk spēlēja orķestri, kapelas. Dzīvās mūzikas skanējumu jeb dejas pie labas ragu mūzikas 20.gadsimta 80.gadu sākumā nomainīja ieraksti magnetofonu lentēs, disko ritmi.

Deju repertuārā palēnām izzuda agrāk tik populārais tango, lambetvoks, valša soļi gan vēl gadu gaitā nav aizmirsti un šur tur tiek dejoti. Mūsdienās ietekmi uz tradīciju atstājusi arī demogrāfiskā situācija Latvijā, jo īpaši laukos – dejotāju ik katru gadu kļūst mazāk, deju plači ir brīvāki un plašāki. Tomēr nevar apgalvot, ka tradīcija ir iznīkusi – joprojām daudzviet Latvijā tiek rīkotas zaļumballes, gan atklājot vasaras pasākumu sezonu, gan Jāņu naktī, gan pēc kapusvētkiem, gan novada svētku ietvaros. Tiesa, arvien biežāk par zaļumballi tiek uzskatīti un dēvēti vasaras sezonas pasākumi brīvdabas estrādē ar dīdžeju piedalīšanos. Izdevumā apkopoti interviju fragmenti – atmiņas par zaļumballēm, kuras stāstījuši dejotāji, muzikanti, rīkotāji tēmas izpētes laikā (galvenokārt 2017. un 2018.gadā). Izmantoti arī citos lauka pētījumos dokumentētie stāsti par zaļumballēm. Tradīciju burtnīcas otrajā daļā apkopots novadpētnieku un Latvijas valsts simtgades programmas reģionālo koordinatoru veikums, publicējot pierakstītos un iesūtītos atmiņu stāstus.

Pilna pasākuma programma pieejama šeit, bet mēs esam atlasījuši dažas Simtgades zaļumballes, kurās noteikti ir vērts padeldēt savas ērtākās deju kurpes! Jāpiebilst, ka divas no tām norisināsies arī ārpus Latvijas robežām.

Cēsu pils parka estrādē
Pūtēju orķestris Cēsis
Sākums: 20.00

Drabešu pagasta Āraišu pilsdrupās
Laimis Rācenājs un Mariachi Baltica, un Neaizmirstulītes
Sākums: 21.00

Rīgā, Mežaparka Zaļajā teātrī
Retro orķestris Bellacord Tanzorchester, grupas Rumbas kvartets, Laika upe, Kantoris 04, kā arī Latvijas Universitātes pūtēju orķestris ar dažādiem solistiem, Rīgas danču klubs, Latvijas Radio 2 DJ Aivis
Sākums: 17.00

Ikšķiles novadā pie Dubkalnu ūdenskrātuves dabas, parka Ogres Zilie kalni teritorijā
Grupa Mītavas soļi, Transleiteris, DJ
Sākums: 22.00

Ropažu novadā, Zaķumuižas klubā
Zemessardzes pūtēju orķestris
Sākums: 22.00

Rojas pagasta Valgalciemā Dzelžu pagalmā 
Duets Indra un Modris
Sākums: 22.00

Salaspils novada Rīgavas Mūzikas un mākslas dārzs
Grupa Bučbend
Sākums: 20.00

Vecumnieku novada Stelpes estrādē
Auces, Bauskas un Skaistkalnes pūtēju
orķestri un lauku kapela Savējie
Sākums: 19.00

Krievija
Omskas apgabala Taras rajona Augšbebru ciemā
Folkloras kopa Daina no Omskas un Pētera Zeļicka estrādes ansamblis
Sākums: 22.00

Īrija
Lough Ramor Camping, pie Virdžīnijas ezera
DJ Modžo
Sākums: 15.00


Pievienot komentāru

Saņemti pirmie signāli par iespējamiem pārkāpumiem EP vēlēšanu norisē

Valsts drošības dienests ir saņēmis pirmos signālus par iespējamiem pārkāpumiem Eiropas Parlamenta vēlēšanu norisē.

Pārtikas ražotāji neredz problēmas ES direktīvas ieviešanā ar mērķi ierobežot negodīgas tirdzniecības prakses

Latvijas pārtikas ražotāji nesaredz problēmas sekmīgi Latvijā pārņemt prasības, ko nosaka Eiropas Savienības direktīva pret negodīgu tirdzniecības praksi starpuzņēmumu attiecībās pārtikas piegādes ķēdē, stāsta Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas padomes priekšsēdētāja Ināra Šure.

Dzelzceļa posma Mažeiķi-Reņģe atjaunošana sāksies jūnijā

Dzelzceļa posma Mažeiķi-Reņģe atjaunošana sāksies jūnija sākumā, un to plānots pabeigt līdz gada beigām, paziņoja konkursā par atjaunošanas darbiem uzvarējušās Lietuvas kompānijas Vitras-S vadītājs Mihails Ļipkins.

VNĪ sāks ieviest koncepciju Nākotnes birojs

Arī valsts pārvalde saskaras ar tiem pašiem izaicinājumiem kā privātais sektors: kā efektīvāk izlietot līdzekļus, kā nodrošināt darba vidi, kas palīdz sasniegt organizācijas mērķus.

Statistika: Jo vecāks, jo vientuļāks

2018.gadā 17% iedzīvotāju vecumā no 75 gadiem atzīmējuši, ka pēdējā mēneša laikā ir jutušies vientuļi visu laiku vai lielākoties, savukārt gados jaunāki cilvēki šādu atbildi sniedza desmit reizes retāk.

Daļa vēlētāju joprojām nesekmīgi mēģina nobalsot ārpus saviem vēlēšanu iecirkņiem

Turpinoties iepriekšējai balsošanai Eiropas Parlamenta vēlēšanās, daļa vēlētāju Rīgā nav informēti, ka piektdien, 24.maijā, iespējams nobalsot tikai tajā iecirknī, kurā viņi ir reģistrēti, un viņi neveiksmīgi centušies nobalsot citā balsošanas vietā.

RTAB «jauna» valde – par priekšsēdētāju iecelts tās līdzšinējais loceklis Grīnvalds

Par Rīgas Tūrisma attīstības biroja valdes priekšsēdētāju ievēlēts Guntars Grīnvalds, kurš līdz šim RTAB darbojās kā valdes loceklis.

Video: Britu premejere Meja paziņo par atkāpšanos emocionālā uzrunā

Par demisiju paziņojusi Lielbritānijas premjerministre Terēza Meja, atzīstot, ka viņas valdībai nav izdevies atrisināt Brexit strupceļu. Atvadu uzrunā viņa to nosaukusi par britu valdību «lielāko izaicinājumu miera laikos».

Viedoklis: Oligarhu maks šoreiz nenostrādās – pirmās atklātās prezidenta vēlēšanas

Latvijas Valsts prezidents varētu būt smagos noziegumos apsūdzētā Aivara Lemberga iespēja uz apžēlošanu gadījumā, ja tiesa pēc vairākiem gadiem pasludina notiesājošu spriedumu viņa lietā. Tomēr, lai arī cik biezs būtu oligarhu maks, ZZS virzītais prezidenta kandidāts tiesībsargs Juris Jansons, visticamāk, netiks ievēlēts par nākamo Latvijas Valsts prezidentu – atklātais balsojums šo procesu apgrūtinās.

Igaunijas elektrotīklu operators apzīmogo pievienošanos Eiropas tīklam

Igaunijas elektrotīklu pārvaldes uzņēmums Elering ir parakstījis līgumu par pievienošanos sinhronizētajam kontinentālās Eiropas elektrotīklam, kas plānota kopā ar Latviju un Lietuvu.

Apsūdzēti divi vīrieši par cigarešu kontrabandu vairāk nekā miljona vērtībā

Abi apsūdzētie kāda uzņēmuma legālā cigarešu ražotnē nelikumīgi saražoja un glabāja 7 110 380 cigaretes Richman bez akcīzes nodokļa markām 1 137 660 eiro apmērā.

Pēc kopīgas alkohola lietošanas vīrietis sadur sievieti

Sievietei konstatēta durta brūce kājas augšstilbā un viņa nogādāta medicīnas iestādē.

EP vēlēšanās Lielbritānijā liedz balsot daudziem ES pilsoņiem

Lielbritānijā nepatīkamu pārsteigumu piedzīvojuši daudzi Eiropas Savienības dalībvalstu pilsoņi, kuriem Eiropas Parlamenta vēlēšanu dienā liegta iespēja balsot formalitāšu problēmu dēļ.

Tirgi ir iekļuvuši Brexit kņadas, ASV-Ķīnas tirdzniecības kara un Eiropas ekonomiskā vājuma perfektā vētrā

Pasaules biržu indeksi un naftas cenas ceturtdien, 23.maijā, kritās.

Par nepatiesu ziņu norādīšanu amatpersonas deklarācijā Koļegovu soda ar 3 010 eiro

Tiesa bijušo Valsts vides dienesta (VVD) ģenerāldirektori Ingu Koļegovu atzina par vainīgu nepatiesu ziņu norādīšanā valsts amatpersonas deklarācijā un piesprieda viņai naudas sodu 3 010 eiro apmērā.

Pierīgā un Jelgavas apkārtnē var būt palēnināta satiksme

Valsts autoceļu tīklā rit aktīva ceļu būvdarbu sezona, remontdarbi notiek vairāk nekā 20 reģionālo autoceļu posmos.

Pirmajās divās vēlēšanu dienās Latvijā nobalsojuši 4,34% balsstiesīgo

Pirmajās divās vēlēšanu dienās Latvijā nobalsojuši 4,34% jeb 61 305 balsstiesīgo, liecina Centrālās vēlēšanu komisijas informācija.

Baltijas privātie dzelzceļa pārvadātāji iestājas par atvērtu tirgu brīvai konkurencei; gaidāma tikšanās ar Eiropas Komisiju

«Mēģinājumi uzsākt pārrobežu pārvadājumus sadarbībā ar citiem Baltijas kaimiņvalstu privātajiem pārvadātājiem tiek dažādos veidos traucēti ar mērķi saglabāt atkarību no vēsturiski izveidojušos valsts dzelzceļa uzņēmumu pakalpojumiem.»

NATO brīdina Krieviju par visaptverošu atbildi uz kiberuzbrukumiem

NATO ģenerālsekretārs brīdinājis Krieviju un citus iespējamos pretiniekus, ka militārā alianse ir gatava atbildēt uz kiberuzbrukumiem ar visiem līdzekļiem, kas ir tās rīcībā.

Bordāns: Bez JKP šī valdība nepastāvēs

Bez JKP Krišjāņa Kariņa valdība nepastāvēs, piektdien, paziņojis JKP līderis, tieslietu ministrs Jānis Bordāns, komentējēt koalīcijas partneru mazo entuziasmu atbalstīt viņa ierosinājumu vērtēt ģenerālprokurora Ērika Kalnmeiera atbilstību amatam.

Bērziņš un Strakšas diskreditē Valsts dzelzceļa administrācijas darbu, tā Iesalnieks

Iesalnieks atzīmē, ka diskreditējoša kampaņa rīkota arī iepriekš – 2017.gadā, kad VDzA uzsāka administratīvā pārkāpuma lietvedību pret LDz par to, ka uzņēmums slēpis finanšu datus.

Par komunisma slavināšanu deputātam Pimenovam izteikts brīdinājums

13.Saeimas deputātam Igoram Pimenovam par deputātu ētikas kodeksa pārkāpumu izteikts rakstveida brīdinājums, par viņa izteikumiem Saeimas 28.marta un 4.aprīļa sēdēs.

Latvijā kļūs vēsāks; maija pēdējās dienās laikapstākļi uzlabosies

Piektdien, 24.maijā, Latvijai pāri virzīsies atmosfēras fronte, tādēļ saule mīsies ar mākoņiem un austrumos gaidāms īslaicīgs lietus, pērkona negaiss.

Piektdien varēs nobalsot tikai savā vēlēšanu iecirknī

Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanu iepriekšējās balsošanas trešajā dienā – piektdien, 24.maijā – vēlētāji varēs balsot tikai iecirknī, kurā ir reģistrēti.

Maršruts nedēļas nogalei: Aspazijas kaķi un 55 stundu pārgājiens

Klāt maija pēdējā nedēļas nogale, kurā droši vien reti kurš gribēs sēdēt mājās, jo ārā taču ir maijs, kas jābauda, esot dabā, uz divriteņa, pilsētas svētkos un pasākumos.