Zatlers prognozē Krievijas centienus izlīgt ar Baltiju, lai nekaitinātu rietumus

Latvijas valsts eksprezidents Valdis Zatlers

Par specdienestu un speciālo uzdevumu vienību veiksmīgām operācijām plaši nerunā vai biežāk nestāsta neko. Tas ir gan tāpēc, lai lieki nesatrauktu sabiedrību, gan drošības dēļ – lai teroristiem neatklātu izmeklētāju taktiku. No tiem gadījumiem, kas kļuvuši zināmi arī publiski, var spriest, ka teroraktu plānotāji ir atrodami visās lielākajās Eiropas valstīs, bet visvairāk policijai darbs bijis Francijā un Beļģijā.

Pēc terorakta žurnāla Charlie hebdo redakcijā vairākās  Beļģijas un Francijas pilsētās policija aizturēja 13 cilvēkus. Starp viņiem arī tādi, kas karojuši Sīrijā. Pie teroristiem atrasti ieroči, nauda un policistu uniformas. Viņu plāns bijis rīkot uzbrukumus policijas virsniekiem. 20.janvārī Francijas nelielā pilsētā Beziers policija atrod ievērojamus sprāgstvielu krājumus un aiztur iepriekš ar organizēto noziedzību saistītus piecus čečenus. Plašāk par notikušo drošībnieki nestāsta, vēsta TV3 raidījums Nekā personīga.

Savukārt 24.janvārī Spānijā aizturēti četri teroristi, kuri bija speciāli militāri trenēti. Pārmeklējot divus īpašumus atrastas 9 mm automatiskās pistoles, mačetes, kaujas formas tērpi, automašīnu numuru zīmes, datori un dokumenti. Saistībā ar šiem teroristiem 10.martā Marokā apcietināti divi marokāņi, kas gatavojās uzbrukumiem.

Tikmēr 9.februārī Austrijā policija aiztur čečenu vīrieti, kurš saistīts ar Ziemeļkaukāza grupējumu Imarat Kavkaz. Viņš plānojis uzbrukumus NATO ēkām Beļģijā un organizējis teroristu naudas plūsumu.

21.aprīlī Francijā kāds terorists iekrīt, jo mājās pats sevi sašauj. Policija atklāj, ka 24 gadīgais alžīrietis savā auto glabājis ieročus un kopā ar kādu Sīrijā karojošu draugu izstrādājis detalizētu uzbrukumu katoļu baznīcai Parīzē.  30.aprīlī Vācijā kādu precētu pāri policija izskaitļo, kad tie iegādājas lielu daudzumu ķīmisku vielu, ko izmanto bumbu gatavošanai. Ar Al-Qaeda saistīto teroristu mājās atrasta munīcija, šaujamie, sprāgstvielas un cauruļbumba. Viņi plānojuši uzbrukumu velo sacensībām. 28.maijā Lielbritānijā policija un specdienests MI-5 arestē kādu pāri par atbalstu teroraktu plānošanā, izņemti telefoni un datori. Savukārt 15.jūlijā Francijā aizturēti četri gados jauni islamisti. Viņi plānoja uzbrukumu kādai militārajai bāzei, kurā viens no teroristiem nesen pats vēl dienējis. Plāns bijis nogriezt galvu augstai militārpersonai, to visu ar GoPro kamerām filmēt un vēlāk publicēt. Plāošanā iesaistīti kaujinieki no Sīrijas. 22.jūlijā Itālijā arestēti divi Tunisijas un Pakistānas pilsoņi. Viņi plānoja ar sprāgstvielām uzbrukumus Kolizejam, Milānas katedrālei un armijas bāzei. 3.novembrī Spānijā arestēti trīs islamisti, kuri plānojuši uzbrukumus Madridē. Plašākas ziņas par teroristu mērķiem nav publiski zināmas.

Pēc teroraktiem Parīzē vairākas valstis paziņojušas, ka nekavējoties stiprinās savu specdienestu rindas, vairāk dos naudu izlūkiem un specvienībām. Tuvākajos četros gados slepenie dienesti Lielbritānijā MI-5 un MI-6 saņems par diviem miljardiem mārciņu vairāk.

Latvijā Finanšu ministrija uzskata, ka drošības stiprināšanai izdarījusi maksimālo iespējamo. «Es domāju, ka Rietumeiropai varbūt šī ir pamošanās. Mēs jau sen esam pamodušies,» komentē finanšu ministrs Jānis Reirs.

Saspringtā situācija pasaulē prasa papildināt Latvijas pretterorisma vienības Omega rindas. Tomēr vispārējais kadru trūkums policijā to neļauj darīt. Vīri no šīs elitārās policijas daļas savas prasmes apgūst strādājot par ierindas policistiem. Lai uz specvienību pārceltu papildus 250 vīrus, viņu vietā būtu jāatrod tik pat policistu, kas rūpētos par mūsu drošību un sabiedrisko kārtību ikdienā.

Latvijai drošībnieku iztrūkums būs arī turpmāk. Policijas koledžā šogad pieteicās ap 400 jauniešu. Bet veselības, fiziskos un psiholoģiskos pārbaudījumus izturēja tikai 150.

Līdzās draudiem ielās audzis arī uzbrukumu skaits Eiropas virtuālajai videi. Islamisti sola sagraut svarīgāko infrastruktūru – energoapgādi, slimnīcas. Britu finanšu ministrs tāpēc sola, ka valdība dubultos budžetu savam elektroniskās izlūkošanas dienestam (GCHQ).

«Viņiem (ISIS) vēl nav spēju, lai nogalinātu mūsu cilvēkus vai uzbruktu mūsu infrastruktūrai ar kiberuzbrukumiem. Viņiem vēl nav šādu spēju. Bet mēs zinām, ka viņi to vēlas. Un viņi dara visu iespējamo, lai to iegūtu. Ja mēs runājam par uzbrukumu ISIS, tad mēs tieši tā pat kā runājam par uzbrukumiem ar ieročiem, bumbām un nažiem, runājam par kiberuzbrukumiem,» norāda Lielbritānijas finanšu ministrs Džordžs Osborns.

Latvijas kibertelpas sargu dienests CERT.lv islamistu uzbrukumus Latvijai nav konstatējis. Pie mums apdraudējums joprojām lielāks ir no Krievijas spiegiem. CERT analītiķi pusgadu pētījuši dažādu Latvijas ziņu portālu komentāru sadaļas. Secinājums – tajās uzdarbojas ne tikai Krievijas troļļi, lai skalotu lasītāju smadzenes. Komentāri izmantoti, lai izplatītu Krievijā radītu vīrusu, kas inficē datorus, lai zagtu informāciju un spiegotu.  Šī kampaņa ir identificēta vairākās epizodēs Latvijā un ir zināms, ka vairākas valsts iestādes ir bijuši mērķi, kur arī ir bijuši sekmīgi kompromitēti datori.

Apdraudējums no Krievijas puses Latvijas virzienā varētu mazināties – tā prognozē eksprezidents Valdis Zatlers. Bet tas nenotiks tāpēc, ka Baltija kļuvusi Krievijai neinteresanta. Krievijai šobrīd ir neizdevīgi kaitināt rietumus. Tuvākajā laikā tāpēc sagaidāmi dažādi simboliski žesti ar aicinājumu «dzīvot draudzīgi».

«Es domāju, ka lielais kaimiņš šobrīd sūta mums vairākus tādus signālus, kā, piemēram, kuģu ienākšana iekšā – palūdza, lai paglābj no vētras. Es domāju – tas nav nejauši. Jo, kas tie par kuģiem, kas brauc vētrā iekšā? Viņi taču ļoti precīzi zina, kādas ir meteoroloģiskās prognozes. Es domāju, ka tas bija tāds tests un reizē arī žests, ka redz – mēs jums uzticamies,» domā Zatlers.

«Padzīvosim – paskatīsimies. Mums vienmēr jābūt piesardzīgiem. Jo mēs neesam drauds nevienam. Mums pašiem sev ir jāiestāsta, ka neesam drauds nevienam. Un mums nav arī ienaidnieku. Bet mēs esam ļoti piesardzīgi. Un jebkurš žests, kas ir  nedraudzīgs – mēs viņu iztulkojam ļoti tieši,» tā eksprezidents.

Ref: 102.000.102.11206

Saistītie raksti

ATBILDĒT

Lūdzu, ievadiet savu komentāru!
Lūdzu, ievadiet savu vārdu šeit

Ziņas