ZVA: Vakcīnu pret Covid-19 izgatavošanā nav izmantotas cilvēku, embriju šūnas vai mikročipi

Vakcīnas pret Covid-19 ir sintezētas mākslīgi, līdz ar to nesatur dzīvu vīrusu, kā arī to izgatavošanā nav izmantotas cilvēku, embriju šūnas vai mikročipi, skaidrojumā par jaunajām potēm raksta Zāļu valsts aģentūra (ZVA).

Līdz šim Eiropas Savienībā, tostarp Latvijā, ar nosacījumiem reģistrētas divu ražotāju (Pfizer un BioNTech, kā arī Moderna) vakcīnas pret Covid-19. Tā kā abu vakcīnu izstrādē ir izmantotas inovatīvas metodes, Zāļu valsts aģentūra skaidro, kas šīm vakcīnām ir kopīgs un ar ko abas vakcīnas atšķiras. Lai arī šīs ir pirmās reģistrētās vakcīnas, to izstrādē izmantotā  mRNS vakcīnu tehnoloģija jau tiek pētīta vairāk nekā desmit gadus gan vakcīnu, gan citu zāļu radīšanai, atgādina ZVA.  

Jau ziņots, ka pirmo vakcīnu pret Covid-19 Comirnaty izstrādājuši ražotāji BioNTech un Pfizer un tā ES reģistrēta 2020.gada 21.decembrī. Vakcīna izstrādāta ar mērķi pasargāt no  koronavīrusa izraisītas saslimšanas Covid-19. Savukārt otrā vakcīna, kuru izstrādājis ražotājs Moderna, reģistrēta 2021.gada 6.janvārī.

Abu vakcīnu kopīgais

Abas reģistrētās vakcīnas ir veidotas pēc inovatīvas metodes, kuras pamatā ir mRNS ziņnesis, kurš organismam palīdz izveidot pīķa proteīna daļiņas jeb S-proteīnu, kuras atrodas koronavīrusa sastāvā un ko vīruss izmanto, lai iekļūtu organisma šūnās. Tas nozīmē, ka pēc vakcīnas saņemšanas vakcinētās personas imūnsistēma izveidos antivielas pret pīķa proteīna daļiņām jeb S-proteīnu un brīdī, kad organisms sastapsies ar koronavīrusu, atpazīs šo proteīnu un varēs aizsargāt organismu pret vīrusu, skaidro ZVA.

«Šīs vakcīnas ir sintezētas mākslīgi, līdz ar to nesatur dzīvu vīrusu, kā arī to izgatavošanā nav izmantotas cilvēku, embriju šūnas vai mikročipi.»

Aģentūrā arī stāsta, ka, salīdzinot ar citām vakcīnām, mRNS vakcīnu lielākā priekšrocība ir iespēja to saražot ātrāk, kas ir īpaši svarīgi, apkarojot pandēmiju.

Gan Pfizer un BioNTech, gan Moderna izstrādātās vakcīnas pret Covid-19 ir līdzvērtīgas ne vien pēc izmantotās vakcīnas izstrādes tehnoloģijas, bet arī efektivitātes ziņā – abas vakcīnas uzrāda teju identisku efektivitāti pret Covid-19 (95% – Pfizer un BioNTech vakcīna un 94% – Moderna vakcīna), kā arī atbilst visām stingrajām drošuma prasībām, pauž ZVA.

Lai vakcīnu varētu izmantot Eiropas Savienībā, tai jāizpilda tādas pašas kvalitātes, drošuma un efektivitātes pierādījumu prasības kā jebkurām zālēm. Aģentūrā uzsver, ka nekādas atkāpes no šīm pamatprasībām netiek veiktas.

Vakcīnu izstrādes un reģistrācijas process šoreiz notiek ātrāk nekā citām vakcīnām, jo ir ieguldīti un apvienoti vēsturiski nebijuši zinātnes, finanšu un cilvēkresursi, kā arī radikāli mainīta sadarbības operativitāte starp vakcīnu reģistrēšanu uzraugošajām iestādēm un vakcīnu izstrādātājiem, stāsta ZVA.

Turklāt pētnieki jau vairāk nekā desmit gadus ir pētījuši potenciālās SARS un MERS vīrusa vakcīnas.

Šie ilgstošie, iepriekšējie pētījumi kalpo kā pamats ātrākai vakcīnu kandidātu izstrādei Covid-19 pandēmijā, norāda aģentūrā.

Lielākā atšķirība – vakcīnu uzglabāšana un nākamās devas saņemšanas laiks

Lielākā šo vakcīnu atšķirība ir saistīta ar to uzglabāšanu. Ja Pfizer un BioNTech  izstrādātā vakcīna sasaldētā veidā ir jāuzglabā īpašās saldētavās –90°C līdz –60°C temperatūrā (izņemot īslaicīgu uzglabāšanu līdz  5 dienām ledusskapī 2°C… –8°C), tad Moderna vakcīnu iespējams uzglabāt ledusskapjos –25°C  līdz –15°C temperatūrā.

ZVA norāda, ka Comirnaty vakcīna ir piemērota vakcinācijai no 16 gadu vecuma, bet Moderna – no 18 gadu vecuma.

Tas, kā pauž aģentūrā, ir saistīts ar pētījumos iekļauto populāciju. Tāpat zāļu ražotājs Moderna savos pētījumos iedarbības un drošuma demonstrēšanai ir izmantojis 28 dienu intervālu starp abām vakcīnu devām, tāpēc arī vakcīnas aprakstā ir rekomendēts starp pirmās un otrās vakcīnas devas ievērot 28 dienu intervālu, skaidro ZVA. «Savukārt zāļu ražotāja Pfizer izstrādātās vakcīnas Comirnaty gadījumā starp abām devām jāievēro 21 dienas intervāls.»

Tā kā abas vakcīnas ir reģistrētas ar nosacījumiem, tad vēl divus gadus abiem ražotājiem būs jāturpina veikt klīniskie pētījumi, lai iegūtu papildu datus par vakcīnām dažādu vecuma grupu pacientiem, uzsver ZVA.

Zāļu valsts aģentūra atgādina, ka tikmēr, kamēr vakcīnas Eiropas Savienībā pieejamas ierobežotā daudzumā, pacienti nevar izvēlēties, kuru vakcīnu saņemt. Par atbilstošākās vakcīnas piemērošanu lemj ārstējošais ārsts, izvērtējot pacienta veselības stāvokli, alerģiskās reakcijas pret vakcīnu sastāvā esošajām palīgvielām u.c.  

Vakcinēšanās pret Covid-19 ir brīvprātīga un pilnībā valsts apmaksāta.

Ņemot vērā vakcīnu pakāpenisko pieejamību visā Eiropas Savienībā, sākumā tiek vakcinētas visneaizsargātākās Latvijas sabiedrības grupas.

Lasiet arī: Veselības ministrija nenosauc Covid-19 vakcīnas cenu – tas esot komercnoslēpums

Zāļu valsts aģentūra atgādina – lai iedzīvotāji varētu ērtāk rast uzticamu un zinātnē balstītu informāciju par vakcīnu pret Covid-19 izstrādi, Zāļu valsts aģentūras tīmekļvietnes www.zva.gov.lv  sadaļā Covid-19 ziņas regulāri tiek aktualizēta un publicēta jaunākā informācija par vakcīnu izstrādi, vērtēšanu un apstiprināšanu, tai skaitā par vakcīnu iedarbīgumu, kvalitāti un drošumu, tai skaitā fakti par vakcīnām. Savukārt informācija par vakcinācijas norisi Latvijā ir pieejama Slimību profilakses un kontroles centra tīmekļvietnes sadaļā Vakcīnas pret Covid-19.

Saistītie raksti

ATBILDĒT

Lūdzu, ievadiet savu komentāru!
Lūdzu, ievadiet savu vārdu šeit

Ziņas