bnn.lv  Latviski    bnn-news.com  English    bnn-news.ru  По-русски
Ceturtdiena 18.07.2019 | Vārda dienas: Rozālija, Roze
LatviaLatvija

Žurnāls: OIK biznesmeņi partijām ziedojuši 1,3 miljonus eiro

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Kopš 2006.gada, kad tika ielikti pamati pašreizējai obligātā iepirkuma komponentes (OIK) sistēmai, OIK biznesmeņi partijām saziedojuši 1 333 122 eiro, izpētījis žurnāls Ir.

Žurnāls apkopoja informāciju par visu dabasgāzes koģenerācijas staciju, kā arī atjaunojamo resursu (biogāze, biomasa, HES, vējš un šķelda) staciju īpašniekiem un amatpersonām, kuru ziedojumi atrodami Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) publiskajā datubāzē.

Kā secina Ir, šo uzņēmēju ziedotie 1,3 miljoni eiro ir ievērojama summa, jo šajā laikā pilnīgi visi Latvijas partiju saņemtie ziedojumi veido 35,3 miljonus eiro.

Lielu daļu no minētājiem 1,3 miljoniem eiro saņēmuši ar Andri Šķēli un Aināru Šleseru saistītie politiskie spēki. Kopumā 415 000 eiro saņēmusi Tautas partija, Par labu Latviju, LPP/LC, Gods kalpot Rīgai, Latvijas Pirmā partija, Vienoti Latvijai un Latvijas ceļš.

Zaļo un Zemnieku savienība ar savām dalīborganizācijām – Latvijas Zaļo partiju un Latvijas Zemnieku savienību –, kopumā šajā laikā no OIK biznesā iesaistītajiem saņēmušas 303 000 eiro.

270 000 eiro saņēmusi Jaunā Vienotība un tās priekšteči Vienotība, Jaunais laiks, Pilsoniskā savienība, Sabiedrība citai politikai.

Nacionālajai apvienībai un tās priekštečiem TB/LNNK – ziedoti 62 000 eiro, savukārt Attīstībai/Par un tās priekštečiem – 73 000 eiro.

Pie ziedojumiem vairākus gadus tikusi arī Saskaņa, kas pēdējos gados sevi pozicionē kā OIK afēras atklājējus, raksta žurnāls. Saskaņa un tās priekštecis Saskaņas centrs no šajā biznesā iesaistītajiem ziedojumos saņēmuši 81 000 eiro. Nedaudz mazāk – 70 000 eiro – ziedoti arī Latvijas Sociāldemokrātiskajai strādnieku partijai.

Visdāsnāko ziedotāju topa galvgalī ir baņķieri un politiķiem pietuvināti uzņēmēji, secinājis Ir. Uzņēmējs Donāts Vaitaitis 2010.gada septembrī pirms vēlēšanām partijai Par labu Latviju, Zaļo un Zemnieku savienībai, Pilsoniskajai savienībai un Jaunajam laikam kopumā atvēlēja 102 000 eiro. Pāris gadus vēlāk viņš atrodams uzņēmuma NBT5 Energy valdē, kas attīsta vēja elektrostacijas.

Otrais dāsnākais ziedotājs bijis uzņēmējs un mežu īpašnieks Uldis Mierkalns, kuram pastarpināti piederošā Saldus enerģija 2011.gadā saņēma atļauju biomasas koģenerācijas stacijas izveidei. Viņš partijām ziedojis 98 000 eiro, no tiem lauvastiesu kopš 2013.gada saņēmusi Latvijas attīstībai. Pirms tam 2008.gadā Mierkalns finansiāli atbalstīja arī Jauno laiku.

Lielāko ziedotāju topā ir arī nu jau likvidējamās ABLV bankas īpašnieki Ernests Bernis un Oļegs Fiļs. Abi kopā ziedojuši partijām 174 000 eiro. Arī citas uz nerezidentiem orientētās bankas redzamas aiz subsidētās enerģijas ražotājiem – vai nu starp īpašniekiem vai kā kreditori, norāda Ir.

Arī uzņēmējs Andrejs Dozorcevs atrodams lielāko ziedotāju topa augšgalā. Viņam piederošas firmas Biosil, Bnergo, Dienvidlatgales Īpašumi, RB Vidzeme un Latneftegaz pēdējo septiņu gadu laikā obligātā iepirkuma ietvaros valstij pārdevušas elektroenerģiju par vairāk nekā 59 miljoniem eiro.

Kopš 2010.gada, kad Dozorcevam piederošās firmas saņēma atļaujas gāzes koģenerācijas stacijām, viņš partijām ziedojis kopumā 53 000 eiro. Pusi summas saņēmusi kādreizējā premjera Ivara Godmaņa pārstāvētā partija LPP/LC, vēl 14 000 eiro – Zaļo un Zemnieku savienība, bet pārējais ticis partijai Par labu Latviju un Gods kalpot Rīgai.

Vaicāts, vai subsidētās enerģijas biznesa uzņēmēju ziedojumi toreizējām varas partijām ietekmējuši lēmumus OIK sistēmas ieviešanā, kādreizējais premjers Aigars Kalvītis, kura laikā šai sistēmai tika likti pamati, pretēji faktiem norāda, ka «mūsu laikā nebija nekādi ziedojumi».

Viņa pēctecis Godmanis atbild līdzīgi. «Kategoriski nē. Man nav informācijas par jebkādiem «dāsniem» ziedojumiem manis tai laikā vadītajai partijai no uzņēmējiem – OIK izmantotājiem,» viņš saka.

Savukārt Godmaņa pēctecis premjera amatā, Valdis Dombrovskis (JV), kura valdībai nācās šo sistēmu jau sākt bremzēt, uz šo jautājumu izvēlējies neatbildēt. Tikmēr bijušais ekonomikas ministrs Artis Kampars norādīja, ka viņa lēmumus ministra amatā ārēji faktori nav ietekmējuši.

Nacionālās apvienības politiķis, ekonomikas ministrs Kalvīša valdības laikā Jurijs Strods sacīja, ka par ziedojumiem nav interesējies, tāpēc nevar komentēt. Tagadējais zemkopības ministrs, Kaspars Gerhards, kurš bija ekonomikas ministrs Godmaņa valdībā, noliedz jebkādu ziedotāju ietekmi.

Kā atzīmē Ir, tas sazinājās ar visiem trim ekspremjeriem, kā arī ekonomikas ministriem viņu valdībās. Neviens atbildību par OIK sistēmu neuzņēmās, problēmu iemeslus norādot savu priekšgājēju vai pēcteču lēmumos.


Pievienot komentāru

Irākas Kurdistānā ziņo par nošautiem turku diplomātiem

Irākas kurdu reģionā nošauti trīs diplomāti no Turcijas, kas iepriekš vērsusies pret kurdu neatkarības iegūšanas centieniem, ziņo raidsabiedrība BBC.

Lietuvas dzelzceļš nelauzīs līgumu ar bijušā VDK virsnieka uzņēmumu Sigmen

Lietuvas dzelzceļš nelauzīs līgumu ar Latvijas uzņēmumu Sigmen, lai gan to kontrolē bijušais VDK virsnieks Jurijs Simoņenkovs, kas ar bijušo VDK virsnieku un aģentu starpniecību saistīts ar Krievijas politiskajiem līderiem.

Latvijas Radio krīzes risināšanai piesaistīs mediatoru

Lai risinātu krīzi Latvijas Radio, medija valde piesaistīs mediatoru, informē sabiedriskie mediji.

Viņķele: Izrakstot zāļu vispārīgos nosaukumus, varētu ietaupīt ap 20 miljoniem

Kompensējamo medikamentu vispārīgo nosaukumu izmantošana, izrakstot receptes, varētu ietaupīt veselības aprūpes budžetā apmēram 20 miljonus eiro, apgalvo veselības ministre Ilze Viņķele.

Latvijā jūnijā bijusi augstāka gada inflācija nekā ES un eirozonā vidēji

Latvijā šogad jūnijā bijusi augstāka gada inflācija nekā Eiropas Savienībā un eirozonā vidēji, liecina publiskotie ES statistikas biroja Eurostat dati.

Francija atjaunos Parīzes dievmātes katedrāli par 850 milj. eiro

Francijas parlaments ir apstiprinājis Parīzes Dievmātes katedrāles restaurācijas darbus, lai atjaunotu vēsturisko ēku, kuras jumts nopostīts ugunsgrēkā aprīlī. Darbus paredzēts veikt par 850 miljoniem eiro, un tie varētu noslēgties ar viduslaiku katedrāles modernizāciju.

IZM neatbalsta iespēju reemigrantu bērniem pārejās periodā skolās nelikt atzīmes

Adaptācijas laiku reemigrējušo ģimeņu bērniem izglītības iestāde noteikti var paredzēt, tomēr nav iespējams, ka skolēns nesaņem vērtējumu vienu mācību gadu, kā piedāvā eksperte Ieva Reine, komentē IZM eksperte Olita Arkle.

ABLV Bank jūnijā atguvusi aktīvus desmit miljonu eiro apmērā

Likvidējamā ABLV Bank šā gada jūnijā atguvusi aktīvus desmit miljonu eiro apmērā, liecina bankas sagatavotais pārskats par darbību jūnijā.

Policija izmeklē septiņas lietas par iespējamām nelikumībām saistībā ar OIK

Valsts policija patlaban izmeklē septiņus kriminālprocesus par iespējamām nelikumībām ar elektroenerģijas obligātā iepirkuma komponenti.

Lietuvieši VEF apkaimē tuvākajos gados plāno celt birojus un dzīvojamās ēkas

Lietuvā dibināts uzņēmums iegādājies zemes gabalus VEF rajonā pie tirdzniecības centra Elkor un tuvāko gadu laikā šajā rajonā plāno uzbūvēt biroju ēkas un dzīvojamās mājas.

Igaunis vadīs ES Kiberdrošības aģentūru

Eiropas Savienības Kiberdrošības aģentūra par savu izpilddirektoru izvēlējusies igauņu Briseles funkcionāru Juhanu Lepasāru.

Kariņš: Tā vietā, lai celtu minimālo algu, jāpārskata neapliekamo minimumu

Tā vietā, lai celtu minimālo algu, labāk būtu paaugstināt nepaliekamo minimumu, uzskata Ministru prezidents Krišjānis Kariņš.

Latvija pirmajā pusgadā starp 12 Eiropas valstīm ar jaunu auto reģistrācijas kāpumu

Latvijā šā gada janvārī-jūnijā jaunu vieglo automašīnu reģistrācija salīdzinājumā ar attiecīgo laika periodu pērn pieaugusi par 4,6%, tai esot starp 12 Eiropas valstīm, kurās šajā periodā reģistrēts kāpums.

Lagarda atstāj Starptautisko Valūtas fondu ceļā uz ECB vadību

Franču politiķe Kristīne Lagarda, kura pretendē uz Eiropas Centrālās bankas prezidenta amatu, ir paziņojusi, ka plāno atkāpties no Starptautiskā Valūtas Fonda rīkotājdirektores krēsla.

Fon der Leienas vietu Vācijas valdībā ieņems iespējamā Merkeles pēctece

Pēc Vācijas aizsardzības ministres Urzulas fon der Leienas ievēlēšanas par Eiropas Komisijas priekšsēdētāju viņas krēslu Vācijas valdībā ieņems politiķe, kuru par savu pēcteci izvēlējusies kanclere Angela Merkele.

ATD: Reģionālajos maršrutos pasažieru skaits samazinājies tikai Latgalē

Šā gada pirmajā pusgadā reģionālo maršrutu autobusos pārvadāti vairāk nekā 14,6 miljoni pasažieru, kas ir par 1% vairāk, salīdzinot ar analogu periodu pērn, un pasažieru skaits palielinājies visos reģionos, izņemot Latgali.

Ar 29 jaunām mantojuma vietām papildināts UNESCO Pasaules mantojuma saraksts

Paplašinot UNESCO Pasaules mantojuma vietu sarakstu, tajā iekļautas 29 jaunas nominācijas kā dabas, tā kultūras mantojuma saglabāšanai, informē UNESCO pārstāve Kitija Balcare.

No 2021.gada elektroenerģijas ražošanas atbalstu apmaksās tikai no valsts budžeta

Ministru kabinets lēmis atbalstīt priekšlikumu no 2021.gada elektroenerģijas valsts atbalsta izmaksu segšanu nodrošināt tikai no valsts budžeta.

Premjers: Puntulim jāpiedāvā risinājums Latvijas Radio finansējuma jautājumā

Kultūras ministram Naurim Puntulim ir jāpiedāvā risinājums Latvijas Radio finansējuma jautājumā, norāda Ministru prezidents Krišjānis Kariņš.

Pirmā sieviete amatā – par EK priekšsēdētāju ievēlēta Urzula for der Leiena

Eiropas Parlamenta deputāti aizklātā balsojumā ar 383 balsīm Eiropas Komisijas priekšsēdētāja amatā ievēlējuši Vācijas politiķi Urzulu fon der Leienu.

Krievijas opozīcijai liedz piedalīties Maskavas pašvaldības vēlēšanās

Krievijas amatpersonas atteikušas 27 kandidātu reģistrāciju Maskavas pilsētas Domes vēlēšanām. Starp noraidītajiem ir populāri opozīcijas politiķi, un vēlēšanu amatpersonu rīcība tiek nopelta ieilgušā protesta akcijā.

Znotiņas vadībā vērtēs paveikto ar Moneyval ziņojumu

Lai pārstāvētu Latvijas intereses Moneyval veiktajos novērtēšanas procesos, valdība izveidojusi Latvijas delegāciju, kuru vadīs Ilze Znotiņa.

Kuldīgas novadā, iespējams, aizdedzināta prokurora automašīna

Kuldīgas novadā pagājušajā naktī, iespējams, aizdedzināta Kuldīgas rajona prokuratūras prokurora, bijušā Kuldīgas policijas iecirkņa priekšnieka Ginta Mežiņa automašīna.

Grīva: Nākamgad sabiedriskajiem medijiem un NEPLP vajadzīgi vairāk nekā seši miljoni

Nākamgad Nacionāli elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes, Latvijas Televīzijas un Latvijas Radio vajadzībām papildus nepieciešami vairāk nekā seši miljoni eiro, paudis NEPLP loceklis Patriks Grīva.

JKP pārmet centienus paslepus Mežvietu pārapstiprināt VDD vadītāja amatā

Jaunā konservatīvā partija «pauž sašutumu» par to, ka Normunda Mežvieta atkārtota apstiprināšana Valsts drošības dienesta vadītāja amatā esot iecerēta paslepus un prasa no viņa atskaiti par paveikto VDD atbildības sfērās viņa darbības laikā.