bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Sestdiena 20.10.2018 | Vārda dienas: Leonīda, Leonīds
LatviaLatvija

Zaļumballes vēsture un daži zaļumplači sestdienai, ko vērts «padeldēt»

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Zaļumbaļļu tradīcija Latvijā ir labi zināma vismaz kopš 19.gadsimta otrās puses, kad, dibinoties biedrībām un dažādām sabiedriskām organizācijām, arvien vairāk notika izrīkojumi brīvā dabā. Tie, kā lasāms tā laika presē, bieži noslēdzās ar deju. Vasaras mēnešos ļaudis sanāca kopā un ballējās dikti jaukās vietās – parkos, birzīs, upju līčos, pļavās, gravās, pilskalnos un pilsdrupās, atskatu zaļumbaļļu vēsturē sāk Signe Pucena un Ieva Vītola.

Ja sākotnēji zaļumballes, kas tika sauktas arī par zaļumu svētkiem un zaļumu priekiem, tika pozitīvi vērtētas kā labāka alternatīva iepretim brīvā laika pavadīšanai muižas krogos, tad vēlāk tās nereti izpelnījās nosodījumu kā lēkšana pie vājas mūzikas, dzērāju bļaustīšanās, ko nereti pavada izkaušanās.

Izglītības Ministrijas Mēnešraksts 1923.gadā rakstīja: «Iestājoties pavasarim, visa sabiedriska dzīve, tā sakot, pāriet krūmos. Seklās zaļumballes kulturellai dzīvei neko nedod. Neskatoties uz to, zaļumballes bija iecienīts tautas izpriecas veids. Tās visā Latvijā līdz Otrajam pasaules karam notika teju katru nedēļas nogali, laikā no vēla pavasara līdz vasaras beigām, parasti sestdienās pēc darba, bieži arī svētdienās, arī dažādu svētku ietvaros – Vasarsvētkos, Jāņos, kapusvētkos, vietējos Dziesmu svētkos. Pēckara gados arī notika zaļumballes, tās galvenokārt rīkoja kolhozi, atzīmējot tādus padomju laikiem svarīgus kolektīvās dzīves notikumus kā Apsējības, Apkūlības, Pilngadības svētkus, Jāņus (gados, kad to svinēšana nebija aizliegta).»

Zaļumbaļļu norisei bija pat speciāli izveidotas vietas – tā sauktie balles plači, zaļumplači, deju laukumi, deju pleķi. Zaļumballes vieta nereti tika aprīkota ar soliņiem apkārt deju laukumam un ar estrādīti – paaugstinājumu muzikantiem. Dažviet tika izbūvēta deju grīda dejotājiem, kas tika saukti arī par zaļumniekiem un šīberniekiem. Balles ieejas un biļešu iegādes vietu iezīmēja goda vārti vai meijas. Bez mēnessgaismas balles plači tika apgaismoti ar ilumināciju – gaismas avots parasti bija vai nu ugunskuri, vai kokos sakārtas spuldzītes, prožektori. Vēl tagad Latvijas ainavā vērojamas šīs savulaik labiekārtotās vietas ar koku stādījumiem, muzikantu spēles izbūvēm, piemēram, Kuiķules līcis Svētupes krastā, zaļumbaļļu vieta pie Meiru mājām Dundagas novadā, Siliņu mežs un Vīķu saliņa Staicelē.

Visai bieži zaļumballes notika pilskalnos un viduslaiku pilsdrupās – 20.gadsimta 20.–30. gados rīkojot pasākumu arheoloģijas piemineklī, tas bija jāsaskaņo ar Pieminekļu valdi, rakstot iesniegumu un ar zīmogmarkām samaksājot valstij nodokli par senvietas izmantošanu. Populāras brīvdabas pasākumu vietas bija Veckuldīgas pilskalns, Mežotnes pilskalns, Cērtenes pilskalns Smiltenē, Tanīskalns Raunā, Tempļa kalns Alūksnē, Siguldas pilsdrupas, Lielvārdes pilsdrupas, Asotes pilskalns, Ludzas pilsdrupas, Mākoņkalns u. c. Šādus lielus izrīkojumus brīvā dabā ar apmeklētāju skaitu, mērāmu vairākos simtos, līdz Otrajam pasaules karam galvenokārt rīkoja dažādas organizācijas – brīvprātīgo ugunsdzēsēju, aizsargu, skolotāju, lauksaimnieku un citas biedrības, partiju nodaļas, arodbiedrības, skolas. Taču zaļumballes notika arī māju pagalmos, šķūņos, rijās, kur uz šīberēšanu parasti vasaras sākumā vai lietainā laikā kopā sanāca apkārtnes jaunieši, pēc dievkalpojuma pie baznīcas vai balles beigās norunājot, kur un kad notiks nākamā šķūņa balle, rijas balle, kaktu balle vai večerinka – tā zaļumballes sauktas daudzviet Latgalē.

Uz ballēm dejotāji parasti uzpucējās, ievērojot aktualitātes modē un pieejamībā – ir bijis laiks, ka stilīgi uz balli bija ierasties baltās auduma čībiņās, vēlāk puiši zīmējās ar porgām un šaurām, šaurām biksēm, tad kļošenēm un raibiem krekliem, kam sekoja džinsi, bītlenes u.c. Meitenes uz balli agrāk vienmēr nākušas kleitās vai svārkos. Zaļumballēs spēlēja galvenokārt pūtēju orķestri, kurus sauca arī par misiņgrauzējiem, taurniekiem, ballīšu brigādēm. Zaļumballēs visbiežāk skanēja ragu mūzika, šlāgera ritmi. Vietējie vai ceļojošie tautas muzikanti jeb prāģeri spēlēja arī garmoškas, ermoņikas, cītaras, bandžo un citus mūzikas instrumentus. Zaļumbaļļu tradīcija ir cieši saistīta ar tautas muzikantiem, tā nereti bijusi vieta, kas, no vienas puses, iedvesmojusi apgūt mūzikas spēli, no otras puses, praksē nostiprināt muzicēšanas iemaņas un ļauties spēles priekam, kas tik raksturīgs tautas muzikantiem.

Sanākušie ļaudis dejoja valsi, fokstrotu jeb šīberi, tango, polku, arī sava laika modes dejas – krakovjaku, lambetvoku, vengerku, lendlederi (reinlenderi), padespaņu, kadriļu, tvistu, šeiku, svingu, letkisu. Ballēs iecienītas bija arī dāmu dejas un aplausu dejas. Saistībā ar dāmu deju agrāk pastāvēja nerakstīts noteikums – pēc dejas atlūgt dāmu uz vismaz vienu vai, vēlams, divām dejām. Bija arī aplausu dejas, plaudēšana balles placī notikusi arī tad, ja muzikanti tika lūgti atkārtot vēl un vēlreiz kādu iemīļotu dziesmu vai deju. Par zaļumballēm lielākoties bija jāmaksā, vismaz tik daudz, lai pa visiem kopā sanāktu honorārs uzaicinātajiem muzikantiem. Biļešu cenas bija dažādas, nereti kungiem lielāka summa, dāmām – mazāka. Biļetes, kā vēsta zaļumbaļļu afišas, vajadzēja nest redzamā vietā, piestiprinot pie apģērba. Biļešu iegādei ballēs nereti bija opozīcija – allaž bija kādi, kuri gribēja tikt pasākumā bez biļetes, izdomājot un pielietojot dažādus veiklus paņēmienus.

Asprātība un enerģija tika izmantota arī nākamās dienas rītā, kad balles vietā sanāca bērni un vecāka gada gājuma vīri un sievas, lai savāktu ballē pazaudētās mantas, izkritušo naudu bufetes tuvumā un atstātos atkritumus – ir zināmi stāsti, ka par nodotajām tukšajām pudelēm iegādātas vērā ņemamas mantas, tāpat atrastie pudeļu korķi lieti noderējuši makšķeru pludiņiem. Lielākās zaļumballēs tika nodrošināta arī zirgu un riteņu uzraudzība, kas senāk bija galvenie transporta līdzekļi tikšanai uz balli. Dažviet Latvijā uz zaļumballēm devās laivās, piemēram, bērzciemieši pa jūru uz izrīkojumiem Engurē vai Mērsragā, savukārt Daugavas labā krasta ļaudis uz ballēm devas pāri upei Zvejnieklīcī Sēlpils krastā.

Bez obligātajām dejām un mūzikas ar zaļumbaļļu tradīciju saistītas arī tādas pirmsballes izpausmes kā kora koncerts, teātra izrāde, kino, sporta priekšnesumi, grāmatu galds, loterija, ziedojumu vākšana labdarībai, priekšlasījumi, rotaļas. Gandrīz vienmēr balles laikā darbojās bufete, kurā bija nopērkami dažādas uzkodas un atspirdzinājumi – desiņas, sviestmaizes, saldumi, limonāde, zelteris, protams, arī alkohols, ar ko uztaisīt dūšu un dabūt štīmi kavalieru drosmei un raitākam dejas solim. Zaļumballes pildīja noteiktas sociālās funkcijas. Nereti zaļumballes bija ciema ziņu un jaunumu noskaidrošanas vietas.

Uz ballēm nāca arī nedejotājas – ciema sievas, kuras, sasēdušas uz soliņiem, vēroja notiekošo deju laukumā. Tika mēģināts saprast un prognozēt jauniešu simpātijas un potenciālos pārus, un ne velti – kādreiz zaļumballes bija viena no galvenajām satikšanās un saskatīšanās vietām. Romantiskas bija ne tikai pastaigas muzikantu paužu laikā, notika arī kopīga saullēkta sagaidīšana un pavadīšana mājās. Nereti pēc balles tika rakstītas un sūtītas mīlestības vēstules, un – galu galā – rīkotas kāzas. Saprotams, neiztika bez greizsirdības scēnām kā dāmu, tā puišu starpā, kuri savas pozīcijas mēģināja nostiprināt un apliecināt ar dūru vicināšanu. Kautiņi arīdzan uzskatāmi par zaļumballēm raksturīgu izpausmi. Gandrīz katrā ballē tika skaidrotas attiecības ciemu, pagastu, pilsētas rajonu starpā, reizēm notika arī kautiņi starp latviešiem un krieviem, pierobežā starp latviešiem un lietuviešiem, latviešiem un igauņiem.

Savukārt pēckara gados, lielam skaitam latviešu atrodoties ārpus savas dzimtenes, zaļumballes, kas trimdas sākuma gados tika rīkotas, kopā svinot Jāņus vai satiekoties Dziesmu svētkos, vasaras nometnēs, bija viens no veidiem, kā latviešiem būt kopā – uzturēt un saglabāt savu etnisko piederību. Iepriekš aprakstītais galvenokārt atklāj zaļumbaļļu norisi līdz 20.gadsimta 70.gadiem. Zaļumbaļļu tradīciju būtiski ietekmējusi mūzikas nozares attīstība. Sākoties elektrisko ģitāru ērai un apskaņošanai ar pastiprinātājiem un skaļruņiem, zaļumballēs arvien retāk spēlēja orķestri, kapelas. Dzīvās mūzikas skanējumu jeb dejas pie labas ragu mūzikas 20.gadsimta 80.gadu sākumā nomainīja ieraksti magnetofonu lentēs, disko ritmi.

Deju repertuārā palēnām izzuda agrāk tik populārais tango, lambetvoks, valša soļi gan vēl gadu gaitā nav aizmirsti un šur tur tiek dejoti. Mūsdienās ietekmi uz tradīciju atstājusi arī demogrāfiskā situācija Latvijā, jo īpaši laukos – dejotāju ik katru gadu kļūst mazāk, deju plači ir brīvāki un plašāki. Tomēr nevar apgalvot, ka tradīcija ir iznīkusi – joprojām daudzviet Latvijā tiek rīkotas zaļumballes, gan atklājot vasaras pasākumu sezonu, gan Jāņu naktī, gan pēc kapusvētkiem, gan novada svētku ietvaros. Tiesa, arvien biežāk par zaļumballi tiek uzskatīti un dēvēti vasaras sezonas pasākumi brīvdabas estrādē ar dīdžeju piedalīšanos. Izdevumā apkopoti interviju fragmenti – atmiņas par zaļumballēm, kuras stāstījuši dejotāji, muzikanti, rīkotāji tēmas izpētes laikā (galvenokārt 2017. un 2018.gadā). Izmantoti arī citos lauka pētījumos dokumentētie stāsti par zaļumballēm. Tradīciju burtnīcas otrajā daļā apkopots novadpētnieku un Latvijas valsts simtgades programmas reģionālo koordinatoru veikums, publicējot pierakstītos un iesūtītos atmiņu stāstus.

Pilna pasākuma programma pieejama šeit, bet mēs esam atlasījuši dažas Simtgades zaļumballes, kurās noteikti ir vērts padeldēt savas ērtākās deju kurpes! Jāpiebilst, ka divas no tām norisināsies arī ārpus Latvijas robežām.

Cēsu pils parka estrādē
Pūtēju orķestris Cēsis
Sākums: 20.00

Drabešu pagasta Āraišu pilsdrupās
Laimis Rācenājs un Mariachi Baltica, un Neaizmirstulītes
Sākums: 21.00

Rīgā, Mežaparka Zaļajā teātrī
Retro orķestris Bellacord Tanzorchester, grupas Rumbas kvartets, Laika upe, Kantoris 04, kā arī Latvijas Universitātes pūtēju orķestris ar dažādiem solistiem, Rīgas danču klubs, Latvijas Radio 2 DJ Aivis
Sākums: 17.00

Ikšķiles novadā pie Dubkalnu ūdenskrātuves dabas, parka Ogres Zilie kalni teritorijā
Grupa Mītavas soļi, Transleiteris, DJ
Sākums: 22.00

Ropažu novadā, Zaķumuižas klubā
Zemessardzes pūtēju orķestris
Sākums: 22.00

Rojas pagasta Valgalciemā Dzelžu pagalmā 
Duets Indra un Modris
Sākums: 22.00

Salaspils novada Rīgavas Mūzikas un mākslas dārzs
Grupa Bučbend
Sākums: 20.00

Vecumnieku novada Stelpes estrādē
Auces, Bauskas un Skaistkalnes pūtēju
orķestri un lauku kapela Savējie
Sākums: 19.00

Krievija
Omskas apgabala Taras rajona Augšbebru ciemā
Folkloras kopa Daina no Omskas un Pētera Zeļicka estrādes ansamblis
Sākums: 22.00

Īrija
Lough Ramor Camping, pie Virdžīnijas ezera
DJ Modžo
Sākums: 15.00


Pievienot komentāru

Vējonis turpinās izvērtēt Gobzema, Bordāna un Pabrika kandidatūras premjera amatam

Pēc notikušajām konsultācijām ar politiskajām partijām Valsts prezidents Raimonds Vējonis turpinās izvērtēt Alda Gobzema, Jāņa Bordāna, Arta Pabrika kandidatūras uz Ministru prezidenta amatu, informē Valsts prezidenta kancelejā.

Igaunijas premjers tiekas ar filantropu, Microsoft dibinātāju Bilu Geitsu

Tikšanos ar programmatūras ražotāja Microsoft bijušo izpilddirektoru, filantropu Bilu Geitsu aizvadījis Igaunijas premjerministrs Jiri Ratass.

Rosina noteikt izmaiņas elektroenerģijas samaksas aprēķinā

Ekonomikas ministrija rosina Enerģētikas tirgus likumā noteikt, ka koģenerācijas stacijās ar jaudu lielāku par četriem megavatiem izmaksas par uzstādīto elektrisko jaudu segs visi elektroenerģijas galalietotāji proporcionāli elektroenerģijas patēriņam, nevis tās tiks sadalītas pa sprieguma un patēriņa līmeņa grupām.

Brīvdienās iespējami uzduļķojumi Rīgas ūdensvadā

Sakarā ar liela diametra pieslēguma izbūvi ūdensvadam Krasta ielā un ar to saistītajām ūdens plūsmu pārmaiņām Rīgas ūdensvada tīklā, nedēļās nogalē un nākamās nedēļas sākumā iespējami uzduļķojumi pilsētas centrā Pļavniekos, Purvciemā, Maskavas priekšpilsētā, Ķengaragā, Teikā un Juglā, informē SIA Rīgas ūdens.

Saeimas komisija pabeidz darbu pie Diasporas likumprojekta

Saeimas Ārlietu komisijas piektdien, 19.oktobrī, panāca vienošanos par Diasporas likumprojektā ietverto diasporas definīciju, papildinot jau 2.lasījumā atbalstīto definīciju, kā arī vienbalsīgi virzot likumprojektu pēdējam lasījumam Saeimā.

Igaunijas uzņēmēji Zolitūdes traģēdijas vietā vēlas izveidot parku un dzīvojamo namu; iedzīvotāji kategoriski iebilst

Igaunijas banka AS Coop Pank Zolitūdes traģēdijas teritorijā, Priedaines ielā 20, nākotnē gribētu izbūvēt projektu ar dzīvojamo namu, pazemes autostāvvietām un labiekārtotu parku, kurā atrastos arī memoriāls traģēdijas upuriem. Tikmēr vietējie iedzīvotāji un biedrības Zolitūde 21 11 pārstāvji izsaka kategoriskus iebildumus šiem plāniem.

CVK apstiprina 13.Saeimas vēlēšanu rezultātus

Centrālā vēlēšanu komisija piektdien, 19.oktobrī, apstiprinājusi 13.Saeimas vēlēšanu rezultātus. Saskaņa ieguva 19,8% vēlētāju atbalstu, KPV LV – 14,25%, Jaunā konservatīvā partija – 13,59%, Attīstībai/Par – 12,04%, Visu Latvijai!–Tēvzemei un Brīvībai/LNNK – 11,01%, Zaļo un zemnieku savienība  – 9,91%, bet Jaunā Vienotība – 6,69% balsu.

Latvijas Radio paredz nākotnē sev 35,7% radio tirgus daļas

Tuvāko piecu gadu laikā Latvijas Radio paredz, ka tam piederēs 35,7% radio tirgus daļas, tostarp tiks būtiski palielināts sasniegtais auditorijas apjoms internetā un sociālajos tīklos. «Astoņi no desmit klausītājiem pilnībā uzticēsies sabiedriskā medija radītajam saturam,» pauž Latvijas Radio pārstāve Ieva Aile.

Ražotāju cenu līmenis rūpniecībā Latvijā gada griezumā samazinājās par 5%

Vidējais ražotāju cenu līmenis Latvijas rūpniecībā gada griezumā ir pieaudzis par 5%. Vietējā tirgū realizētajai produkcijai cenas pieauga par 6,6%, savukārt eksportētajai produkcijai – par 3,5%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati par 2018.gada septembri.

Latvijā vispārējās valdības budžetā deficīts 155,7 miljoni eiro

Vispārējās valdības budžeta deficīts 2017.gadā bija 155,7 milj. eiro jeb 0,6% no iekšzemes kopprodukta un vispārējās valdības konsolidētais bruto parāds 2017.gada beigās bija 10 806,8 milj. eiro jeb 40% no IKP.

ES plāno sankcijas par kiberuzbrukumiem, ķīmisko ieroču draudiem

Eiropas Savienības dalībvalstis šīs nedēļas galotņu sanāksmē vienojušās ieviest ierobežojošus pasākumus saistībā ar ķīmisko ieroču draudiem un paudušas apņēmību ar sankcijām vērsties arī pret kiberuzbrukumiem. Kā lasāms ceturtdienas, 18.oktobra, Eiropadomes sanāksmes noslēguma secinājumos, ES dalībvalstu līderi tikšanās reizē lielu uzmanību pievērsuši tieši iekšējās drošības jautājumiem. «ES turpinās stiprināt savu atturēšanas spēju un noturību pret hibrīddraudiem, kiberdraudiem, kā arī pret ķīmiskiem, bioloģiskiem, radioloģiskiem draudiem un kodoldraudiem,» rakstīts dokumentā, kas publicēts Eiropadomes tīmekļa vietnē. Secinājumos arī nosodīts kiberuzbrukums, kas šogad Nīderlandē vērsts pret Ķīmisko ieroču aizlieguma organizāciju, gan neminot vārdā Krieviju, kuru Nīderlande iepriekš uzrādīja kā uzbrukuma organizētāju un īstenotāju. ES dalībvalstis sanāksmē bijušas vienisprātis, ka blokam ir «jāturpina strādāt pie spējas reaģēt uz kiberuzbrukumiem un nepieļaut tos, izmantojot ES ierobežojošos pasākumus». Sarunas par konkrētiem darbiem kiberdrošībā aicināts pabeigt līdz Eiropas Parlamenta pašreizējā sasaukuma beigām 2019.gada aprīlī.

Čakša plāno «aizrotēt» pašreizējo valsts sekretāru Lapiņu uz NVD

Veselības ministre Anda Čakša nolēmusi ministrijas valsts sekretāru Aivaru Lapiņu pēc nepilna gada amatā pārcelt uz Nacionālo veselības dienestu par e-veselības projekta vadītāju. Tikmēr valsts sekretāra amatu Čakša plāno uzticēt pašreizējai valsts sekretāra vietniecei Dainai Mūrmanei-Umbraško, vēsta laikraksts Latvijas Avīze.

ABLV Bank klientiem garantētajās atlīdzībās no visas summas izmaksāti 69%

Likvidējamās ABLV Bank klientiem garantētajās atlīdzībās līdz šim izmaksāti 328,66 miljoni eiro, kas ir 69% no kopumā izmaksājamās summas, pastāstīja bankas Citadele korporatīvās komunikācijas vadītāja Ieva Prauliņa.

Kanādas marihuānas veikalos negaidīti liels pieprasījums

Kanādas likumīgajos marihuānas veikalos otrajā dienā, kopš psihoaktīvā augu preparāta pārdošana valstī legalizēta lietošanai izklaides nolūkā, novērots preces trūkums, jo pieprasījums no pircējiem ir negaidīti liels.

3+ Ģimenes karte veicinājusi pasažieru skaita pieaugumu sabiedriskajā transportā

Šī gada deviņos mēnešos ir divkāršojies sabiedriskajā transportā pārvadāto pasažieru skaits, kuri izmanto 3+ Ģimenes karti. Daudzbērnu ģimeņu locekļi reģionālajos autobusu un vilcienu maršrutos šogad pārvadāti 545 tūkstošus reižu, veidojot 1,5% no kopējā pārvadāto pasažieru skaita.

Policija: Rīgā samazinās alkohola lietošana neatļautās vietās

Rīgā 2018.gadā, salīdzinot ar 2014.gadu, pārkāpumi par alkohola lietošanu neatļautā vietā no 1 518 ir samazinājušies līdz 1 044 gadījumiem, vēsta Rīgas pašvaldības policijas Administratīvās pārvaldes priekšnieks Lauris Kudiņš. Šobrīd Rīgā ir 3 220 vietas, kurās var iegādāties alkoholu.

CVK paziņos un apstiprinās galīgos 13.Saeimas vēlēšanu rezultātus

Šodien, 19.oktobrī, pulksten 13.00 notiks Centrālās vēlēšanu komisijas sēde, kurā paredzēts apstiprināt 13.Saeimas vēlēšanu rezultātus un nosaukt 13.Saeimā ievēlētos deputātus, ziņo CVK pārstāve Kristīne Bērziņa.

Putins: Bijušās Padomju republikas nožēlo PSRS galu

Krievijas prezidents Vladimirs Putins norādījis, ka cilvēki bijušajās Padomju republikās nožēlojot, ka vairs nepastāv Padomju Sociālistisko Republiku Savienība.

Lūdz KNAB izvērtēt Ventspils domes un Ventspils naftas termināla 2,5 miljonu eiro darījumu

Valsts kontrole lūgusi Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju un Finanšu ministriju izvērtēt Ventspils pašvaldības un SIA Ventspils nafta termināls pērn veikto 2,5 miljonu eiro darījumu, norādīts VK revīzijā par 2017.gada pārskatu par valsts budžeta izpildi un par pašvaldību budžetiem.

Pirmās partiju sarunas ar Vējoni neiezīmē favorītu premjera kandidātu vidū

Partijas, kuras ceturtdien, 18.oktobrī, kā pirmās tikās ar Valsts prezidentu Raimondu Vējoni, neesot nosaukušas sev tīkamākos premjera amata kandidātus, toties apliecinājušas vēlmi veidot iespējami plašāku koalīciju, turpinot sarunas ar visām partijām, izņemot Saskaņu.

Oktobrim netipiski silto laiku nomainīs rudenīgāki laika apstākļi

Tuvākās nedēļas laikā silto laiku nomainīs lietaināks, vējaināks un ievērojami vēsāks laiks. Gaidāmajā nedēļas nogalē ievērojami pazemināsies gaisa temperatūra, bet nākamās nedēļas sākumā pastiprināsies rietumu puses vējš.

Vācija izdod Bulgārijai žurnālistes slepkavībā aizdomās turēto

Vīrietis, kuru Bulgārijā tur aizdomās par žurnālistes Viktorijas Marinovas slepkavību un kurš ticis arestēts Vācijā, ir izdots Bulgārijai, tā pavēstījušas vācu varasiestādes.

Merkele: Brexit vienošanās joprojām ir sasniedzama

Vienošanās par Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības joprojām ir sasniedzama, tā paziņojusi Vācijas kanclere Angela Merkele pēc Eiropas Savienības galotņu sanāksmes, kur nepiepildījās Briseles cerības sagaidīt sarunām izšķirošu pretimnākšanu no Londonas.

Lietuvā budžets ar rekordlielu deficītu un finansējumu izglītībai, veselībai

Lietuvas budžets piekto gadu pēc kārtas tiek pieteikts kā rekordists, jo atkal paredzēts nebijuša apmēra deficīts, kā arī tēriņi izglītībā, veselības aprūpē, inovāciju atbalstā un sociālās nevienlīdzības mazināšanā. Opozīcija par finanšu plānu izskās kritiski.

Maršruts nedēļas nogalei: Mazie Dziesmusvētki, Zemlika un eklēru darbnīca

Nedēļas nogale tuvojas straujiem soļiem, tāpēc aicinām ielūkoties Maršrutā, lai brīvdienas tiktu pavadītas pēc iespējas kvalitatīvāk.

Jaunākie komentāri