Naftas ieguve Albertā, Kanādā

Zviedrijas centrālā banka paziņojusi par tādu ienesīgu vērtspapīru pārdošanu, kas saistīti ar ieguldījumiem Austrālijā un Kanādas naftas ieguves provincē Albertā, jo Riksbank skatījumā abu valstu siltumnīcefekta gāzu izplūdes ir pārāk lielas.

Kā vēsta britu ziņu portāls The Guardian, saskaņā ar Zviedrijas centrālās bankas prezidenta vietnieka Martina Flodena (Martin Floden) pausto ieguldījumi dažādos Austrālijas un Kanādas vērtspapīros līdz šim veidojuši aptuveni astoņus procentus no valsts ārzemju valūtas rezervēm.

Lai arī vērtspapīru ienesīgums bijis liels, Riksbank kopumā nolēmusi neieguldīt aktīvos, kas rada lielu klimata piesārņojumu.

Šis paziņojums ir saistīts ar atteikšanos no investīcijām aktīvos Kanādas provincē Albertā un Austrālijas ieguves rūpniecības štatos Kvīnslendā un Rietumaustrālijā.

«Austrālija un Kanāda ir valstis, kuras nav pazīstamas saistībā ar labiem sasniegumiem klimata jomā. Siltumnīcefekta gāzu izplūdes uz vienu iedzīvotāju tajās ir vienas no augstākajām pasaulē,» tā šonedēļ pavēsījis Flodens.

Abu Austrālijas štatu amatpersonas Zviedrijas centrālās bankas lēmumu vēl nav komentējušas.

Albertas valdība savukārt trešdien, 13.novembrī, oponējusi, ka provincei «ir pasaulē augstākie vides standarti» un ka tās enerģētikas nozare pastāvīgi samazina tās ietekmi uz vidi.