bnn.lv  Latviski    bnn-news.com  English    bnn-news.ru  По-русски
Pirmdiena 17.06.2019 | Vārda dienas: Artis, Artūrs
LatviaLatvija

Zilaļģu ziedēšana Baltijas jūrā cilvēku darbības rezultātā izplatās arvien plašāk

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RUZilaļģu ziedēšana Baltijas jūrā ir vēsturiska parādība, taču cilvēka darbības rezultātā šī procesa intensitāte strauji pieaug, skaidro Latvijas Universitātes Jūras ekoloģijas laboratorijas vadītāja Elmīra Boikova.

Boikova norāda, ka Baltijas jūrā, iestājoties karstam laikam, zilaļģu veidošanās novērota arī pirms dažiem gadsimtiem. Tā ir ļoti sena parādība Baltijas jūrā, taču cilvēka darbības rezultātā pie antropogēnās slodzes un lauksaimniecības notekūdeņiem šis fenomens iegūst arvien plašāku izplatību, ekosistēmai nodarot lielus zaudējumus.

«Jāsaprot, ka Baltijas jūrā zilaļģes zied ļoti, ļoti sen. Vēl 18.gadsimtā, kad nenotika intensīva rūpniecība, Baltijas jūrā tika novērota zilaļģu vairošanās. Jautājums ir par to, cik daudz, kādos izmēros un cik ilgstoši,» teic pētniece.

Pavasarī, kad upes jūrā ienes pietiekoši daudz slāpekļa un fosforu, tad zied citas aļģes, kas minētās vielas notērē. Savukārt vasarā, kad neorganiskais slāpeklis tuvojas nullei, tad savairojas tādas zilaļģes, kas slāpekli, kas nepieciešams viņu dzīvības procesiem, spēj paņemt no gaisa, stāsta Boikova.

Eksperte norāda, ka, zilaļģēm savairojoties, tām ir ļoti augsta peldspēja – tās uzkrājas ūdens virsējos slāņos. Zilaļģes citiem organismiem nav vērtīga barība, un tās dara vairāk ļauna nekā laba – esot milzīgos slāņos, tās sāk lēnām sadalīties, sedimentēties uz jūras gultni un patērēt skābekli. Rezultātā izveidojas bezskābekļa zonas – iepriekš tādas bijušas Baltijas jūras dziļākajās vietās, piemēram Gotlandes ieplakā. Taču tagad somu zinātnieki jau aptuveni desmit gadus «sit trauksmi» par to, ka bezskābekļa zonas strauji paplašinās, un viens no iemesliem tam ir strauja zilaļģu savairošanās, pastāstīja Boikova.

Taču bez zilaļģēm Baltijas jūrā ir arī citas problēmas – naftas piesārņojums no intensīvas kuģošanas, notekūdeņi, kuros arī ir organiskās vielas, kas arī veicina zilaļģu savairošanos, teica pētniece, piebilstot, ka piesārņojumu veicina arī farmakoloģija, kosmetoloģija.

«Jūrai slodze ir ļoti liela, tas atstāj iespaidu uz organismiem. Klimata pārmaiņu ietekmē nāk klāt arī daudzas jaunas sugas, un ir grūti pateikt, kā jūra rezultātā pārveidosies,» teic Boikova.

Viņa skaidroja, ka jūrai tāpat kā cilvēkam piemīt adaptācijas spējas – jūra spēj veikt noteiktus pašattīrīšanās procesus, bet «kurā brīdī pienāks sarkanā līnija, pēc kuras viss var aiziet galīgi pa pieskari, to patlaban nevar pateikt».

Boikova gan pauda, ka ikvienam Baltijas jūras reģionam minētā «sarkanā līnija» ir individuāla un unikāla. Tā kā sugu daudzveidība jūrā nav liela, tās ekosistēma ir ļoti trausla, jo katra suga veic kādu noteiktu funkciju. Līdz ar to – jo mazāk ir organismu, jo vieglāk ekosistēmu ir izsist no līdzsvara. Lai gan Baltijas jūra ir viena no pasaules okeāna izpētītākajām jūrām, vēl aizvien ir ļoti daudz neatbildētu jautājumu, teica Boikova.

Pašlaik ar zilaļģu straujo savairošanos neko īsti darīt nevarot, sacīja eksperte. Viņa pastāstīja, ka zviedru kolēģi esot mēģinājuši jūrā iepumpēt skābekli, lai paātrinātu zilaļģu pūšanas procesu, taču tas līdz šim neko reāli neesot devis.

Zilaļģes Baltijas jūrā ir vēsturiska parādība, taču cilvēka darbības rezultātā ir neprognozējami palielinājusies to intensitāte, bet problēmas risināšana ir ilgtermiņa risinājums. Lai cīnītos ar šo problēmu, būtu jāpanāk aizliegums kuģiem, kuģojot pa Baltijas jūru, tajā kaut ko izlaist, tostarp notekūdeņus, rekomendēja pētniece.

Cilvēku jutība pret zilaļģēm ir atšķirīga, taču, saskaroties ar tām, personai var rasties izsitumi, konjuktivīts, jo zilaļģes izdala toksīnus. Nav vēlams paļauties uz to, ka, ejot peldēt ūdenī, kurā ir savairojušās zilaļģes, un pēc tam noskalojoties dušā, viss būs kārtībā. Ārzemēs tika konstatēts, ka cilvēki bija saindējušies ar austerēm, kuras patērēja ūdeni, kurā bija savairojušās un sedimentējušās zilaļģes. Tas nozīmē, ka zilaļģu izdalītie toksīni pārvietojas pa barības ķēdi, skaidroja Boikova.

Zilaļģu mūžs nav ilgs, taču tās ļoti strauji vairojas, dienā notiekot pat līdz piecām šūnu dalīšanām. Vislabāk tas esot redzams satelītattēlos, kuros novērojama Baltijas jūras pārklāšanās ar zilaļģēm. Zilaļģu ziedēšana noslēgsies, pierimstot karstumam, sacīja Boikova, piebilstot, ka to izkliedēšanai nepieciešama arī spēcīga ūdens saviļņošanās. Silta rudens gadījumā zilaļģes varētu vairoties arī augustā un septembra sākumā.

Kā ziņots, Veselības inspekcija (VI) ir noteikusi ierobežojumus peldēties vairākās Latvijas peldvietās saistībā ar zilaļģu savairošanos tajās, pavēstīja VI pārstāve Elīna Šķēle.

Inspekcija aicina pirms peldes vizuāli novērtēt ūdens stāvokli un atturēties no peldēšanās, ja ūdenī visā peldvietas akvatorijā novēro ūdens saduļķošanos un tā iekrāsošanos zaļā krāsā, kā arī netīri zilganzaļu plēvi virs ūdens vai aļģu saskalojumus.

Savukārt Polijas varasiestādes trešdien paziņoja, ka zilaļģu dēļ slēgušas daudzas pludmales Baltijas jūras piekrastē. Polijas televīzija šonedēļ demonstrēja no gaisa uzņemtas ainas, kas atklāja zaļu aļģu paklāju jūrā.

Kā liecina Zviedrijas Meteoroloģijas un hidroloģijas institūta apkopotā informācija, teju visu Baltijas jūras centrālo daļu piepilda zilaļģes. Zilaļģu daudzums šovasar Baltijas jūrā varētu būt vislielākais novērojumu vēsturē. Zilaļģes klāj Baltijas jūru no Polijas krastiem līdz Stokholmai un Somijai.

Vismazākā zilaļģu koncentrācija ir ūdeņos pie Dānijas, kā arī Rīgas līcī un Botnijas līcī. Latvijas piekrastē lielāks zilaļģu daudzums sestdien manīts vietām pie Ziemeļkurzemes – gan Irbes šaurumā, gan Rīgas līcī.

Zilaļģu masveida savairošanos šovasar veicinājis ilgstoši karstais un saulainais laiks. Ūdens temperatūra Baltijas jūras lielākajā daļā pakāpusies piecus un pat vairāk grādus virs normas.

Zilaļģes ir dabiski iekšzemes un jūras ūdens organismi, bet problēmas var radīt to masveida savairošanās – tā saucamā «ziedēšana» – jo daļa zilaļģu sugu ir potenciāli toksiskas un, atmirstot ūdenī, var izdalīt toksīnus. Peldētājiem šie toksīni var radīt alerģiskas ādas reakcijas, kā arī acu un gļotādas kairinājumu.

Zilaļģu masveida savairošanos var atpazīt pēc ūdens netīri zilganzaļās krāsas, plēves uz ūdens un izskalojumiem krastā.


Pievienot komentāru

Sociālās aprūpes centru Ezerkrasti apsūdz rupjos cilvēktiesību pārkāpumos

Sociālās aprūpes centrā Ezerkrasti ir vērojami rupji cilvēktiesību pārkāpumi un netiek ievērotas tiesībsarga 2018.gadā sniegtās rekomendācijas, pēc viesošanās centrā secinājis Tiesībsarga birojs.

Valmieras stikla šķiedra pieprasījusi tiesiskās aizsardzības procesa uzsākšanu

AS Valmieras stikla šķiedra Vidzemes rajona tiesā Valmierā iesniegusi pieteikumu tiesiskā aizsardzības procesa ierosināšanai, liecina biržā Nasdaq Riga publicētais paziņojums.

LTV: Latvijas valsts mežu 800 000 eiro ziedojums ticis uzņēmumam pietuvinātām organizācijām

ZM paspārnē esošais Meža attīstības fonds sadalījis no LVM saņemto ziedojumu – 800 000 eiro. de facto izpētot ziedojuma saņēmējus, atklājies, ka naudu saņēmušas arī LVM pietuvinātas organizācijas.

Nekā personīga: Ierīkojot Austrumu robežu, pazuduši koki vairāku simtu tūkstošu vērtībā

Ierīkojot Latvijas-Krievijas robežu, Ciblas novadā izpostīta aizsargājama dabas teritorija un pazuduši lietas koki vairāku simtu tūkstošu eiro vērtībā, vēsta TV3 raidījums Nekā Personīga.

Ginekoloģes Vācijā notiesātas par abortu reklamēšanu

Tiesa Vācijā atzinusi divas ginekoloģes par vainīgām izvērstā abortu operāciju reklamēšanā, piespriežot tām kopumā 4 000 eiro lielu naudassodu.

Aicina ievērot luksoforu signālus remontdarbu vietās

Valsts ceļu tīklā rit aktīva būvdarbu sezonā, darbi notiek visos reģionos.  VAS Latvijas Valsts ceļi aicina autobraucējus ievērot luksoforu signālus būvdarbu zonās, kā arī sekot līdzi ceļazīmēm.

Kustība Par! atkārtoti ievēl Pavļutu par valdes priekšsēdētāju

Kustība Par! sestdienas, 15.jūnija, kongresā ievēlēja jaunu, paplašinātu valdi, par kuras priekšsēdētāju atkārtoti ievēlēts Daniels Pavļuts.

Raidījums: Par spīti KNAB izmeklēšanām, Saskaņa ik gadu no valsts saņem 118 653 eiro

Lai arī KNAB izmeklē partijas Saskaņa konsultantu algošanu, nepastāv draudi, ka politiskais spēks varētu zaudēt 118 653 eiro, kas tai ik gadu pienākas kopš 13.Saeimas vēlēšanām.

Šonedēļ gaidāmi +30 grādi pa dienu un tropiskās naktis

Dienas būs lielākoties saulainas un teritorijas lielākajā daļā gaiss iesils līdz +23…+28 grādiem.

VID piecos mēnešos valsts budžetā iekasējis par 5,5% vairāk nekā plānots

Valsts ieņēmumu dienests šogad pirmajos piecos mēnešos valsts budžetā iekasējis 3,972 miljardus eiro, kas ir par 206,744 miljoniem eiro jeb 5,5% vairāk nekā plānots, liecina dienesta publiskotā informācija.

Nedēļa Lietuvā: Deputāta Gražuļa «solis» līdz izdošanai. Lietuvā pārspēti karstuma rekordi

Aizvadītajā nedēļā Lietuva atzīmēja Sēru un cerību dienu. Nopietnās apsūdzībās iesaistīts Seima deputāts, bet kāds bijušais deputāts ar 1 500 eiro sodīts par seksuālu uzmākšanos savai asistentei.

BNN nedēļas apkopojums: Jauna kultūras ministra gaidās. Bičkoviča maldināšana. Lielās pārmaiņas FKTK

BNN sniedz apkopojumu par šīs nedēļas aktuālākajiem notikumiem, kurās ietvertas tādas tēmas kā Pārmaiņas, Plāns, Cenu cīņas, Tiesības, Amats, Izaugsme, Argumenti, Atbalsts.

Sāremā pašvaldība rīkos konkursu par prāmju satiksmi maršrutā Mentu-Ventspils

Igaunijas Sāremā pašvaldība nolēmusi rīkot konkursu, lai izraudzītos prāmju satiksmes operatoru maršrutam starp Mentu ostu Sāmsalā un Ventspili, vēsta reģionālais laikraksts Saarte Haal.

Polijā saistībā ar Smoļenskas aviokatastrofu par nolaidību bijušajam Tuska kancelejas vadītājam piespriež 10 mēnešus cietumā

Bijušajam Polijas premjerministra kancelejas vadītājam piespriests desmit mēnešu ilgs nosacīts cietumsods par nolaidību, gatavojot 2010.gadā augstāko amatpersonu lidojumu, kurā gāja bojā toreizējais prezidents Lehs Kačiņskis.

Deputātu iesniegums par Kalnmeiera atbilstības amatam vērtēšanu nosūtīts AT

Deputātu iesniegums saistībā ar Jaunās konservatīvās partijas politiķu rosināto pārbaudi ģenerālprokurora Ērika Kalnmeiera atbilstības amatam izvērtēšanai nosūtīts Augstākajai tiesai.

Aiztur divus VUGD darbiniekus par kokaīna glabāšanu realizācijas nolūkā

Par iespējamu narkotisko vielu glabāšanu realizācijas nolūkā un realizēšanu Iekšējās drošības birojs aizturējis VUGD amatpersonu.

Krievija: Trampa lēmums uz Poliju nosūtīt vēl 1 000 karavīru «destabilizēs» Eiropu

Krievija brīdinājusi NATO, ka ASV prezidenta Donalda Trampa lēmums palielināt Polijā dislocēto militāro kontingentu par 1 000 vīru «destabilizēs» Eiropu.

Europol: Baltijas valstīs joprojām pastāv riski Krievijas naudas atmazgāšanai

Baltijas valstīs joprojām pastāv riski Krievijas naudas atmazgāšanai, paziņoja Eiropas policijas aģentūras Europol amatpersona Pedru Felisiu, kas Eiropas Savienības policijas aģentūrā atbild par cīņu pret naudas atmazgāšanu.

Vējonis prasa Sabiedrības integrācijas fonda likuma grozījumu otrreizēju caurlūkošanu

Valsts prezidents Raimonds Vējonis 14.jūnijā nodevis Saeimai otrreizējai caurlūkošanai 2019.gada 6.jūnijā pieņemto likumu Grozījumi Sabiedrības integrācijas fonda likumā.

Tiesās personu par mazgadīgo pavešanu netiklībā, izmantojot sociālos tīklus

Tiesai nosūtījusi krimināllietu vienas personas apsūdzībā par 12 mazgadīgu un vienas nepilngadīgas personas pavešanu netiklībā.

Francija: ES finanšu ministri vienojušies par eirozonas budžeta izveidi

Eiropas Savienības dalībvalstu finanšu ministri vienojušies par eirozonas budžeta ieviešanas vispārējiem principiem, ziņo Francijas finanšu ministrs Bruno Lemērs.

Tiesa noraida SIA Rīgas meži pieteikumu pret Konkurences padomi

Administratīvā rajona tiesa 11.jūnija spriedumā atzīst, ka SIA Rīgas meži pieteikums par Konkurences padomes faktiskās rīcības atzīšanu par prettiesisku ir noraidāms.

Ebreju kopiena: Labas gribas atlīdzinājums ir īpašs risinājums vēsturiskai situācijai

«Diskusijas ietvaros par labas gribas atlīdzinājuma likumdošanas iniciatīvu jāuzsver, ka šis ir jautājums, kurš nav skatāms īpašumu denacionalizācijas un konkrētu īpašumtiesību atjaunošanas kontekstā,» norāda Latvijas Ebreju draudžu un kopienu padomes Valdes loceklis Dmitrijs Krupņikovs.

Dati: Nodokļu parāds pēdējā pusgadā bijis 47,3% ēdināšanas uzņēmumu

Nodokļu parāds, kas pārsniedz 150 eiro, pēdējo sešu mēnešu laikā reģistrēts 47,3% ēdināšanas nozares uzņēmumiem, liecina Lursoft dati.

Joprojām liela daļa nodokļu parādnieku nav iesnieguši deklarāciju VID

Ievērojama iedzīvotāju daļa, kuriem gada ienākumu deklarācija par 2018.gadu ir jāiesniedz obligāti, joprojām to nav izdarījuši.