bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Svētdiena 20.01.2019 | Vārda dienas: Aļģirds, Orests, Oļģerts, Alģis
LatviaLatvija

Zaļumballes vēsture un daži zaļumplači sestdienai, ko vērts «padeldēt»

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Zaļumbaļļu tradīcija Latvijā ir labi zināma vismaz kopš 19.gadsimta otrās puses, kad, dibinoties biedrībām un dažādām sabiedriskām organizācijām, arvien vairāk notika izrīkojumi brīvā dabā. Tie, kā lasāms tā laika presē, bieži noslēdzās ar deju. Vasaras mēnešos ļaudis sanāca kopā un ballējās dikti jaukās vietās – parkos, birzīs, upju līčos, pļavās, gravās, pilskalnos un pilsdrupās, atskatu zaļumbaļļu vēsturē sāk Signe Pucena un Ieva Vītola.

Ja sākotnēji zaļumballes, kas tika sauktas arī par zaļumu svētkiem un zaļumu priekiem, tika pozitīvi vērtētas kā labāka alternatīva iepretim brīvā laika pavadīšanai muižas krogos, tad vēlāk tās nereti izpelnījās nosodījumu kā lēkšana pie vājas mūzikas, dzērāju bļaustīšanās, ko nereti pavada izkaušanās.

Izglītības Ministrijas Mēnešraksts 1923.gadā rakstīja: «Iestājoties pavasarim, visa sabiedriska dzīve, tā sakot, pāriet krūmos. Seklās zaļumballes kulturellai dzīvei neko nedod. Neskatoties uz to, zaļumballes bija iecienīts tautas izpriecas veids. Tās visā Latvijā līdz Otrajam pasaules karam notika teju katru nedēļas nogali, laikā no vēla pavasara līdz vasaras beigām, parasti sestdienās pēc darba, bieži arī svētdienās, arī dažādu svētku ietvaros – Vasarsvētkos, Jāņos, kapusvētkos, vietējos Dziesmu svētkos. Pēckara gados arī notika zaļumballes, tās galvenokārt rīkoja kolhozi, atzīmējot tādus padomju laikiem svarīgus kolektīvās dzīves notikumus kā Apsējības, Apkūlības, Pilngadības svētkus, Jāņus (gados, kad to svinēšana nebija aizliegta).»

Zaļumbaļļu norisei bija pat speciāli izveidotas vietas – tā sauktie balles plači, zaļumplači, deju laukumi, deju pleķi. Zaļumballes vieta nereti tika aprīkota ar soliņiem apkārt deju laukumam un ar estrādīti – paaugstinājumu muzikantiem. Dažviet tika izbūvēta deju grīda dejotājiem, kas tika saukti arī par zaļumniekiem un šīberniekiem. Balles ieejas un biļešu iegādes vietu iezīmēja goda vārti vai meijas. Bez mēnessgaismas balles plači tika apgaismoti ar ilumināciju – gaismas avots parasti bija vai nu ugunskuri, vai kokos sakārtas spuldzītes, prožektori. Vēl tagad Latvijas ainavā vērojamas šīs savulaik labiekārtotās vietas ar koku stādījumiem, muzikantu spēles izbūvēm, piemēram, Kuiķules līcis Svētupes krastā, zaļumbaļļu vieta pie Meiru mājām Dundagas novadā, Siliņu mežs un Vīķu saliņa Staicelē.

Visai bieži zaļumballes notika pilskalnos un viduslaiku pilsdrupās – 20.gadsimta 20.–30. gados rīkojot pasākumu arheoloģijas piemineklī, tas bija jāsaskaņo ar Pieminekļu valdi, rakstot iesniegumu un ar zīmogmarkām samaksājot valstij nodokli par senvietas izmantošanu. Populāras brīvdabas pasākumu vietas bija Veckuldīgas pilskalns, Mežotnes pilskalns, Cērtenes pilskalns Smiltenē, Tanīskalns Raunā, Tempļa kalns Alūksnē, Siguldas pilsdrupas, Lielvārdes pilsdrupas, Asotes pilskalns, Ludzas pilsdrupas, Mākoņkalns u. c. Šādus lielus izrīkojumus brīvā dabā ar apmeklētāju skaitu, mērāmu vairākos simtos, līdz Otrajam pasaules karam galvenokārt rīkoja dažādas organizācijas – brīvprātīgo ugunsdzēsēju, aizsargu, skolotāju, lauksaimnieku un citas biedrības, partiju nodaļas, arodbiedrības, skolas. Taču zaļumballes notika arī māju pagalmos, šķūņos, rijās, kur uz šīberēšanu parasti vasaras sākumā vai lietainā laikā kopā sanāca apkārtnes jaunieši, pēc dievkalpojuma pie baznīcas vai balles beigās norunājot, kur un kad notiks nākamā šķūņa balle, rijas balle, kaktu balle vai večerinka – tā zaļumballes sauktas daudzviet Latgalē.

Uz ballēm dejotāji parasti uzpucējās, ievērojot aktualitātes modē un pieejamībā – ir bijis laiks, ka stilīgi uz balli bija ierasties baltās auduma čībiņās, vēlāk puiši zīmējās ar porgām un šaurām, šaurām biksēm, tad kļošenēm un raibiem krekliem, kam sekoja džinsi, bītlenes u.c. Meitenes uz balli agrāk vienmēr nākušas kleitās vai svārkos. Zaļumballēs spēlēja galvenokārt pūtēju orķestri, kurus sauca arī par misiņgrauzējiem, taurniekiem, ballīšu brigādēm. Zaļumballēs visbiežāk skanēja ragu mūzika, šlāgera ritmi. Vietējie vai ceļojošie tautas muzikanti jeb prāģeri spēlēja arī garmoškas, ermoņikas, cītaras, bandžo un citus mūzikas instrumentus. Zaļumbaļļu tradīcija ir cieši saistīta ar tautas muzikantiem, tā nereti bijusi vieta, kas, no vienas puses, iedvesmojusi apgūt mūzikas spēli, no otras puses, praksē nostiprināt muzicēšanas iemaņas un ļauties spēles priekam, kas tik raksturīgs tautas muzikantiem.

Sanākušie ļaudis dejoja valsi, fokstrotu jeb šīberi, tango, polku, arī sava laika modes dejas – krakovjaku, lambetvoku, vengerku, lendlederi (reinlenderi), padespaņu, kadriļu, tvistu, šeiku, svingu, letkisu. Ballēs iecienītas bija arī dāmu dejas un aplausu dejas. Saistībā ar dāmu deju agrāk pastāvēja nerakstīts noteikums – pēc dejas atlūgt dāmu uz vismaz vienu vai, vēlams, divām dejām. Bija arī aplausu dejas, plaudēšana balles placī notikusi arī tad, ja muzikanti tika lūgti atkārtot vēl un vēlreiz kādu iemīļotu dziesmu vai deju. Par zaļumballēm lielākoties bija jāmaksā, vismaz tik daudz, lai pa visiem kopā sanāktu honorārs uzaicinātajiem muzikantiem. Biļešu cenas bija dažādas, nereti kungiem lielāka summa, dāmām – mazāka. Biļetes, kā vēsta zaļumbaļļu afišas, vajadzēja nest redzamā vietā, piestiprinot pie apģērba. Biļešu iegādei ballēs nereti bija opozīcija – allaž bija kādi, kuri gribēja tikt pasākumā bez biļetes, izdomājot un pielietojot dažādus veiklus paņēmienus.

Asprātība un enerģija tika izmantota arī nākamās dienas rītā, kad balles vietā sanāca bērni un vecāka gada gājuma vīri un sievas, lai savāktu ballē pazaudētās mantas, izkritušo naudu bufetes tuvumā un atstātos atkritumus – ir zināmi stāsti, ka par nodotajām tukšajām pudelēm iegādātas vērā ņemamas mantas, tāpat atrastie pudeļu korķi lieti noderējuši makšķeru pludiņiem. Lielākās zaļumballēs tika nodrošināta arī zirgu un riteņu uzraudzība, kas senāk bija galvenie transporta līdzekļi tikšanai uz balli. Dažviet Latvijā uz zaļumballēm devās laivās, piemēram, bērzciemieši pa jūru uz izrīkojumiem Engurē vai Mērsragā, savukārt Daugavas labā krasta ļaudis uz ballēm devas pāri upei Zvejnieklīcī Sēlpils krastā.

Bez obligātajām dejām un mūzikas ar zaļumbaļļu tradīciju saistītas arī tādas pirmsballes izpausmes kā kora koncerts, teātra izrāde, kino, sporta priekšnesumi, grāmatu galds, loterija, ziedojumu vākšana labdarībai, priekšlasījumi, rotaļas. Gandrīz vienmēr balles laikā darbojās bufete, kurā bija nopērkami dažādas uzkodas un atspirdzinājumi – desiņas, sviestmaizes, saldumi, limonāde, zelteris, protams, arī alkohols, ar ko uztaisīt dūšu un dabūt štīmi kavalieru drosmei un raitākam dejas solim. Zaļumballes pildīja noteiktas sociālās funkcijas. Nereti zaļumballes bija ciema ziņu un jaunumu noskaidrošanas vietas.

Uz ballēm nāca arī nedejotājas – ciema sievas, kuras, sasēdušas uz soliņiem, vēroja notiekošo deju laukumā. Tika mēģināts saprast un prognozēt jauniešu simpātijas un potenciālos pārus, un ne velti – kādreiz zaļumballes bija viena no galvenajām satikšanās un saskatīšanās vietām. Romantiskas bija ne tikai pastaigas muzikantu paužu laikā, notika arī kopīga saullēkta sagaidīšana un pavadīšana mājās. Nereti pēc balles tika rakstītas un sūtītas mīlestības vēstules, un – galu galā – rīkotas kāzas. Saprotams, neiztika bez greizsirdības scēnām kā dāmu, tā puišu starpā, kuri savas pozīcijas mēģināja nostiprināt un apliecināt ar dūru vicināšanu. Kautiņi arīdzan uzskatāmi par zaļumballēm raksturīgu izpausmi. Gandrīz katrā ballē tika skaidrotas attiecības ciemu, pagastu, pilsētas rajonu starpā, reizēm notika arī kautiņi starp latviešiem un krieviem, pierobežā starp latviešiem un lietuviešiem, latviešiem un igauņiem.

Savukārt pēckara gados, lielam skaitam latviešu atrodoties ārpus savas dzimtenes, zaļumballes, kas trimdas sākuma gados tika rīkotas, kopā svinot Jāņus vai satiekoties Dziesmu svētkos, vasaras nometnēs, bija viens no veidiem, kā latviešiem būt kopā – uzturēt un saglabāt savu etnisko piederību. Iepriekš aprakstītais galvenokārt atklāj zaļumbaļļu norisi līdz 20.gadsimta 70.gadiem. Zaļumbaļļu tradīciju būtiski ietekmējusi mūzikas nozares attīstība. Sākoties elektrisko ģitāru ērai un apskaņošanai ar pastiprinātājiem un skaļruņiem, zaļumballēs arvien retāk spēlēja orķestri, kapelas. Dzīvās mūzikas skanējumu jeb dejas pie labas ragu mūzikas 20.gadsimta 80.gadu sākumā nomainīja ieraksti magnetofonu lentēs, disko ritmi.

Deju repertuārā palēnām izzuda agrāk tik populārais tango, lambetvoks, valša soļi gan vēl gadu gaitā nav aizmirsti un šur tur tiek dejoti. Mūsdienās ietekmi uz tradīciju atstājusi arī demogrāfiskā situācija Latvijā, jo īpaši laukos – dejotāju ik katru gadu kļūst mazāk, deju plači ir brīvāki un plašāki. Tomēr nevar apgalvot, ka tradīcija ir iznīkusi – joprojām daudzviet Latvijā tiek rīkotas zaļumballes, gan atklājot vasaras pasākumu sezonu, gan Jāņu naktī, gan pēc kapusvētkiem, gan novada svētku ietvaros. Tiesa, arvien biežāk par zaļumballi tiek uzskatīti un dēvēti vasaras sezonas pasākumi brīvdabas estrādē ar dīdžeju piedalīšanos. Izdevumā apkopoti interviju fragmenti – atmiņas par zaļumballēm, kuras stāstījuši dejotāji, muzikanti, rīkotāji tēmas izpētes laikā (galvenokārt 2017. un 2018.gadā). Izmantoti arī citos lauka pētījumos dokumentētie stāsti par zaļumballēm. Tradīciju burtnīcas otrajā daļā apkopots novadpētnieku un Latvijas valsts simtgades programmas reģionālo koordinatoru veikums, publicējot pierakstītos un iesūtītos atmiņu stāstus.

Pilna pasākuma programma pieejama šeit, bet mēs esam atlasījuši dažas Simtgades zaļumballes, kurās noteikti ir vērts padeldēt savas ērtākās deju kurpes! Jāpiebilst, ka divas no tām norisināsies arī ārpus Latvijas robežām.

Cēsu pils parka estrādē
Pūtēju orķestris Cēsis
Sākums: 20.00

Drabešu pagasta Āraišu pilsdrupās
Laimis Rācenājs un Mariachi Baltica, un Neaizmirstulītes
Sākums: 21.00

Rīgā, Mežaparka Zaļajā teātrī
Retro orķestris Bellacord Tanzorchester, grupas Rumbas kvartets, Laika upe, Kantoris 04, kā arī Latvijas Universitātes pūtēju orķestris ar dažādiem solistiem, Rīgas danču klubs, Latvijas Radio 2 DJ Aivis
Sākums: 17.00

Ikšķiles novadā pie Dubkalnu ūdenskrātuves dabas, parka Ogres Zilie kalni teritorijā
Grupa Mītavas soļi, Transleiteris, DJ
Sākums: 22.00

Ropažu novadā, Zaķumuižas klubā
Zemessardzes pūtēju orķestris
Sākums: 22.00

Rojas pagasta Valgalciemā Dzelžu pagalmā 
Duets Indra un Modris
Sākums: 22.00

Salaspils novada Rīgavas Mūzikas un mākslas dārzs
Grupa Bučbend
Sākums: 20.00

Vecumnieku novada Stelpes estrādē
Auces, Bauskas un Skaistkalnes pūtēju
orķestri un lauku kapela Savējie
Sākums: 19.00

Krievija
Omskas apgabala Taras rajona Augšbebru ciemā
Folkloras kopa Daina no Omskas un Pētera Zeļicka estrādes ansamblis
Sākums: 22.00

Īrija
Lough Ramor Camping, pie Virdžīnijas ezera
DJ Modžo
Sākums: 15.00


Pievienot komentāru

Politiķi pārliecināti par tuvošanos valdības apstiprināšanai

Par spīti atsevišķu KPV LV deputātu izteikumiem politiķi pēc kārtējām sarunām uzskata, ka ir soli tuvāk valdības apstiprināšanai.

Latvijā mājokļu cenu kāpums bijis krietni straujāks nekā ES vidēji

Mājokļu cenas Latvijā pērn trešajā ceturksnī salīdzinājumā ar attiecīgo laika periodu pirms gada pieaugušas par 8,6%, kas ir krietni straujāks kāpums nekā Eiropas Savienībā vidēji, liecina ES statistikas biroja Eurostat publiskotie dati par 27 bloka dalībvalstīm.

NMPD: Dienesta darbinieku «masveida aizplūšana» patlaban ir apturēta

Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestā patlaban ir apturēta darbinieku «masveida aizplūšana», uzsver NMPD Rīgas reģionālā centra vadītāja vietniece Raita Krišjāne.

Kariņš ar partneriem sestdien turpinās darbu pie valdības deklarācijas

Ministru prezidenta amata kandidāts Krišjānis Kariņš sestdien, 19.janvārī, plāno turpināt darbu pie valdības deklarācijas, sadarbības līguma un fiskālās disciplīnas līguma izstrādes, organizējot jaunveidojamās valdības darba sanāksmi.

CSP aptaujās iedzīvotājus par datoru un interneta lietošanu

Pirmdien, 21.janvārī, Centrālā statistikas pārvalde uzsāks ikgadējo iedzīvotāju aptauju par datoru un interneta lietošanu mājsaimniecībās, informē pārvalde.

Kuģa īpašnieks: Advokāti paveikuši visu iespējamo Senator aizstāvības kontekstā

Arestētā Latvijas krabju zvejas kuģa Senator advokāti paveikuši visu iespējamo tā interešu aizstāvībai šajā lietā, pauž kuģa īpašnieks Pēteris Pildegovičs.

Barikāžu piemiņas pasākumi visā Latvijā

Viena no izcilākajām lappusēm Latvijas tautas jaunāko laiku vēsturē ierakstīta 1991.gada janvārī – barikāžu laikā, kad pieminam bojāgājušos un ar sajūsmu atceramies Latvijas tautas varonību, kas vienoti cēlās aizstāvēt savas valsts tikko atdzimušo brīvību. 1991.gada janvāra barikādes bija organizēts tautas pretspēks Maskavas inspirētajam bruņotajam apvērsumam.

Rīgas satiksme pārtrauc Skanstes tramvaja projekta iepirkumus

Pašvaldības SIA Rīgas satiksme iepirkumu komisija piektdien, 18.janvārī, pieņēmusi lēmumu pārtraukt iepirkumu par Skanstes tramvaja līnijas izbūvi, kā arī iepirkumu par 12 zemās grīdas tramvaju iegādi.

Rīgas domē: Komitejas priekšsēdētāja ziņo par nenotikušu komitejas balsojumu; notiks vadītājas pārvēlēšana

Olga Veidiņa, esot Rīgas domes Sociālo lietu komitejas priekšsēdētāja, vienpersoniski ziņojumā mēram ierakstījusi, ka visa komiteja nobalsojusi par piemaksu Bāriņtiesas priekšsēdētājam Aivaram Krasnogolovam, lai gan komitejā šis jautājums vispār netika skatīts, telefonsarunā ar BNN pastāstīja RD opozīcijas deputāte Marija Balcere.

Zīle: Lielbritānijas neizstāšanās no ES vairs nav iespējama

Lielbritānijas neizstāšanās no Eiropas Savienības vairs nav iespējama, un to ir atzinuši pat tie britu politiķi, kuri iestājas pret Brexit, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam Rīta panorāma stāsta Eiropas Parlamenta deputāts no Latvijas Roberts Zīle.

Atlaižot tikai vienu Nilu Ušakovu, Rīgā nekas nemainīsies

«Neatbrīvojot Rīgas domi un nenomainot Rīgas domes sastāvu, nav sagaidāmas izmaiņas. Darījumi, kas rada aizdomas par korupciju, nav [radušies] tikai šī sasaukuma laikā. To saknes cēlušās jau iepriekš. Tas nozīmē, ka tīrīšana un dezinfekcija jātaisa ļoti visaptveroša. Atlaižot tikai vienu Nilu Ušakovu, nekas nemainīsies. Ušakovs pats ir gan sistēmas uzturētājs, gan tās kalps,» sarunā ar BNN par kropļotās sistēmas saknēm Rīgas domē viedokli pauž opozicionārs Jānis Ozols. Viņš uzsver, ka notikums ar Rīgas satiksmi parāda to, ka domāšana un rīcības veids Rīgas domē ir «sapuvis». «Un šis sapuvušais rīcības veids ir iemesls, kādēļ Rīgā ir problēmas ar bērnudārziem, ar ceļiem, kādēļ mēs Rīgā joprojām mokāmies. Rīgas satiksme vienkārši ir tā vieta, kur esam ieraudzījuši to «īlenu», kas no maisa izlīdis ārā.»

Valsts kontrole aicina sabiedrību ziņot par nelietderīgiem objektiem pašvaldībās

Valsts kontrole aicina iedzīvotājus ziņot par, viņuprāt, nejēdzīgākajiem objektiem pašvaldībās – par sporta būvēm, kultūras centriem, izglītības iestādēm, rekonstruētiem ceļu posmiem un citiem objektiem, kuros ieguldīti lieli finanšu resursi, bet kuru lietderība un ilgtspēja jau sākotnēji ir bijusi apšaubāma.

VNĪ: Teritoriju Andrejostas ielā pārdos ievērojot sabiedrības un valsts intereses

Atbilstoši Latvijā spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem VAS Valsts nekustamie īpašumi nav pamata atteikt līdzšinējā zemes nomnieka SIA IB Latvija pieprasījumam atsavināt zemesgabalu Andrejostas ielā 17, informē VNĪ juridiskās pārvaldes direktors Ojārs Valkers.

Šorīt Latvijā daudzviet slideni ceļi

Šorīt lielākajā daļā Latvijas teritorijas apledojums apgrūtina braukšanu pa valsts galvenajiem un reģionālajiem autoceļiem. Slidenos ceļa posmus kaisa ar pretslīdes materiāliem. Pa reģionālajiem autoceļiem apgrūtināta braukšana ir visā Latvijā, izņemot Dobeles, Liepājas, Saldus un Valkas apkārtni.

Linkaita iecerei ostas pārveidot par valsts kapitālsabiedrībām pašlaik neizskan būtiski iebildumi

Topošās valdības veidošanas sarunās pašlaik neizskan būtiski iebildumi satiksmes ministra amata kandidāta Tāļa Linkaita iecerei ostas pārveidot par valsts kapitālsabiedrībām.

Topošā koalīcija sola būt atvērtāka opozīcijas ierosinājumiem

Topošā koalīcija varētu izvērtēt opozīcijas ierosinājumus un konstruktīvākos no tiem arī atbalstīt, ceturtdien, 17.janvārī, žurnālistiem sacīja premjera amata kandidāts Krišjānis Kariņš.

Nākamnedēļ temperatūra pazemināsies līdz mīnus 21 grādam

Pēc vējainākas un nokrišņiem bagātākas nedēļas, pastiprinoties anticiklona ietekmei, nākamajā nedēļā laika apstākļi kļūs stabilāki – laiks kļūs sausāks un termometra stabiņš slīdēs uz leju.

Apdraudot tiesiskumu, dalībvalstis varētu palikt bez ES naudas

Eiropas Savienības dalībvalstis, kas iejaucas tiesu darbā vai neapkaro korupciju, turpmāk varētu nesaņemt maksājumus no ES budžeta. To paredz ceturtdien, 17.janvārī, apstiprināts noteikumu projekts, par kuru BNN informējusi Eiropas Parlamenta preses sekretāre Latvijā Signe Znotiņa-Znota.

Facebook slēdzis simtiem ar Sputnik saistītu lapu un kontu, tostarp Baltijas valstīs

Sociālais tīkls Facebook ceturtdien, 17.janvārī, paziņoja, ka slēdzis vairākus simtus lapu un kontu, kas bijuši saistīti ar Krievijas propagandas mediju Sputnik un darbojušies Baltijas valstīs, Centrālajā un Austrumeiropā, Kaukāzā un Vidusāzijā.

Lietuvas valdošā koalīcija aizskar preses brīvību, brīdina mediju eksperti

Starptautiskas mediju politikas notikumu pavēnī un bažās par apdraudējumu, kādu rada naidīga Krievijas rīcība, lietuviešu likumdevēji devušies savu Ungārijas un Polijas kolēģu pēdās un virza tiesību aktus, kur to ieviešanas gadījumā Lietuvā tiks iegrožota plašsaziņas līdzekļu brīvība un vārda brīvība.

NMPD pārtrauc ārkārtas situāciju Rīgas reģionālajā centrā

Neatliekamās medicīniskas palīdzības dienests pieņēmis lēmumu par ārkārtas medicīniskās situācijas pārtraukšanu Rīgas reģionālajā centrā, BNN noskaidroja no dienesta pārstāves Ilzes Bukšas.

Ar Eigima partijas atbalstu par Daugavpils mēru ievēlēts jau reiz gāztais Elksniņš

Daugavpils mēra amatā ar bijušā domes priekšsēdētāja Riharda Eigima pārstāvētās Mūsu partijas atbalstu ceturtdien, 17.janvārī, ievēlēts savulaik no šī amata gāztais Andrejs Elksniņš.

IUB liedz slēgt 200 miljonus vērto NBS bruņoto automašīnu iegādes līgumu

Iepirkuma uzraudzības birojs aizliedzis Aizsardzības ministrijai slēgt vispārīgo vienošanos ar Somijas uzņēmumu Oy Sisu Auto AB par aptuveni 200 miljonus eiro vērto bruņotu automašīnu iegādi Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem, kā arī atcēlis iepirkuma komisijas lēmumu par sarunu procedūras rezultātiem.

Par nenotīrītām ietvēm un ēku jumtiem jau vairāk nekā 140 pārkāpumu protokoli

Pēdējās nedēļas laikā Rīgas pašvaldības policija un Administratīvā inspekcija kopā konstatējuši 143 pārkāpumus par nenotīrītām ietvēm un ēku jumtiem

Rīga pretendē uz Eiropas labākā tūrisma galamērķa titulu 2019.gadā

Latvijas galvaspilsēta Rīga ir izvirzīta prestižajam Eiropas labākā tūrisma galamērķa jeb European Best Destination titulam 2019.gadā.