bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Trešdiena 14.11.2018 | Vārda dienas: Fricis, Vikentijs
LatviaLatvija

Zīle piedāvā priekšlikumus EP ārvalstu tiešo investīciju kontroles uzlabošanai ES

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Eiropas Parlamenta deputāts Roberts Zīle

Draudus drošībai un sabiedriskajai kārtībai Eiropas Savienībai (ES) var radīt arī Krievijas un citu valstu investīcijas, uzsver Eiropas Parlamenta (EP) deputāts Roberts Zīle.

Zīle šonedēļ EP Ekonomikas un monetāro jautājumu komitejā (ECON) aizstāvējis deputāta vadīto atzinumu, kas saistīts ar Eiropas Komisijas (EK) iniciatīvu jaunas regulas veidā izveidot satvaru, lai dalībvalstis un Komisija varētu izvērtēt ārvalstu tiešos ieguldījumus (ĀTI) Eiropas Savienībā (ES) stratēģiski nozīmīgās jomās, kas var ietekmēt dalībvalstu drošību un sabiedrisko kārtību.

Līdzīga veida novērtējumi pastāv gan Amerikas Savienotajās Valstīs (ASV), gan daļēji 12 ES dalībvalstīs tomēr daudz vienkāršotākā formātā, norāda Zīle.

Deputāta vairākās iniciatīvās ietilpst trešo valstu ieguldījumu definīcijas paplašināšana, norādot, ka dalībvalstis, kurās ir tikušas īstenotas t.s. uzturēšanās atļauju un zelta vīzu programmas, saskaras ar ievērojamām grūtībām saņemt informāciju par naturalizēto ārvalstu investoru saistītās naudas patieso izcelsmi. Dalībvalstis, ierosināto kontakptunktu ietvarā sadarbojoties ar Komisiju, tādējādi varētu iegūt informāciju par ārvalstu tiešo ieguldījumu galīgajām saņēmējvalstīm, skaidro EP deputāts.

«Nav noslēpums, ka Komisijas sākotnējais projekta piedāvājums tika veidots reaģējot uz Ķīnas interesēm investēt vairākās ES valstīs stratēģiskas nozīmes jomās, tostarp saistībā ar Ķīnas t.s. 16+1 iniciatīvu,» atzīmē deputāts.

Vienlaikus Zīle pamato, ka draudus drošībai un sabiedriskajai kārtībai ES var radīt arī Krievijas un citu valstu investīcijas. «Kā tas ir novērojams arī Latvijā, bieži vien galīgais ieguldītājs vispār nav zināms vai slēpjas aiz neskaidrām daudzslāņu struktūrām. Šajā sakarā attiecīgajām dalībvalstīm ir vajadzīgi līdzekļi, lai atrastu informāciju par galīgajiem ieguldītājiem un ārvalstu tiešo ieguldījumu galīgajām saņēmējvalstīm.»

Saistībā ar Eiropā attīstošos viltus ziņu propagandas fonu Zīles atzinuma priekšlikumos ietilpst arī aicinājums plašsaziņas līdzekļus pievienot to faktoru sarakstam, kuru dēļ ieguldījumi varētu tikt pastiprināti izvērtēti, balstoties uz sabiedrības kārtības un drošības principiem.

«Arī mediju jomā valstis, kuras, piemēram, tiek pakļautas ES sankcijām, pārkāpj tiesiskumu, vai tās, kas acīmredzami iejaucas mediju sfērā – ārējās investīcijas no šīm valstīm būtu jāspēj kontrolēt pastiprināti,» komentē Zīle.

«Vienlaikus, rūpējoties par to, lai ES arī turpmāk būtu investīcijām labvēlīga, šāda veida kontrolēm būtu jābūt pienācīgi argumentētām. Tādēļ priekšlikumos piedāvāju, ka pārredzamiem tiešiem ieguldījumiem, kuri skaidri paredzēti drošības un aizsardzības nolūkiem, kuru izcelsme ir NATO dalībvalstīs un kurus atbalsta vai finansē valsts, stingrāku izvērtēšanu nevajadzētu piemērot,» turpina deputāts.

Zīle norāda: «Negribētos ticēt, ka kādas ārpus ES, tomēr NATO eošas dalībvalsts investīcijas drošības un aizsardzības jomā varētu kaitēt Eiropas drošībai. Tieši pretēji – tas tikai palielinātu ģeopolitisko sabalansētību konkrētajā ES reģionā, tādējādi sekmējot visas ES drošību.»

Arējo tiešo investīciju caurlūkošanas sistēma pēc deputāta domām nedrīkstētu reducēties līdz tam, ka tā kļūtu par instrumentu, kā lielākās ES valstis varētu negatīvi ietekmēt šādas investīcijas mazākās ES dalībvalstīs, skaidro deputāts.

«Mums jābūt piesardzīgiem pret dažu dalībvalstu mēģinājumiem centralizēt, piemēram, Ķīnas investīciju ceļus ES. Nesenā vizītē Ķīnā Francijas prezidents minēja, ka Francija kļūs par jaunajām durvīm, entry point Ķīnas investīcijām ES. Šāda pieeja nav Latvijas interesēs. Neapšaubāmi Latvijai ārējās investīcijas ir būtiskas, lai nodrošinātu ekonomisko izaugsmi, darba vietas, labklājību, lai varētu turpināt pietuvoties ES vidējam dzīves līmenim. Taču vienlaikus mums jābūt vērīgiem un pārliecinātiem, ka šāda veida investīcijas slēpti nenes riskus, kas varētu ietekmēt mūsu drošību. Uzskatu, ka pareiza un pilnvērtīga sistēma ļaus atdalīt pelavas no graudiem,» uzsver Zīle.

Ref:224.000.103.3545


Pievienot komentāru

ASV pieļauj sankciju noteikšanu par Nord Stream 2 gāzesvadu

Amerikas Savienotās Valstis pieļauj sankciju ieviešanu, lai mēģinātu apturēt Krievijas gāzesvada Nord Stream 2 būvniecību Baltijas jūrā uz Vāciju, tā apstiprinājis ASV vēstnieks Eiropas Savienībā.

Atbalsta iniciatīvu ieviest pierādījumu elektroniskās apmaiņas sistēmu

Ministru kabinets otrdien, 13. novembrī, atbalstīja Tieslietu ministrijas izstrādāto informatīvo ziņojumu, kas paredz Latvijā ieviest pierādījumu elektroniskās apmaiņas sistēmu. Sistēma nodrošinās ātrāku, operatīvāku informācijas apmaiņu starp Eiropas Savienības dalībvalstīm elektronisko pierādījumu iegūšanā un nosūtīšanā, kā arī sekmēs efektīvāku un drošāku informācijas apriti dažādu atbilžu un pieprasījumu.

NMPD darbinieki sašutuši par savu atalgojumu, drošību un nākotni kopumā

Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta darbinieki, tiekoties ar veselības ministri Andu Čakšu, izteica sašutumu par zemo atalgojumu, drošības apdraudējumiem, kā arī neatliekamās aprūpes mediķa profesijas nākotni kopumā.

Papildināti noteikumi vietējo rīcības grupu darbības nodrošināšanai

Grozījumi noteikumos par valsts un ES atbalsta piešķiršanu vietējo rīcības grupu darbības nodrošināšanai 2014.–2020. gada plānošanas periodā skar vietējās rīcības grupas – biedrības un nodibinājumus, kuriem piešķirts atbalsts sabiedrības virzītas vietējās attīstības stratēģijas īstenošanai.

KP amatā apstiprina Daugavieti; pilnvaru termiņu pagarina arī Račko

Ministru kabineta otrdienas, 13.novembra, sēdē Konkurences padomes locekļa amatā apstiprināja Līgu Daugavieti. Vienlaikus MK lēma uz otro pilnvaru termiņu KP locekļa amatā apstiprināt Jāni Račko.

Lielvārdes vekseļa lietā no bijušā Lielvārdes mēra tiesā piedzen vairāk nekā 600 000 eiro lielu valsts nodevu

Zemgales rajona tiesa Ogrē, apmierinot Ģenerālprokuratūras prasību, atzinusi par spēkā neesošu tā dēvēto Lielvārdes 200 miljonu eiro vekseli, kā arī uzlikusi par pienākumu bijušajām Lielvārdes mēram Jānim Āboliņam samaksāt 602 223 lielu valsts nodevu.

Līdz 2030.gadam energoefektivitāte ES jāuzlabo par 32,5%

Eiropas Parlamenta deputāti otrdien, 13.novembrī, apstiprināja saistošu mērķi atjaunojamo resursu jomā un indikatīvu mērķi energoefektivitātes jomā.

Latvijai piešķir 17,7 miljonus 2017.gada plūdu seku novēršanai

Eiropas Parlaments otrdien, 13.novembrī, ar lielu vairākumu Strasbūrā apstiprināja 17,7 miljonu finansējuma piešķiršanu Latvijai no Eiropas Savienības Solidaritātes fonda 2017.gada plūdu seku likvidēšanai, BNN informēja Ģirts Salmgriezis.

JKP priekšlikumiem pensiju un pabalstu izmaiņām budžetā nepieciešami simtiem miljonu eiro, lēš ministrijas

Jaunās konservatīvās partijas priekšlikumu pensiju un pabalstu izmaiņu jomā izpildei jaunajai valdībai budžetā būtu jāatrod vairāki simti miljonu eiro, liecina ministriju aprēķini.

LTRK uzsāk projektu CREAzone 2.0 ar mērķi attīstīt jaunus uzņēmumus

Latvijas lielākā uzņēmēju biedrība Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera īsteno uzņēmējdarbības projektu, kura laikā vairāk nekā 80 jauniešiem vecumā no 18 līdz 25 gadiem būs iespēja apgūt uzņēmējdarbības modeļus.

LCB: Vai jaunās valdības dāvana Latvijai nākamajā simtgadē būs sabrukuši autoceļi

Autoceļi arī Latvijas otrajā simtgadē nebūs nekāda valdības prioritāte! Tā sacīt – domājiet par bezceļa auto iegādi, mīļie Latvijas ļaudis! Šāds secinājums diemžēl rodas, iepazīstoties ar jaunās valdības veidotāju nosauktajām prioritātēm, starp kurām nav autoceļu,» komentē Biedrības Latvijas Ceļu būvētājs valdes priekšsēdētājs Andris Bērziņš.

Prokremliskais aktīvists Aleksejevs apsūdzēts par naida kurināšanu un bērnu pornogrāfiju

Prokuratūra prokremliskajam aktīvistam Jurijam Aleksejevam uzrādījusi apsūdzību par nacionālā naida kurināšanu, par neatļautu šaujamieroču munīcijas glabāšanu, kā arī par bērnu pornogrāfijas apriti.

Daugavpils Futbola skola direktora atstādināšanā vaino spēļu rezultātu ietekmēšanā apsūdzēto Gavrilovu

Daugavpils Futbola skola tās direktora Naura Mackeviča atstādināšanā vaino spēļu rezultātu ietekmēšanā apsūdzēto Oļegu Gavrilovu, teikts BFC Daugavpils mājaslapā izplatītajā paziņojumā.

Merkele: Politikā un zinātnē vajag vairāk sieviešu

Vācijai atzīmējot 100.gadadienu kopš sieviešu vēlēšanu tiesību ieviešanas, Vācijas kanclere Angela Merkele norādījusi, ka vēl daudz kas ir darāms, lai Vācijas politikā, zinātnē, uzņēmējdarbībā un kultūrā sasniegtu dzimumu vienlīdzību.

Igauniju Vācijā reklamē kā vidi inovācijām bez grāmatvežiem

Igaunijas uzņēmējdarbības vide ir labākā vieta, kur izmēģināt un ieviest jaunas tehnoloģijas, kā arī maziem, vidējiem uzņēmumiem strādāt bez grāmatveža, tā Vācijā biznesa ļaudis ar savu valsti iepazīstinājis Igaunijas premjerministrs Jiri Ratass.

BKUS: Latvijā pārāk vēlu diagnosticē 1.tipa cukura diabētu bērniem

Latvijā pārāk novēloti tiek bērniem diagnosticēts 1.tipa cukura diabēts. Tas saistīts ar informācijas trūkumu vecākiem un sabiedrībai kopumā, atzīst Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas endokrinologi.

ECB obligāciju pirkšanas programmā Latvijas Banka iegādājusies vērtspapīrus par 7,394 miljardiem eiro

Eiropas Centrālās bankas īstenotās valsts sektora vērtspapīru pirkšanas programmas (PSPP) ietvaros Latvijas Banka oktobra beigās bija iegādājusies Latvijas valsts un eiro zonas starptautisko organizāciju vērtspapīrus kopumā 7,394 miljardu eiro apmērā, liecina Latvijas Bankas publiskotā informācija.

Saeima pieņem parlamenta pastāvīgo komisiju izveidošanas noteikumus

Saeima otrdien, 13.novembrī, ārkārtas sēdē atbalstīja noteikumus, kas reglamentē Saeimas pastāvīgo komisiju izveidošanu.

Somu tūristu Igaunijā skaits sarūk līdz desmitgades zemākajam punktam

Igaunijas tūrisma nozares stūrakmens, viesi no Somijas, 2018.gada trešajā ceturksnī Baltijas valsti apmeklējuši tik mazā skaitā, kāds pēdējoreiz redzēts pirms desmit gadiem.

Kino balva Lielais Kristaps: Labākā filma – Bille, labākā aktrise – Elita Kļaviņa

Nacionālo kino balvu Lielais Kristaps kā gada labākā pilnmetrāžas spēlfilma ieguvusi kinolente Bille, kuras režisore ir Ināra Kolmane, bet producenti Jānis Juhņēvičs un Marta Romanova-Jēkabsone. Žūrija šo izvēli pamato šādi: ««Kā lielie redz?» par pasauli brīnās maza meitene. Savu kinematogrāfisko versiju par to piedāvā filmas radošā grupa, kura ir izveidojusi līdz detaļām pārliecinošu dažādu kino profesiju ansambļa sniegumu, attēlojot uz ekrāna apdāvināta bērna pasaules redzējumu.»

Jurašs: Kukuļošanas noziegumu izmeklēšanu vajag centralizēt, nevis katrā iestādē veidot savu pretkorupcijas nodaļu

Patlaban gandrīz katrā tiesībsargājošajā iestādē ir izveidota atsevišķa nodaļa, kas izmeklē korupcijas noziegumus, taču pareizāk būtu šo darbu centralizēt vienā iestādē, intervijā laikrakstam Latvijas Avīze paudis viens no Jaunās konservatīvās partijas līderiem, kādreizējais Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja darbinieks Juris Jurašs, kurš ticis minēts arī kā viens no iespējamajiem JKP iekšlietu ministra amata kandidātiem.

ES dalībvalstis prasa strauju rīcību, lai apturētu mežu izciršanu

Eiropas Komisijai ir iespējami ātri jāpiedāvā pasākumu plāns, lai līdz 2020.gadam pasaulē sasniegtu ANO izvirzīto mērķi par atmežošanas apturēšanu, tā vēstulē Eiropas Savienības izpildvarai norādījusi Vācija, Francija, Lielbritānija, Itālija, Nīderlande un Norvēģija.

Apple cena sarūk, biržu indeksi un naftas cenas krītas

ASV biržu indeksi pirmdien, 12.novembrī, kritās, bažām par pieprasījumu tehnoloģiju sektorā izvēršoties par plašāku atbrīvošanos no akcijām, un palētinājās arī Eiropas biržu akcijas, ko daļēji noteica satraukums par Itālijas lielo valsts parādu un Eiropas Savienības noteiktais termiņš Itālijas 2019.gada budžeta projekta pārskatīšanai.

Pagājušajā nedēļā Baltijas valstīs pieauga elektroenerģijas biržas cena

Pagājušajā nedēļā Baltijas valstīs pieauga elektroenerģijas biržas cena,  informē AS Latvenergo.

Itālijai beidzas Briseles dotais laiks lielu tēriņu budžeta apcirpšanai

Itālijas valdībai otrdien beidzas Eiropas Komisijas dotais laiks, lai samazinātu plānoto valsts budžeta deficītu 2019.gadam. Valdība Romā solījusi nepiekāpties Briseles prasībām par atbildīgu fiskālo politiku un drīzāk riskēt iekulties finanšu sankcijās.