bnn.lv  Latviski    bnn-news.com  English    bnn-news.ru  По-русски
Pirmdiena 20.01.2020 | Vārda dienas: Aļģirds, Aļģis, Oļģerts, Orests
LatviaLatvija

Žurnāls: OIK biznesmeņi partijām ziedojuši 1,3 miljonus eiro

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Kopš 2006.gada, kad tika ielikti pamati pašreizējai obligātā iepirkuma komponentes (OIK) sistēmai, OIK biznesmeņi partijām saziedojuši 1 333 122 eiro, izpētījis žurnāls Ir.

Žurnāls apkopoja informāciju par visu dabasgāzes koģenerācijas staciju, kā arī atjaunojamo resursu (biogāze, biomasa, HES, vējš un šķelda) staciju īpašniekiem un amatpersonām, kuru ziedojumi atrodami Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) publiskajā datubāzē.

Kā secina Ir, šo uzņēmēju ziedotie 1,3 miljoni eiro ir ievērojama summa, jo šajā laikā pilnīgi visi Latvijas partiju saņemtie ziedojumi veido 35,3 miljonus eiro.

Lielu daļu no minētājiem 1,3 miljoniem eiro saņēmuši ar Andri Šķēli un Aināru Šleseru saistītie politiskie spēki. Kopumā 415 000 eiro saņēmusi Tautas partija, Par labu Latviju, LPP/LC, Gods kalpot Rīgai, Latvijas Pirmā partija, Vienoti Latvijai un Latvijas ceļš.

Zaļo un Zemnieku savienība ar savām dalīborganizācijām – Latvijas Zaļo partiju un Latvijas Zemnieku savienību –, kopumā šajā laikā no OIK biznesā iesaistītajiem saņēmušas 303 000 eiro.

270 000 eiro saņēmusi Jaunā Vienotība un tās priekšteči Vienotība, Jaunais laiks, Pilsoniskā savienība, Sabiedrība citai politikai.

Nacionālajai apvienībai un tās priekštečiem TB/LNNK – ziedoti 62 000 eiro, savukārt Attīstībai/Par un tās priekštečiem – 73 000 eiro.

Pie ziedojumiem vairākus gadus tikusi arī Saskaņa, kas pēdējos gados sevi pozicionē kā OIK afēras atklājējus, raksta žurnāls. Saskaņa un tās priekštecis Saskaņas centrs no šajā biznesā iesaistītajiem ziedojumos saņēmuši 81 000 eiro. Nedaudz mazāk – 70 000 eiro – ziedoti arī Latvijas Sociāldemokrātiskajai strādnieku partijai.

Visdāsnāko ziedotāju topa galvgalī ir baņķieri un politiķiem pietuvināti uzņēmēji, secinājis Ir. Uzņēmējs Donāts Vaitaitis 2010.gada septembrī pirms vēlēšanām partijai Par labu Latviju, Zaļo un Zemnieku savienībai, Pilsoniskajai savienībai un Jaunajam laikam kopumā atvēlēja 102 000 eiro. Pāris gadus vēlāk viņš atrodams uzņēmuma NBT5 Energy valdē, kas attīsta vēja elektrostacijas.

Otrais dāsnākais ziedotājs bijis uzņēmējs un mežu īpašnieks Uldis Mierkalns, kuram pastarpināti piederošā Saldus enerģija 2011.gadā saņēma atļauju biomasas koģenerācijas stacijas izveidei. Viņš partijām ziedojis 98 000 eiro, no tiem lauvastiesu kopš 2013.gada saņēmusi Latvijas attīstībai. Pirms tam 2008.gadā Mierkalns finansiāli atbalstīja arī Jauno laiku.

Lielāko ziedotāju topā ir arī nu jau likvidējamās ABLV bankas īpašnieki Ernests Bernis un Oļegs Fiļs. Abi kopā ziedojuši partijām 174 000 eiro. Arī citas uz nerezidentiem orientētās bankas redzamas aiz subsidētās enerģijas ražotājiem – vai nu starp īpašniekiem vai kā kreditori, norāda Ir.

Arī uzņēmējs Andrejs Dozorcevs atrodams lielāko ziedotāju topa augšgalā. Viņam piederošas firmas Biosil, Bnergo, Dienvidlatgales Īpašumi, RB Vidzeme un Latneftegaz pēdējo septiņu gadu laikā obligātā iepirkuma ietvaros valstij pārdevušas elektroenerģiju par vairāk nekā 59 miljoniem eiro.

Kopš 2010.gada, kad Dozorcevam piederošās firmas saņēma atļaujas gāzes koģenerācijas stacijām, viņš partijām ziedojis kopumā 53 000 eiro. Pusi summas saņēmusi kādreizējā premjera Ivara Godmaņa pārstāvētā partija LPP/LC, vēl 14 000 eiro – Zaļo un Zemnieku savienība, bet pārējais ticis partijai Par labu Latviju un Gods kalpot Rīgai.

Vaicāts, vai subsidētās enerģijas biznesa uzņēmēju ziedojumi toreizējām varas partijām ietekmējuši lēmumus OIK sistēmas ieviešanā, kādreizējais premjers Aigars Kalvītis, kura laikā šai sistēmai tika likti pamati, pretēji faktiem norāda, ka «mūsu laikā nebija nekādi ziedojumi».

Viņa pēctecis Godmanis atbild līdzīgi. «Kategoriski nē. Man nav informācijas par jebkādiem «dāsniem» ziedojumiem manis tai laikā vadītajai partijai no uzņēmējiem – OIK izmantotājiem,» viņš saka.

Savukārt Godmaņa pēctecis premjera amatā, Valdis Dombrovskis (JV), kura valdībai nācās šo sistēmu jau sākt bremzēt, uz šo jautājumu izvēlējies neatbildēt. Tikmēr bijušais ekonomikas ministrs Artis Kampars norādīja, ka viņa lēmumus ministra amatā ārēji faktori nav ietekmējuši.

Nacionālās apvienības politiķis, ekonomikas ministrs Kalvīša valdības laikā Jurijs Strods sacīja, ka par ziedojumiem nav interesējies, tāpēc nevar komentēt. Tagadējais zemkopības ministrs, Kaspars Gerhards, kurš bija ekonomikas ministrs Godmaņa valdībā, noliedz jebkādu ziedotāju ietekmi.

Kā atzīmē Ir, tas sazinājās ar visiem trim ekspremjeriem, kā arī ekonomikas ministriem viņu valdībās. Neviens atbildību par OIK sistēmu neuzņēmās, problēmu iemeslus norādot savu priekšgājēju vai pēcteču lēmumos.


Pievienot komentāru

Lietuvā novēro jaunuzņēmumu pieplūdumu no valstīm ārpus ES

Lietuvā 2019.gadā uzskaitīts divkārt vairāk ārvalstu jaunuzņēmumu, kuri izmantojuši īpašu vīzu programmu, kas ļauj iegūt uzturēšanās atļauju, ja tiek izpildītas konkrētas konkrētu kapitāla vai nodarbinātības prasības.

Saskaņa aizvien gatava cīnīties par Burova atstādināšanu no Rīgas mēra amata

Saskaņas frakcija joprojām ir noskaņota censties panākt Oļega Burova atbrīvošanu no Rīgas domes priekšsēdētāja amata, atzina Saskaņas frakcijas vadītājs Maksims Tolstojs.

ANO: Valstis nedrīkst klimata bēgļus sūtīt mājās

Valstīm ir nelikumīgi sūtīt cilvēkus atpakaļ viņu dzimteni, ja tajā šo cilvēku dzīvības var apdraudēt klimata izmaiņas, tā ANO Cilvēktiesību komiteja secinājusi lietā par kāda applūstošas Okeānijas salu valsts pilsoņa lūgumu Jaunzēlandei dot viņam patvērumu.

Nemiro: Rebenoks ir viens no Latvenergo padomes locekļu konkursā uzvarējušajiem

Lēmumu par jauno AS Latvenergo padomi, kurā plānots iekļaut arī ekonomikas ministra Ralfa Nemiro padomnieku Pāvelu Rebenoku, varētu pieņemt nākamais Ekonomikas ministrijas valsts sekretārs, sacīja Nemiro.

Konstatēto biļešu tirdzniecības pārkāpumu skaits pieaudzis par 10%

Salīdzinājumā ar 2018.gadu, pērn konstatēto biļešu tirdzniecības pārkāpumu skaits pieaudzis par 10%, informē SIA Autotransporta direkcija.

Dzelzceļa kravu pārvadājumu apmērs pērn Latvijā sarucis par 15,8%

Dzelzceļa kravu pārvadājumu apmērs pagājušajā gadā Latvijā samazinājies par 15,8% salīdzinājumā ar 2018.gadu un bija 41,492 miljoni tonnu.

Pēdējo piecu gadu laikā maksātnespējas procesu skaits sarucis par 25%

Pēdējo piecu gadu laikā maksātnespējas procesu skaits sarucis par 25%, liecina Lursoft apkopotā informācija.

Kaimiņš aicina KPV LV biedrus kongresā lemt par partijas likvidāciju

KPV LV šobrīd valstij nodara vairāk ļaunumu nekā labuma un vairs nav iespējams to izglābt, tā intervijā Latvijas Radio paudis Artuss Kaimiņš, aicinot partijas biedrus februārī gaidāmajā kongresā balsot par politiskā spēka pašlikvidēšanos.

Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra rotēšana uz CSP atkarīga no atbilstoša atalgojuma

Ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro iecerējis Ekonomikas ministrijas valsts sekretāru Ēriku Eglīti pārcelt Centrālās statistikas pārvaldes vadītāja amatā, tomēr Eglītis šai rotācijai piekritīs, ja viņam tiks nodrošināts atbilstošs atalgojums.

Pērn Latvijā piedzimuši 18,6 tūkstoši bērnu un noslēgtas 12 913 laulības

Jaundzimušo skaits Latvijā krītas ceturto gadu pēc kārtas. 2019.gadā reģistrēti 18 589 bērni, kas ir par 725 mazāk nekā 2018.gadā.

Igaunijā krītas ražotāju cenu indekss

Igaunijā rūpnieciskās produkcijas ražotāju cenu indekss 2019.gada gaitā sarucis par 1,2%, visstraujāk – enerģētikā, tā liecina kaimiņvalsts oficiālā statistika.

LTV: Kopš Rīgas strūklaku apkopes uzticēšanas privātuzņēmējam, darbu izmaksas trīskāršojušās

Kopš Rīgas domes Mājokļu un vides departaments Rīgas strūklaku apkopi nodevis privātuzņēmējam, šo darbu izmaksas pieaugušas vairāk nekā trīskārtīgi, ziņo Latvijas Televīzijas raidījums de facto.

Igaunijas ministre satraukta par ārvalstnieku imigrācijas apjomu

Igaunijā, 2019.gadā jau piekto gadu pēc kārtas audzis iedzīvotāju skaits, iedzīvotāju lietu ministre Rīna Solmane paudusi satraukumu, ka pieaugumu veido liela ārvalstnieku imigrācija, nevis igauņu atgriešanās dzimtenē.

Šajā sezonā varētu arī nepienākt īsta ziema

Kalendārā ziema šobrīd ir pusē, un atlikušajā ziemas daļā vēl ir iespējams kāds sala un sniega periods, bet pēc šī brīža prognozēm ilgstošāks periods ar stabiliem ziemas laikapstākļiem nav gaidāms.

Par ZZS un No sirds Latvijai nelikumīgu finansēšanu Krūmiņam un Raitumam piemēro naudassodus

Uzņēmējs Jūlijs Krūmiņš un viņam pietuvinātais finanšu konsultants Jorens Raitums pagājušā gada nogalē piekrituši samaksāt turpat 100 000 eiro sodu par to, ka caur trešajām personām pirms vēlēšanām vāca naudu ZSS un partijai No sirds Latvijai.

Britu princis Harijs atkāpjas no karaļnama pienākumiem

Lielbritānijas princis Harijs ir paziņojis par savu un dzīvesbiedres Meganas atkāpšanos no karaļnama pienākumu pildīšanas, jo vēlējies turpmāk pienākumus veikt bez valsts finansējuma, taču tas izrādījies neiespējami.

Raidījums: Nemiro vēlas atbrīvoties no valsts sekretāra, kurš iebildis pret amata piešķiršanu Rebenokam

Īsi pirms būtiskām izmaiņām AS Latvenergo padomē un valdē amatu varētu zaudēt uzņēmuma pašreizējais pārraugs – Ekonomikas ministrijas valsts sekretārs Ēriks Eglītis, kurš iebildis pret amatu piešķiršanu Pāvelam Rebenokam.

Lībijas miera sarunās Berlīnē cenšas panākt ārvalstu neiejaušanos karā

Berlīnē aizvadīta Lībijas miera konference ar mērķi panākt mieru un ārvalstu militārās iejaukšanās izbeigšanu, lai nepieļautu gadiem ilgā kara vēršanos plašumā.

Degot dārza mājai, gājuši bojā divi cilvēki

Ugunsdzēsēji glābēji steidzās uz izsaukumu Rīgā, kur no attāluma meža pusē bija pamanītas liesmas. Ierodoties notikuma vietā, tika konstatēts, ka ar atklātu liesmu deg dārza māja pilnā 25 kvadrātmetru platībā.

Nacionāļi aicinās noteikt, ka priekšvēlēšanu aģitācija norit tikai valsts valodā

Visu Latvijai!-Tēvzemei un Brīvībai/LNNK koalīcijas Sadarbības sanāksmes sēdē aicinās izskatīt grozījumus Priekšvēlēšanu aģitācijas likumā, kas noteiktu, ka priekšvēlēšanu aģitācija var būt tikai valsts valodā.

Gaidāmi mainīgi laikapstākļi, atsevišķās naktīs – neliels sals

Šajā nedēļā laikapstākļi būs mainīgi – mākoņi mīsies ar sauli, pa laikam gaidāmi nokrišņi un bieži pūtīs brāzmains vējš.

Nedēļa Lietuvā. Publicē iesaukuma sarakstus, policija meklē bērna nolaupītāju, cietumsods Krievijas spiegam paliek

Lietuvā aizvadītās nedēļas svarīgākie notikumi ziņas bija policijas rīcība iespējama bērna nolaupītāja atrašanai, obligātā dienesta jauniesaucamo saraksta publicēšana, septiņu gadu soda saglabāšana Krievijas spiegam un Baltkrievijas vēršanās ar lūgumu pēc naftas Lietuvā.

BNN nedēļas apkopojums: Lielā atlaišana LDz. KNAB «pakrata ar pirkstu» ZZS. Ķuzis atkāpjas

BNN sniedz apkopojumu par šīs nedēļas aktuālākajiem notikumiem, kas skaidroti tādās tēmas kā Lielā atlaišana, Pakratīt ar pirkstu, Aiziešana, Reakcija, Dumpis, Graustu krīze, Pierobežas alkohols un Dzimstības pieaugums.

FKTK nosaka izņēmumus, kuros bankas drīkst apkalpot sankcionēto Lembergu

FKTK noteikusi gadījumus, kuros Latvijas finanšu tirgus dalībnieki drīkst apkalpot ASV sankcijām pakļauto Aivaru Lembergu un trīs ar viņu saistītās organizācijas.


Do NOT follow this link or you will be banned from the site!