bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Trešdiena 20.02.2019 | Vārda dienas: Smuidra, Vitauts, Smuidris
LatviaLatvija

Tiesa: Zolitūdes lielveikala jumta nogruvums bija ārpus Maxima kontroles; pret VDI uzvara nav gūta

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Mazumtirdzniecības uzņēmumam Maxima Latvija tiesā nav pilnībā izdevies uzvarēt Valsts darba inspekciju (VDI) par tās pieņemtajiem lēmumiem pēc Zolitūdes traģēdijas, tomēr ir izdevies panākt, ka tiesa atzīst, ka lielveikala jumta nogruvums bijis «ārpus jebkādas pieteicēja kontroles un tas šādu gadījumu nevarēja paredzēt».

VDI komisija savulaik izmeklēja Zolitūdes traģēdijas sekas attiecībā uz cietušajiem Maxima darbiniekiem, noformējot aktu par nelaimes gadījumu darbā attiecībā uz katru no viņiem. Komisija konstatēja vairākus nelaimes gadījuma darbā cēloņus, tostarp uz veikala ēkas jumta veikto būvdarbu radīto darba vides risku ietekmes uz veikala darba vidi neizvērtēšanu. Maxima apstrīdēja šos aktus, norādot, ka nelaimes gadījums nav darba vides faktoru iedarbības rezultāts.

Šajā strīdā lēmumu paziņoja Augstākās tiesas (AT) Administratīvo lietu departaments, kas atstāja spēkā pērnā gada 10.marta Administratīvās apgabaltiesas spriedumu, ar kuru tika noraidīta Maxima sūdzība par VDI aktiem, tomēr spriedumā ierakstīja, ka jumta nogruvums, kas izraisīja Zolitūdes traģēdiju, bijis ārpus Maxima kontroles un uzņēmums to nevarēja paredzēt.

Kā uzsvēra Maxima advokāts Jānis Kārkliņš, AT spriedums apliecinājis, ka VDI akti nenosaka darba devēja vainu un atbildību ne krimināltiesiskā, ne civiltiesiskā izpratnē, bet vienīgais aktu mērķis esot konstatēt, vai ir bijis nelaimes gadījums darba telpās, nevis skaidrot traģēdijas iemeslus un izvirzīt vainīgos.

«VDI akti neatstāj ietekmi uz citām izskatāmajām lietām. Par traģēdijā atbildīgajiem lems Zolitūdes krimināllietā,» uzsvēra uzņēmuma pārstāvis. Maxima uzsver, ka vairākās ekspertīzēs, tostarp Valsts policijas ekspertīzē, ticis konstatēts, ka traģēdijas cēlonis bija rupja kļūda ēkas projektēšanā.

Kā skaidroja Kārkliņš, uzņēmums sācis tiesvedību, lai noskaidrotu VDI aktu satura atbilstību likumam. «VDI aktu mērķis ir sniegt darbiniekiem un viņu tuviniekiem iespēju saņemt sociālās apdrošināšanas atlīdzību. Ja VDI aktā ir norādīts, ka negadījums ir noticis «darba telpās», tad VDI akts var būt pamats sociālās apdrošināšanas atlīdzības saņemšanai. Arī līdz šim Maxima nenoliedza faktu, ka tas bija nelaimes gadījums darba vietā, taču VDI akti nav paredzēti darba devēja vainas vai atbildības konstatēšanai,» uzsvēra jurists.

Galvenais Maxima pārmetums strīdā bijusi pārliecība, ka VDI rīkojās ārpus savas kompetences – «tā ne tikai izdarīja secinājumus par nelaimes gadījuma norisi «darba telpās», bet arī pievērsās darba devēja atbildības vērtēšanai».

Maxima uzskata, ka VDI pieļāva būtiskas kļūdas savos secinājumos, akta sastādīšanas brīdī nezinot visus apstākļus un faktus. «Šobrīd, kad ir saņemta gan neatkarīgu Vācijas ekspertu ekspertīze, gan Valsts policijas ekspertīze, kuru secinājumus valsts amatpersonas ir paudušas arī publiskajā telpā, ir skaidrs, ka vienīgais traģēdijas cēlonis ir bijusi kļūda ēkas, kura jau bija nodota ekspluatācijā, būvprojektā,» uzsvēra advokāts.

«Citiem vārdiem – nepastāv cēlonisks sakars starp darbadevēja darbībām un nelaimes gadījumu darbā,» norādīja Kārkliņš, «tāpat būtiski uzsvērt, ka attiecībā uz visiem pārējiem darba devējiem, kas atradās tajā pašā ēkā Priedaines ielā 20 vienādos faktiskajos apstākļos kā SIA Maxima Latvija, darba devēja iespējamie pārkāpumi un atbildība netika vērtēta. Tas liek secināt, ka VDI akts pret Maxima Latvija sastādīts tendenciozi.»

Kārkliņš apgalvoja, ka Maxima jau esot gaidījusi, ka AT atstās spēkā apgabaltiesas spriedumu. AT spriedums nav pārsūdzams.

Jau vēstīts, ka VDI komisija izmeklēja Zolitūdes traģēdijas sekas attiecībā uz cietušajiem Maxima darbiniekiem, noformējot aktu par nelaimes gadījumu darbā attiecībā uz katru no viņiem.

Komisija konstatēja vairākus nelaimes gadījuma darbā cēloņus, tostarp trūkumus Maxima darba aizsardzības instrukciju saturā, nodarbināto neinstruēšanu par īpašos gadījumos lietojamā akustiskā trauksmes signāla nozīmi un atbilstošu rīcību šo zīmju darbības laikā, uz veikala ēkas jumta veikto būvdarbu radīto darba vides risku ietekmes uz veikala darba vidi neizvērtēšanu, kā arī veikala administrācijas un darbinieku neinformēšanu par būvdarbu radīto darba vides risku ietekmi uz veikala darba vidi.

Maxima apstrīdēja šos aktus, norādot, ka nelaimes gadījums nav darba vides faktoru iedarbības rezultāts. Nelaimes gadījums notika, veikala ēkas konstrukcijām nogrūstot pār cietušajiem darbiniekiem, taču ēku fizikālās īpašības nav darba vides faktors. Maxima skaidroja, ka «par darba vides faktoriem var uzskatīt vienīgi tādus faktorus, kas ir darba devēja kontrolē. Pieteicējai nepiederošās veikala ēkas konstrukcijas nebija pieteicējas kontrolē, tāpēc to nogruvums nav darba vides faktoru iedarbība».

Tāpat Maxima norādīja, ka «inspekcija nav ieguvusi ārstu komisijas arodslimībās atzinumu par nelaimes gadījumā bojāgājušo darbinieku nāves iespējamo saistību ar darba apstākļiem».

Administratīvā rajona tiesa noraidīja pieteikumu pirmajā instancē. Tiesa nepiekrita Maxima paustajam, ka negadījums neesot darba vides faktoru iedarbības rezultāts. Tiesa spriedumā norādījusi, ka nav nozīmes, kam pieder ēka, kurā atrodas darbavieta. Maxima norādīja, ka ēku, kurā atrodas darbavieta, var atzīt par darba vides daļu vienīgi gadījumā, ja ēka pieder darba devējam, taču tiesību normas neparedz šādu pazīmi.

Tāpat tiesa secināja, ka konkrētais nelaimes gadījums darbā notika, sagrūstot veikala ēkas jumta un nesošajām konstrukcijām, respektīvi, darbavietas apkārtnes fizikālajam faktoram – darba telpas griestiem/veikala ēkas jumtam – tieši fiziski iedarbojoties uz cietušajiem darbiniekiem. Tā kā konkrētais nelaimes gadījums darbā notika šādā veidā, tas ir uzskatāms par darba vides faktoru iedarbības rezultātu.

Vēl tiesa spriedumā norādīja, ka nav pamata pieteicējas apgalvojumiem par «viltus ugunsgrēka trauksmi». Sistēma ziņoja par ugunsgrēka trauksmi atbilstoši tam, kā bija ieprogrammēta – no ugunsgrēka trauksmes paneļa trauksmes žurnāla ierakstiem redzams, ka sistēma ugunsgrēka trauksmi izziņoja tāpēc, ka notika elektrosūkņa aktivēšana. Signāli pienāca no sprinkleru telpas. Ja sistēma brīdina par apdraudējumu, tad bez pilnīgas trauksmes cēloņa noskaidrošanas un novēršanas patvaļīgi pieņemt, ka sistēma nedarbojas pareizi, un uzskatīt sistēmas darbību par «viltus ugunsgrēka trauksmi» nav ne pamatoti, ne saprātīgi.

Tiesa neapgalvoja, ka, operatīvi konstatējot un novēršot trauksmes cēloni, kā rezultātā trauksme sistēmā vairs nepienāk un akustiskais trauksmes signāls un vārdiskās saziņas zīme attiecīgi vairs neskan, būtu jāveic evakuācija. Šādā gadījumā patiešām varētu secināt, ka apdraudējuma nav, jo brīdināšanai par apdraudējumu paredzētā sistēma uz tādu vairs nenorāda. Taču konkrētajā gadījumā veikala darbiniekiem neizdevās novērst trauksmes cēloni un pārtraukt trauksmes signālu pienākšanu. Tāpēc, ilgstoši un pastāvīgi skanot īpašos gadījumos lietojamam akustiskajam trauksmes signālam un vārdiskās saziņas zīmei, veikala administrācijai bija jāsāk veikala ēkā esošo cilvēku evakuācija, secināja tiesa.

2013.gada 21.novembrī, iebrūkot lielveikala Maxima jumtam, dzīvību zaudēja 54 cilvēki. Zolitūdes traģēdija ir lielākā Latvijā kopš neatkarības atjaunošanas.


Pievienot komentāru

Lai izvērtētu iespēju piedzīt zaudējumus no bijušās Rīgas satiksmes valdes, Ušakovs piesaistīs neatkarīgus ekspertus

Lai izvērtētu, vai bijušajai uzņēmuma SIA Rīgas satiksme valdei ir iespējams pieprasīt atlīdzināt tās darbības laikā uzņēmumam nodarītos zaudējumus, Rīgas domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs (S) lūgs neatkarīgu ekspertu viedokli, atzina politiķis.

Deputāti: Jāprecizē kreditēšanas reklamēšanas ierobežojumi

Kreditēšanas reklamēšanas ierobežojumus, kuri pieņemti 12.Saeimā, nepieciešams precizēt, jo to piemērojums formulēts neskaidri, trešdien, 20.februārī, kopsēdē vienisprātis bija Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas deputāti.

Putins brīdina ASV par Krievijas gatavību atbildēt Vašingtonai ar raķetēm

Pieņemot, ka Vašingtona varētu izvietot Eiropā tuvas vai vidējas distances kodolieročus, Krievija ar savām raķetēm mērķētu gan uz valstīm, kur šādi ieroči tiktu izvietoti, gan arī uz pašām Amerikas Savienotajām Valstīm, tā trešdien norādījis Krievijas prezidents Vladimirs Putins.

Attīstībai/Par! CVK priekšsēdētāja amatam virzīs bijušo KNAB darbinieci Kurpnieci

Partiju apvienība Attīstībai/Par! Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētāja amatam virzīs bijušo Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja darbinieci Diānu Kurpnieci, liecina neoficiālā informācija.

Banku analītiķi: Nodokļu maksāšanas režīmu izvērtēšana Latvijā būtu vēlama

Nodokļu maksāšanas režīmu izvērtēšana Latvijā būtu vēlama, bet to nevajadzētu sasteigt, atzīst banku analītiķi.

Riskantie projekti, kam «tur roku uz pulsa»: elektrifikācija, Krievu sala un Rīgas tramvajs

«Latvijā, gūstot līdzekļus no Eiropas Savienības projektu īstenošanai, viena no lielākajam kļūdām ir tā, ka šie projekti bieži vien tiek virzīti līdzekļu apgūšanas labad, nedomājot par to, kas ir sasniedzamais rezultāts un vai tas tiešām ir tāds, kas ilgtermiņā valstij būtu vislabākais un vislietderīgākais. Tas saskatāms elektrifikācijas, Krievu salas un Rīgas tramvaju projektā,» intervijā BNN stāsta satiksmes ministrs Tālis Linkaits.

Ja līdz martam nebūs naudas pedagogu algām, pedagogi aprīlī «dosies ielās»

Ja līdz marta sākumam 2019.gada budžetā nebūs rasti līdzekļi, lai pildītu pedagogu darba samaksas paaugstināšanas grafiku, tad aprīlī pedagogi pulcēsies protesta akcijā, bet ja tas nelīdzēs, tad notiks streiks, pastāstīja Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības priekšsēdētāja Inga Vanaga.

Cemex paziņo par Baltijas un Ziemeļvalstu aktīvu pārdošanu

Cemex par 340 miljoniem eiro pārdod sev piederošos aktīvus Baltijā un Ziemeļvalstīs vācu uzņēmumam Schwenk, informē Cemex pārstāvji.

Viena brauciena pašizmaksa Rīgas sabiedriskajā transportā sasniegusi 1,42 eiro; biļešu cenas neplāno celt

Viena brauciena pašizmaksas sabiedriskajā transportā Rīgā sasniegusi 1,426 eiro, tomēr Rīgas mērs Nils Ušakovs sola – biļešu cenas netiks celtas.

Latvijas kosmētikas eksporta apmērs pērn pieaudzis par 18%

Aizvadītajā gadā Latvijas kosmētikas eksports audzis par 18%, bet vietējais tirgus par aptuveni 6%, liecina Latvijas Kosmētikas ražotāju asociācijas apkopotā oficiālā statistika.

Ministru prezidents: Latvijā ir jāīsteno finanšu sektora kontroles reforma

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš pēc Finanšu sektora attīstības padomes sēdes trešdien, 20.februārī, paziņoja par lēmumu īstenot finanšu sektora kontroles reformu, lai stiprinātu nozares uzraudzību Latvijā.

Nīderlandiešu karavīrus Lietuvā sūta ziemas peldē NATO ziemas mācībās

Lietuvā dienošie nīderlandiešu un čehu karavīri no NATO spēku grupas februārī pastiprināti apgūst izdzīvošanas un kaujas prasmes ziemas apstākļos. Šomēnes nīderlandieši rūdīti arī peldēs ledainā ūdenī, bet čehi mācījušies maskēt apmetnes mežā.

Ekonomikas ministrija: Jaunuzņēmumu ietekme uz tautsaimniecību pieaug

Jaunuzņēmumu ekosistēma aug, un strauji pieaug arī nozares pienesums ekonomikai – jaunuzņēmumi rada augstas pievienotās vērtības produktus un pakalpojumus, jaunas, labi apmaksātas darba vietas un piesaista kvalificētu darbaspēku, secināts Ekonomikas ministrijas veiktajā pētījumā.

Par spīti taupībai, dotācijas Rīgas satiksmei varētu pieaugt līdz 134 miljoniem

Neraugoties uz veiktajiem taupīšanas pasākumiem, nepieciešamā dotācija SIA Rīgas satiksmei šogad pieaugs vēl par 12 miljoniem eiro un varētu sasniegt 134 miljonus eiro, atzina uzņēmuma pagaidu valdes priekšsēdētājs Anrijs Matīss.

Swedbank nekomentē informāciju par tās iespējamu iesaisti naudas atmazgāšanā

AS Swedbank, aizbildinoties ar konfidencialitāti, nekomentē Zviedrijas sabiedriskajā televīzijā izskanējušo informāciju, ka iespējams Swedbank izmantota naudas atmazgāšanai, sacīja bankas Risku vadības pārvaldes vadītājs Latvijā Juris Bogdanovs.

LZP rosina aizliegt iegādāties un izmantot pirotehniku privātpersonām

Latvijas Zaļā partija vēlas rosināt veikt izmaiņas pirotehnikas lietošanas kārtībā, liedzot pirotehniku iegādāties un to izmantot privātpersonām.

ES pārmet Ungārijai melus par Junkeru, Sorosu un migrantu uzņemšanu

Ungārija saņēmusi nopēlumu no Eiropas Komisijas par to, ka priekšvēlēšanu kampaņas plakātos apgalvots, ka Eiropas Savienības izpildvara ir apzināti vājinājusi bloka ārējās robežas, lai ļautu ieplūst lielākam skaitam migrantu.

Aptauja: 60% atkritumu nešķirotāju gatavi mainīt paradumus, ja tuvumā būtu šķirošanas konteineri

Divas trešdaļas iedzīvotāju jeb 60%, kuri atkritumus nešķiro, būtu gatavi mainīt savus paradumus, ja dzīvesvietas tuvumā būtu pieejami šķirošanas konteineri, noskaidrots Latvijas Zaļā Punkta pētījumā par Latvijas iedzīvotāju «zaļas» dzīvošanas paradumiem.

airBaltic jau rudenī pārtrauks Boeing 737 lidmašīnu izmantošanu

Latvijas lidsabiedrība airBaltic pārtrauks savā flotē esošo Boeing 737 lidmašīnu izmantošanu 2019.gada rudenī jeb gadu agrāk nekā tika sākotnēji plānots, informē uzņēmuma pārstāve Alise Briede.

Aizsardzības ministra vārdā no Krievijas serveriem izsūtīti viltus e-pasti

Izmantojot viltus e-pasta adresi, otrdien, 19.februārī, aizsardzības ministra Arta Pabrika vārdā vairākiem adresātiem valsts iestādēs izsūtīta ziņa ar nepatiesu un kompromitējošu saturu, BNN informējusi Aizsardzības ministrijas Militāri publisko attiecību departamenta Preses nodaļas vadītāja Anete Gnēze.

Lielbritānijas Meja atgriežas uz krīzes sarunām Briselē

Uz Brexit sarunām Briselē trešdien atgriežas Lielbritānijas premjerministre Terēza Meja, cerot pārliecināt Eiropas Komisijas vadītāju Žanu Klodu Junkeru būt pielaidīgākam nekā visas iepriekšējās reizes, un palīdzēt glābt abu panākto britu-ES izstāšanās vienošanos.

Izsludināts konkurss uz VVD vadītāja amatu, solot mēnešalgu 2 353 eiro

Valsts kanceleja trešdien, 20.februārī, izsludinājusi atklātu konkursu Valsts vides dienesta ģenerāldirektora amatam. Pretendenti aicināti pieteikties līdz 11.martam.

Komiteja atbalsta dotācijas palielināšanu Rīgas Zoodārzam

Rīgas domes Mājokļu un vides komiteja otrdien, 19.februārī, atbalstīja dotācijas palielināšanu Rīgas Zoodārzam par 150 000 eiro, bet uzņēmuma vadība apņēmusies strādāt pie ienākumu audzēšanas, šogad cerot iekasēt papildu ap 85 000 eiro.

Kariņš: Skolotāji ir pašvaldību ķīlnieki

Skolotāji ir pašvaldību ķīlnieki, komentējot pedagogu algu celšanas jautājumu, intervijā LTV raidījumam Rīta Panorāma sacījis ministru prezidents Krišjānis Kariņš. Skolotāji neesot vainīgi, ka viņu atalgojums netiekot celts, jo bija iecerēts, ka algas kāps līdz ar reformām izglītības sistēmā, proti, skolu tīkla optimizēšanu un kvalitātes celšanu, skaidroja premjers.

Autovadītāju ievērībai: ceļi ar grants segumu daudzviet apledo

Visā valsts teritorijas gaisa temperatūra ir virs nulles un īpaši slideni daudzviet  kļuvuši ceļi, kas ziemā tiek uzturēti ar sniega kārtu – tie ir grants seguma ceļi, pārsvarā vietējās nozīmes, brīdina VAS Latvijas Valsts ceļi.