bnn.lv  Latviski    bnn-news.com  English    bnn-news.ru  По-русски
Ceturtdiena 09.04.2020 | Vārda dienas: Alla, Valērija, Žubīte
LatviaLatvija

Zīle ar opozīciju par nākamo Latvijas Bankas vadītāju nerunās, tomēr cer uz viņu atbalstu

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Roberts Zīle

Latvijas Bankas topošajam vadītājam būtu jāgūst arī opozīcijas atbalsts, uzskata nacionālās apvienības Visu Latvijai!-Tēvzemei un brīvībai/LNNK valdes loceklis, Eiropas Parlamenta deputāts Roberts Zīle.

Pēc tikšanās ar trim iespējamajiem Latvijas Bankas prezidenta amata kandidātiem Zīle žurnālistiem uzsvēra, ka politiskais spēks uzklausīs pārējo koalīcijas partneru viedokļus un, ja tie būs pieņemami, ņemot vērā, ka patlaban nevienu no satiktajiem kandidātiem uz bankas vadītāja amatu politiskais spēks neuzskata par nepieņemamu, būšot jādomā, kā izveidot stabilu vairākuma atbalstu izvēlētajam kandidātam.

Zīle uzskata, ka Latvijas Bankas vadītāja amata kandidātam būtu jāsavāc ne tikai koalīcijas, bet arī opozīcijas balsis, jo jaunais bankas vadītājs institūciju vadīs piecus gadus – arī pēc esošā Saeimas sasaukuma darbības beigām. «Latvijas Bankas prezidentam ir jāiegūst Saeimas vairākums likumu grozījumu virzīšanai,» teica Zīle.

Zīle gan noliedza, ka uz sarunām par Latvijas Bankas nākamo vadītāju koalīcija varētu aicināt arī opozīciju.

«Skaidrs, ka tas ir koalīcijas kandidāts, bet tad, kad šis kandidāts ir izvirzīts, mums nebūtu iebildumu, ja arī Zaļo un zemnieku savienība atbalstītu šo kandidātu. Tas nāktu tikai par labu finanšu sistēmas stabilitātei Latvijā,» pārliecināts Zīle.

Politiķa skatījumā, Latvijas Bankas vadītāja amats nedrīkst kļūt par partiju savstarpējās tirgošanās objektu.

Zīle pēc tikšanās ar trim iespējamajiem centrālās bankas vadītāja amata kandidātiem medijiem uzsvēra, ka, viņaprāt, nacionālās apvienības lēmums rīkot publiski izziņotas tikšanās ar iespējamajiem Latvijas Bankas vadītāja amata kandidātiem ir pareizs, mudinot arī pārējos koalīcijas partnerus rīkoties tāpat.

«Tas novērstu aizdomas par to, ka kandidātus uzrunā kāds, kurš par šo jautājumu Saeimā faktiski nelemj,» uzskata politiķis.

Lasiet arī: Bijusī Finanšu ministrijas valsts sekretāre Bajāre būtu gatava kandidēt uz Latvijas Bankas prezidenta amatu

Zīles ieskatā visi trīs līdz šim satiktie kandidāti ir ļoti cienījami un amatam nepieciešamajām kvalitātēm atbilstoši.

«Katram no viņiem ir savi plusi. Nacionālās apvienības politiķiem bija skaidrs, kā izsvērt šos plusus, lai iespējami objektīvi samērotu rezultātus,» teica Zīle, uzsverot, ka ir ārkārtīgi svarīgi saprast arī pārējo koalīcijas partiju viedokli.

Patlaban politiskais spēks neesot izšķīries par labu kādam no iespējamiem amata kandidātiem – pie secinājuma plānots nonākt kopīgās diskusijās ar partijas locekļiem.

«Mēs gribētu, lai Latvijas Bankas prezidents sabiedrības acīs tiktu noņemts no politiskām saspēlēm un tirgiem, un, lai arī tas būs politisks lēmums Saeimā, politiķiem vajadzētu izvairīties no neskaidrām pazīmēm, vērtējot amata kandidātus,» sacīja Zīle.

Viņš akcentēja, ka viens no primārajiem uzdevumiem ir panākt Latvijas Bankas reputācijas uzlabošanos, tā kā sāktie kriminālprocesi «Latvijai pie kājām piesējuši svaru bumbas». Partijas ieskatā Latvijas Bankas jaunajam prezidentam būtu jādara viss, lai gan starptautiski, gan arī Latvijā no dienaskārtības noņemtu jautājumu par reputāciju, jo īpaši ņemot vērā iespējamību Latvijas Bankai atgriezt uzraudzības funkciju.

Nacionālā apvienība vēlas novērst situāciju, ka īsi pirms lemšanas par jauno bankas vadītāju pēkšņi parādās kāds līdz šim neizskanējis kandidāts.

«Prakse, ka īstie kandidāti baidās parādīties līdz pēdējam brīdim, jo viņus noēdīs, jāpārrauj uz veselu virkni amatu. Arī Latvijas Bankas prezidenta amats ir ļoti publisks, un cilvēkiem ir jābūt skaidrībai par iespējamajiem kandidātu riskiem. Latvijai būtu jāizbeidz šāda prakse,» uzskata Zīle.

Zīle atgādināja, ka līdz pašreizējā Latvijas Bankas vadītāja Ilmāra Rimšēviča pilnvaru termiņa beigām ir atlicis maz laika, tādēļ pavisam ātri būtu jātiek skaidrībā ar iespējamajiem Rimšēviča pēctečiem, lai sabiedrībai būtu zināms, kā un kāpēc partijas izvēlas vienu vai otru kandidātu.

Nacionālā apvienība jau nākamajā nedēļā aicinās koalīcijas partnerus Latvijas Bankas vadītāja meklējumu un uzrunāšanas procesu īstenot atklāti.

Zīle atgādināja, ka Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) esot teicis, ka uz Latvijas Bankas vadītāja amatu vēl ir kādi līdz šim neizskanējuši pretendenti.

«Nezinu, kāpēc premjeram būtu bailes īsi, pusotru mēnesi pirms esošā bankas vadītāja amata termiņa beigām kaut ko pateikt par kandidātiem. Vai tas varētu noraut budžetu? Es tādām lietām neticu,» uzsvēra Zīle.

«Man negribētos, lai par Latvijas Bankas prezidentu koalīcijā notiktu tirgošanās par kaut ko citu. Šis amats ir ļoti svarīgs Latvijas valstij, tāpēc svarīgi, lai par to nebūtu nevajadzīgu tirgu,» sacīja politiķis.

Zīle sacīja, ka līdz šim ir izskanējuši vēl vairāki Latvijas Bankas vadītāja amata kandidātu vārdi, taču viņi līdz šim nebija piekrituši kļūt par amata pretendentiem.

«Reiņa Rubeņa vārds bija izskanējis, bet viņš pašlaik ir pārdomās par šo. Ja viņš piekritīs to darīt, tad aicināsim arī viņu uz sarunu. Arī Uldis Cērps bija izskanējis, taču šis jautājums neattīstījās,» pastāstīja Zīle.

Vēl par šo tematu: Šteinbuka piekristu kandidēt uz Latvijas Bankas prezidenta amatu, ja tiktu oficiāli uzrunāta

Jau vēstīts, ka līdz šim aktīvāk ar potenciālajiem pretendentiem uz Latvijas Bankas prezidenta amatu komunicē nacionālā apvienība, kuras valde līdz šim tikusies ar Latvijas Bankas padomes locekli Mārtiņu Kazāku, bijušo Finanšu ministrijas valsts sekretāri Sanitu Bajāri, kā arī Fiskālās disciplīnas padomes locekli Innu Šteinbuku. Pēc tikšanās ar nacionālās apvienības pārstāvjiem minētās personas paudušas gatavību pretendēt uz šo amatu.

Iepriekš medijos starp iespējamiem pretendentiem uz Latvijas Bankas prezidenta amatu minēts arī bijušais Finanšu un kapitāla tirgus komisijas priekšsēdis Uldis Cērps, Pasaules Bankas vecākais finanšu sektora speciālists Kārlis Bauze, kā arī Latvijas Swedbank valdes priekšsēdētājs Reinis Rubenis.


Pievienot komentāru

Baznīcai ir jāpielāgojas situācijai tāpat kā citiem, vērtē igauņu arhibīskaps

Lieldienām Igaunijas Evaņģēliski luteriskā baznīca ir izsūtījusi draudzēm norādes, kā sarīkot dievkalpojumus mājās. Šāds risinājums atbilst arhibīskapa Urmasa Vīlmas (Urmas Viilma) uzskatam, ka baznīcai ir jāpielāgojas ārkārtas situācijai, vēsta Igaunijas sabiedriskais medijs ERR.

Rīgas domes ārkārtas vēlēšanas tomēr plāno pārcelt uz 29.augustu

Rīgas domes ārkārtas vēlēšanas tomēr plānots pārcelt uz 29.augustu, liecina Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas izskatīšanai valdībā iesniegtie grozījumi Rīgas domes atlaišanas likumā.

Ziemeļu Investīciju banka aizdevusi Latvijai 500 miljonus eiro COVID-19 seku likvidēšanai

Ar aizdevumu paredzēts finansēt valdības papildu izdevumus koronavīrusa COVID-19 pandēmijas ietekmes mazināšanai.

ES Tiesa: Polijai ir jāatceļ tiesnešu disciplīnas palāta

ES Tiesa ir aicinājusi Poliju apturēt Polijas Augstākās tiesas Disciplinārās palātas darbību un nodalīt to no parlamenta un valdības ietekmes, ziņo britu raidorganizācija BBC.

Par spīti pierādījumiem KNAB joprojām nesaskata korupciju Ventspils domē

Par sabiedriskajiem līdzekļiem tiek īstenota Aivara Lemberga propagandas kampaņa arī pēc ASV sankciju piemērošanas, kas apliecina, ka sankcijas Ventspils pilsētas dome neievēro un tās tiek rupji ignorētas.

SPRK izsaka brīdinājumu Conexus par sertificēšanās prasību neizpildi termiņā

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija izteikusi brīdinājumu Latvijas dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operatoram AS Conexus Baltic Grid.

ASV prezidenta vēlēšanās gaidāma cīņa starp Baidenu un Trampu

ASV no cīņas par Demokrātiskās partijas prezidenta amata nomināciju ir izstājies Bērnijs Sanderss. Viņš ir piekāpies kandidāta Džo Baidena priekšā, kurš atlicis vienīgais sāncensis iepretim republikāņu prezidentam Donaldam Trampam.

COVID-19 inficēšanās gadījumi Baltijā. Latvijā – 589, Lietuvā – 955, Igaunijā – 1 207

Cilvēki ir aicināti pēc iespējas organizēt darbu no mājām, iepirkties retāk un pēc iespējas neuzturēties tur, kur ir daudz cilvēku.

Rīgas administratori COVID-19 seku likvidēšanai rezervē 13,87 miljonus eiro

Pieņemot pilsētas 2020.gada budžetu, Rīgas pagaidu administratori palielinājuši Rīgas rezerves fonda apjomu līdz 13,87 miljoniem eiro.

Volstrītā akciju cenas kāpj pēc jaunām ziņām par COVID-19, Eiropā tās pārsvarā krītas

Volstrītā trešdien, 8.aprīlī, akciju cenas pieaugušas pēc jauniem datiem, ka koronavīrusa pandēmija var būt sasniegusi virsotni Ņujorkā un citos karstajos punktos, bet Eiropas akciju cenas pārsvarā kritās.

Pasaulē ar COVID-19 saslimušo skaits pārsniedz 1,5 miljonus

Pasaulē jaunā koronavīrusa saslimšanas gadījumu skaits ir pārsniedzis 1,5 miljonus, bet atveseļojušies ir 329 tūkstoši cilvēku. Lielākā mirstība no slimības ir Itālijā, bet lielākais saslimušo skaits ir ASV, ziņo vācu raidorganizācija DW un ASV Džona Hopkinsa Universitāte.

Atgādinājums: Lieldienu brīvdienās nekādas ciemošanās

Svinības vai ciemošanās pie radiem, pasēdēšana dārzā ar kaimiņiem vai jebkādi citi privāti satikšanās pasākumi, tostarp tuvojošos Lieldienu svinēšana, kuros iesaistīti cilvēki, kas nedzīvo kopā, ir aizliegti.

Lietuvas uzņēmēji karantīnā: Latvijas atbalsts biznesam bijis straujāks

Lietuva ir pagarinājusi valstī spēkā esošo karantīnu līdz 27.aprīlim. Kamēr epidemiologi brīdina par COVID-19 uzliesmojuma augstāko punktu, uzņēmēji pēc jau aizvadītajām karantīnas nedēļām lūdz iespēju atvērt uzņēmumus un salīdzina Viļņas lēmumus ekonomikas ierobežošanā un atbalstā ar tiem, kas pieņemti Rīgā.

Aprīlī bezdarbnieku skaits Latvijā pieaudzis par 4 415

Patlaban NVA ir reģistrētas 17 923 brīvas vakances. Lai gan aprīlī parādījusies 1 061 jauna vakance, kopš 1.aprīļa, kad NVA bija reģistrēta 26 971 vakance, novērojams kritums par 9 048 aģentūrā pieejamām darbavietām.

Lauksaimniecības atbalstam novirzīs 45,5 miljonus eiro

No plānotā atbalsta 35,5 miljonus eiro paredzēts novirzīt kā atbalstu primārajiem lauksaimniecības ražotājiem, lauksaimniecības un pārtikas pārstrādes uzņēmumiem.

Latvijā mājokļu cenu kāpums ceturtajā ceturksnī bijis straujāks nekā ES vidēji

Straujāks mājokļu cenu kāpums gada izteiksmē reģistrēts Luksemburgā, Slovākijā un Horvātijā, bet Polijā pieaugums bijis identisks kā Latvijā. Lietuvā mājokļu cenas šajā periodā pieaugušas par 6,5%, bet Igaunijā – par 8,2%.

Igaunija meklē iespējas izstāties no ES CO2 tirdzniecības programmas

Igaunijas valdībā dots uzdevums vides ministram Renē Kokam noskaidrot, vai Igaunija var izstāties no ES sistēmas, kur dalībvalstis tirgojas siltumnīcefekta gāzu emisijām. ES komentējusi, ka tas nav iespējams, ziņo raidorganizācija ERR.

CSDD ļauj autoskolām organizēt teorijas apmācības tiešsaistē

Apmācībām jānotiek tiešsaistes režīmā, pasniedzējam atrodoties mācību telpā, kurā ir izsniegta mācību karte un reģistrēta attiecīgā mācību grupa.

Pirmās instances tiesa noraida Ušakova sūdzību par atstādināšanu no Rīgas mēra amata, atzīstot vairākus pārkāpumus

Tiesa vērsa uzmanību, ka domes priekšsēdētājs kā iestādes vadītājs kopumā ir atbildīgs par pašvaldības darba tiesiskumu, kas aptver arī pašvaldībai piederošās kapitālsabiedrības pārvaldību.

Latvijā gada inflācija martā bijusi 1,4%

Salīdzinot ar 2015.gadu, patēriņa cenas 2020.gada martā bija par 9,7% augstākas. Precēm cenas pieauga par 8%, bet pakalpojumiem – par 14%.

Lietuvā ļauj valdībai regulēt cenas

Lietuvas Seima deputātu vairākums ir atbalstījis tiesību akta grozījumu projektu, kas paredz atļaut valdībai noteikt pirmās nepieciešamības preču cenas, kamēr valstī ir spēkā karantīna, ziņo Lietuvas sabiedriskais medijs LRT.

BNN SKAIDRO | Aplokšņu algas – viens no galvenajiem iemesliem nepiešķirt dīkstāves pabalstu

Arī «ēnu ekonomikas cilvēki» ir jāatbalsta, arī viņiem vajag iztikas līdzekļus un arī viņiem ir ģimenes.

ES valstis nespēj vienoties par kopīgu aizņemšanos finanšu tirgos

ES finanšu ministri aizvadījuši 15 stundas ilgas sarunas par vēlamo ceļu kā valstīm un blokam kopumā atgūties no ekonomiskā satricinājuma, ko radījis COVID-19. Valstis pagaidām nav atradušas kopsaucēju, vēsta franču ziņu aģentūra AFP.

Pret Lembergu uzsākts kriminālprocess par neslavas celšanu

Kā iesniegumā Valsts policijai norāda Kristovskis, smagos noziegumos apsūdzētās augstās valsts amatpersonas Lemberga melīgiem izdomājumiem, ar kuriem viņš publiski ceļ neslavu Kristovskim, ir salīdzinoši gara vēsture.

Kariņš: Šajā krīzē finansiāli esam ļoti labi situēti

Šajā krīzē esam ļoti labi situēti finansiāli, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā Rīta panorāma sacīja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš.

Top 5 Video

    Jaunākie komentāri


    Do NOT follow this link or you will be banned from the site!