bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Trešdiena 14.11.2018 | Vārda dienas: Fricis, Vikentijs
LatviaLatvija

Zilaļģu ziedēšana Baltijas jūrā cilvēku darbības rezultātā izplatās arvien plašāk

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RUZilaļģu ziedēšana Baltijas jūrā ir vēsturiska parādība, taču cilvēka darbības rezultātā šī procesa intensitāte strauji pieaug, skaidro Latvijas Universitātes Jūras ekoloģijas laboratorijas vadītāja Elmīra Boikova.

Boikova norāda, ka Baltijas jūrā, iestājoties karstam laikam, zilaļģu veidošanās novērota arī pirms dažiem gadsimtiem. Tā ir ļoti sena parādība Baltijas jūrā, taču cilvēka darbības rezultātā pie antropogēnās slodzes un lauksaimniecības notekūdeņiem šis fenomens iegūst arvien plašāku izplatību, ekosistēmai nodarot lielus zaudējumus.

«Jāsaprot, ka Baltijas jūrā zilaļģes zied ļoti, ļoti sen. Vēl 18.gadsimtā, kad nenotika intensīva rūpniecība, Baltijas jūrā tika novērota zilaļģu vairošanās. Jautājums ir par to, cik daudz, kādos izmēros un cik ilgstoši,» teic pētniece.

Pavasarī, kad upes jūrā ienes pietiekoši daudz slāpekļa un fosforu, tad zied citas aļģes, kas minētās vielas notērē. Savukārt vasarā, kad neorganiskais slāpeklis tuvojas nullei, tad savairojas tādas zilaļģes, kas slāpekli, kas nepieciešams viņu dzīvības procesiem, spēj paņemt no gaisa, stāsta Boikova.

Eksperte norāda, ka, zilaļģēm savairojoties, tām ir ļoti augsta peldspēja – tās uzkrājas ūdens virsējos slāņos. Zilaļģes citiem organismiem nav vērtīga barība, un tās dara vairāk ļauna nekā laba – esot milzīgos slāņos, tās sāk lēnām sadalīties, sedimentēties uz jūras gultni un patērēt skābekli. Rezultātā izveidojas bezskābekļa zonas – iepriekš tādas bijušas Baltijas jūras dziļākajās vietās, piemēram Gotlandes ieplakā. Taču tagad somu zinātnieki jau aptuveni desmit gadus «sit trauksmi» par to, ka bezskābekļa zonas strauji paplašinās, un viens no iemesliem tam ir strauja zilaļģu savairošanās, pastāstīja Boikova.

Taču bez zilaļģēm Baltijas jūrā ir arī citas problēmas – naftas piesārņojums no intensīvas kuģošanas, notekūdeņi, kuros arī ir organiskās vielas, kas arī veicina zilaļģu savairošanos, teica pētniece, piebilstot, ka piesārņojumu veicina arī farmakoloģija, kosmetoloģija.

«Jūrai slodze ir ļoti liela, tas atstāj iespaidu uz organismiem. Klimata pārmaiņu ietekmē nāk klāt arī daudzas jaunas sugas, un ir grūti pateikt, kā jūra rezultātā pārveidosies,» teic Boikova.

Viņa skaidroja, ka jūrai tāpat kā cilvēkam piemīt adaptācijas spējas – jūra spēj veikt noteiktus pašattīrīšanās procesus, bet «kurā brīdī pienāks sarkanā līnija, pēc kuras viss var aiziet galīgi pa pieskari, to patlaban nevar pateikt».

Boikova gan pauda, ka ikvienam Baltijas jūras reģionam minētā «sarkanā līnija» ir individuāla un unikāla. Tā kā sugu daudzveidība jūrā nav liela, tās ekosistēma ir ļoti trausla, jo katra suga veic kādu noteiktu funkciju. Līdz ar to – jo mazāk ir organismu, jo vieglāk ekosistēmu ir izsist no līdzsvara. Lai gan Baltijas jūra ir viena no pasaules okeāna izpētītākajām jūrām, vēl aizvien ir ļoti daudz neatbildētu jautājumu, teica Boikova.

Pašlaik ar zilaļģu straujo savairošanos neko īsti darīt nevarot, sacīja eksperte. Viņa pastāstīja, ka zviedru kolēģi esot mēģinājuši jūrā iepumpēt skābekli, lai paātrinātu zilaļģu pūšanas procesu, taču tas līdz šim neko reāli neesot devis.

Zilaļģes Baltijas jūrā ir vēsturiska parādība, taču cilvēka darbības rezultātā ir neprognozējami palielinājusies to intensitāte, bet problēmas risināšana ir ilgtermiņa risinājums. Lai cīnītos ar šo problēmu, būtu jāpanāk aizliegums kuģiem, kuģojot pa Baltijas jūru, tajā kaut ko izlaist, tostarp notekūdeņus, rekomendēja pētniece.

Cilvēku jutība pret zilaļģēm ir atšķirīga, taču, saskaroties ar tām, personai var rasties izsitumi, konjuktivīts, jo zilaļģes izdala toksīnus. Nav vēlams paļauties uz to, ka, ejot peldēt ūdenī, kurā ir savairojušās zilaļģes, un pēc tam noskalojoties dušā, viss būs kārtībā. Ārzemēs tika konstatēts, ka cilvēki bija saindējušies ar austerēm, kuras patērēja ūdeni, kurā bija savairojušās un sedimentējušās zilaļģes. Tas nozīmē, ka zilaļģu izdalītie toksīni pārvietojas pa barības ķēdi, skaidroja Boikova.

Zilaļģu mūžs nav ilgs, taču tās ļoti strauji vairojas, dienā notiekot pat līdz piecām šūnu dalīšanām. Vislabāk tas esot redzams satelītattēlos, kuros novērojama Baltijas jūras pārklāšanās ar zilaļģēm. Zilaļģu ziedēšana noslēgsies, pierimstot karstumam, sacīja Boikova, piebilstot, ka to izkliedēšanai nepieciešama arī spēcīga ūdens saviļņošanās. Silta rudens gadījumā zilaļģes varētu vairoties arī augustā un septembra sākumā.

Kā ziņots, Veselības inspekcija (VI) ir noteikusi ierobežojumus peldēties vairākās Latvijas peldvietās saistībā ar zilaļģu savairošanos tajās, pavēstīja VI pārstāve Elīna Šķēle.

Inspekcija aicina pirms peldes vizuāli novērtēt ūdens stāvokli un atturēties no peldēšanās, ja ūdenī visā peldvietas akvatorijā novēro ūdens saduļķošanos un tā iekrāsošanos zaļā krāsā, kā arī netīri zilganzaļu plēvi virs ūdens vai aļģu saskalojumus.

Savukārt Polijas varasiestādes trešdien paziņoja, ka zilaļģu dēļ slēgušas daudzas pludmales Baltijas jūras piekrastē. Polijas televīzija šonedēļ demonstrēja no gaisa uzņemtas ainas, kas atklāja zaļu aļģu paklāju jūrā.

Kā liecina Zviedrijas Meteoroloģijas un hidroloģijas institūta apkopotā informācija, teju visu Baltijas jūras centrālo daļu piepilda zilaļģes. Zilaļģu daudzums šovasar Baltijas jūrā varētu būt vislielākais novērojumu vēsturē. Zilaļģes klāj Baltijas jūru no Polijas krastiem līdz Stokholmai un Somijai.

Vismazākā zilaļģu koncentrācija ir ūdeņos pie Dānijas, kā arī Rīgas līcī un Botnijas līcī. Latvijas piekrastē lielāks zilaļģu daudzums sestdien manīts vietām pie Ziemeļkurzemes – gan Irbes šaurumā, gan Rīgas līcī.

Zilaļģu masveida savairošanos šovasar veicinājis ilgstoši karstais un saulainais laiks. Ūdens temperatūra Baltijas jūras lielākajā daļā pakāpusies piecus un pat vairāk grādus virs normas.

Zilaļģes ir dabiski iekšzemes un jūras ūdens organismi, bet problēmas var radīt to masveida savairošanās – tā saucamā «ziedēšana» – jo daļa zilaļģu sugu ir potenciāli toksiskas un, atmirstot ūdenī, var izdalīt toksīnus. Peldētājiem šie toksīni var radīt alerģiskas ādas reakcijas, kā arī acu un gļotādas kairinājumu.

Zilaļģu masveida savairošanos var atpazīt pēc ūdens netīri zilganzaļās krāsas, plēves uz ūdens un izskalojumiem krastā.


Pievienot komentāru

EP nākamā daudzgadu budžeta prioritātes – starp tām pētniecība un jaunieši

EP deputāti trešdien, 14.novembrī, apstiprinājuši EP nostāju sarunās par nākamo Eiropas Savienības daudzgadu budžetu, tostarp nosakot arī vēlamo līdzekļu sadalījumu starp ES programmām. EP deputāti mudina vairāk naudas atvēlēt jauniešiem, pētniecībai, ekonomikas izaugsmei un nodarbinātībai, kā arī cīņai ar klimata pārmaiņām.

Pārrobežu zvani ES iekšienē nedrīkstēs būt dārgāki par 19 centiem minūtē, īsziņas – par 6 centiem

Eiropas Parlamenta deputāti pieņēmuši jaunus telekomunikāciju noteikumus, kas nosaka Eiropas Savienības iekšzemes zvanu cenu griestus, padarīs iespējamu 5G tīklu izbūvi un radīs ārkārtas gadījumos izmantojamu brīdināšanas sistēmu, informē Eiropas Parlamenta preses sekretāre Latvijā Signe Znotiņa-Znota.

Ražotājiem jāsamazina CO2 emisijas kravas autoparkos par 35%, lemj EP

Eiropas Parlaments atbalstījis plānu līdz 2030.gadam samazināt kravas auto un radītos CO2 izmešus.

Varšava: Krievijas «impēriskā politika» apdraud Lietuvu, Ukrainu un Poliju

Polijas parlamenta augšpalātas spīkers paziņojis, ka Maskavas «impēriskā politika» ir drauds Polijai un tās kaimiņvalstīm, Lietuvai un Ukrainai.

Conexus tiesā apstrīd regulatora lēmumu par akcionāru interešu konfliktu

Dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operators AS Conexus Baltic Grid tiesā apstrīdējis Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas lēmumā par operatora sertificēšanu izvirzītās prasības akcionāriem Krievijas koncernam Gazprom un finanšu investoram no Luksemburgas Marguerite Fund.

Latvijā trešajā ceturksnī bijusi krietni straujāka IKP izaugsme nekā ES vidēji

Latvijā šogad trešajā ceturksnī salīdzinājumā ar attiecīgo periodu pērn bijis krietni straujāks iekšzemes kopprodukta pieaugums nekā Eiropas Savienībā vidēji, liecina publiskotie ES statistikas pārvaldes Eurostat sākotnējie dati, kas apkopoti par 20 bloka zemēm.

Valdības veidošanas sarunas – vecās shēmošanas turpinājums un necieņa pret vēlētājiem, tā Progresīvie

Politiskā partija Progresīvie izsaka nožēlu par valdības sarunu veidošanas pārtraukšanu. Pēc partijas domām, «pārtraukšanas» pamatojumam pielietotie argumenti ir liekulīgi un maldina sabiedrību.

Jūrmalas domes deputāts lūdz VK izvērtēt sešus sporta pasākumu iepirkumus

Jūrmalas domes deputāts Rolands Parasigs-Parasiņš vērsies Valsts kontrolē ar lūgumu izvērtēt vairākus pašvaldības iepirkumus, kas saistīti ar sporta pasākumu rīkošanu Jūrmalā. Kā apstiprināja Parasigs-Parasiņš, kopumā viņam radušās aizdomas par vismaz sešiem iepirkumiem.

Ūdens atvades sistēmas sakārtošanas darbi pabeigti gandrīz 90% autoceļu posmos

VAS Latvijas autoceļu uzturētājs pabeidzis gandrīz 90% no visiem šogad plānotajiem valsts autoceļu posmu ūdens atvades sistēmu sakārtošanas darbiem. Atlikušos darbus autoceļu posmos plānots pabeigt novembra laikā.

Gobzems: Pēc šiem notikumiem visiem politiskajiem spēkiem vajadzētu nelielu psihoterapijas kursu

Pēc trešdienas, 14.novembra. notikumiem visiem politiskajiem spēkiem vajadzētu nelielu psihoterapijas kursu, norāda KPV LV premjera amata kandidāts Aldis Gobzems.

Latvijas iedzīvotāji dienā noiet vidēji 2,7 kilometrus

Šogad 79% Latvijas iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 84 gadiem veica vismaz vienu pārvietošanos dienā ārpus mājas. Vidēji dienā viens Latvijas iedzīvotājs mēroja 30 kilometrus, un ceļā vidēji patērēja 80 minūtes, liecina Centrālās statistikas pārvaldes aptauja par iedzīvotāju pārvietošanos.

Latvijas tūristu mītnēs par 6,5% pieaudzis apkalpoto viesu skaits

Latvijas tūristu mītnēs šī gada 3.ceturksnī apkalpoti 1,03 milj. viesu, kas ir par 6,5% vairāk nekā pērnā gada 3.ceturksnī. Salīdzinot ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu, viesu pavadīto nakšu skaits audzis par 5,3% un sasniedzis 1,95 milj. Vidējais viesu uzturēšanās ilgums tūristu mītnēs bija divas naktis.

Izraēlas-Palestīnas karadarbību aptur trausls pamiers

Palestīna un Izraēla trešdien ievēro trauslu pamieru, ar ko apturēta nežēlīgākā un apjomīgākā karadarbība, kāda nesamierināmo pretinieku starpā pieredzēta kopš 2014.gada.

Trīs partijas izstājas no JKP vadītajām sarunām; Bordāna izredzes kļūt par premjeru mazinās

Jaunākā informācija liecina, ka trīs politiskās partijas – apvienība Attīstībai/Par!, nacionālā apvienība Visu Latvijai!–Tēvzemei un brīvībai/LNNK un Jaunā Vienotība nolēmušas izstāties no Jaunās konservatīvās partijas vadītajām valdības veidošanas sarunām.

Vairums igauņu gribētu iejūtīgāku alkohola politiku

Vairums igauņu gribētu mazāk stingru alkohola politiku nekā pašlaik, tā rāda sabiedriskās domas aptauja. Tikmēr Pasaules Veselības organizācijas ieskatā igauņi kopumā dzer neveselīgi daudz.

Pētījums: G20 lielvalstis joprojām palielina subsīdijas fosilajiem energoresursiem

Skaļā Parīzes apņemšanās samazināt CO2 izmešus nav vainagojusies ar darbiem, vismaz pasaules lielākajās rūpnieciskajās valstīs ne. No G20 valstu grupas 19 valdības ir vairāk ieklausījušās fosilo energoresursu nozarē, nevis zinātnieku ieteikumos, tā secināts Climate Transparency pētījumā.

Eiropas konservatīvie izvēlas čehu Zahradilu kā līderi EP vēlēšanām

Eiropas Parlamenta politiskais spēks ar nosaukumu Eiropas Konservatīvo un reformistu grupa ir izvēlējusies deputātu no Čehijas, Janu Zahradilu, kā savu «lokomotīvi» pavasarī gaidāmām EP vēlēšanām.

Ierobežos satiksmi gaismas festivāla Staro Rīga laikā

Gaismas festivāla Staro Rīga laikā tiks ierobežota satiksme pilsētas centra ielās. No 14.novembra plkst. 20.00 līdz 20.novembrim plkst. 9.00 tiks slēgta transportlīdzekļu satiksme Zirgu ielā, posmā no Meistaru ielas līdz Doma laukumam un organizēta divvirzienu transportlīdzekļu satiksme Doma laukumā.

Lielbritānija un ES panāk Brexit vienošanos, pretinieki sola to noraidīt

Lielbritānija un Eiropas Savienība pēc vairāk nekā gadu ilgām sarunām ir vienojušās par valsts izstāšanās līguma projektu. Britu premjerministrei Terēzai Mejai nu jākoncentrējas uz sīvu cīņu parlamentā, lai izstāšanās līguma projektam panāktu atbalstu, kas šobrīd nebūt nav drošs.

VNĪ plāno būtiskus ieguldījumus robežšķērsošanas vietu infrastruktūrā

VAS Valsts nekustamie īpašumi plāno būtiskus ieguldījumus valsts drošības infrastruktūrā – piecos ar robežu šķērsošanu saistītos objektos, no kuriem vērienīgākie darbi paredzēti robežšķērsošanas vietas Terehova - Burački attīstībā.

EP apstiprinātos 17,7 miljonus eiro ieguldīs meliorācijas infrastruktūras atjaunošanai

Eiropas Parlaments apstiprināja 17,7 miljonu eiro piešķiršanu Latvijai par ilgstošo lietavu izraisītajiem postījumiem 2017.gada vasaras nogalē un rudenī. Piešķirtos līdzekļus plānots izlietot infrastruktūras, piemēram, ūdens atvades sistēmas, bojāto caurteku, atjaunošanai.

Bordāns joprojām redz iespējas vienoties par topošās valdības darbu plānu

Neskatoties uz atsevišķu partiju noraidījumu Jaunās konservatīvās partijas piedāvātajam finansiāli ietilpīgajam topošās valdības darbu plānam, premjera amata kandidāts Jānis Bordāns joprojām redz sadarbības potenciālu starp valdības veidošanas sarunās iesaistītajām partijām un uzsver, ka plānā ir iespējamas korekcijas, turklāt ne visu paredzēts īstenot jau no 1.janvāra.

Sāk spriest par Latvijas gatavību Brexit, tai skaitā sliktākajam scenārijam

Atšķiras ministriju gatavība brīdim, kad Lielbritānija izstāsies no Eiropas Savienības jeb Brexit, otrdien, 13.novembrī, pēc valdības sēdes žurnālistiem sacīja ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs.

ASV pieļauj sankciju noteikšanu par Nord Stream 2 gāzesvadu

Amerikas Savienotās Valstis pieļauj sankciju ieviešanu, lai mēģinātu apturēt Krievijas gāzesvada Nord Stream 2 būvniecību Baltijas jūrā uz Vāciju, tā apstiprinājis ASV vēstnieks Eiropas Savienībā.

Atbalsta iniciatīvu ieviest pierādījumu elektroniskās apmaiņas sistēmu

Ministru kabinets otrdien, 13. novembrī, atbalstīja Tieslietu ministrijas izstrādāto informatīvo ziņojumu, kas paredz Latvijā ieviest pierādījumu elektroniskās apmaiņas sistēmu. Sistēma nodrošinās ātrāku, operatīvāku informācijas apmaiņu starp Eiropas Savienības dalībvalstīm elektronisko pierādījumu iegūšanā un nosūtīšanā, kā arī sekmēs efektīvāku un drošāku informācijas apriti dažādu atbilžu un pieprasījumu.