bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Ceturtdiena 19.07.2018 | Vārda dienas: Jautrīte, Kamila, Digna
LatviaLatvija

ZZS Jūrmalas mēra amatam varētu virzīt nupat gāzto Truksni

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Gatis Truksnis

Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) Jūrmalas domes priekšsēdētāja amatam varētu virzīt Gati Truksni, neskatoties uz to, ka viņš nupat kā gāzts no mēra krēsla pēc tam, kad Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) sācis interesēties gan par Turaidas kvartāla nodošana ekspluatācijā, gan arī agrākiem – Jūrmalas domes vadības un deputātu līmenī pieņemtiem lēmumiem.

Jūrmalas domes deputāts Jānis Lediņš no ZZS aģentūrai LETA sacīja, ka ZZS neatbalstīs Vienotības virzīto Ivetu Blauu un piedāvās savu kandidātu.

Taujāts, kurš būs ZZS kandidāts, Lediņš atrunājās, ka tas būs zināms vēlāk. Uz precizējošu jautājumu, vai tas būs Truksnis, Lediņš atbildēja apstiprinoši. Viņš arī piebilda, ka citu kandidatūru partijai pagaidām neesot.

Arī aģentūras LETA rīcībā esošā neoficiālā informācija liecina, ka Truksnis varētu būt ZZS kandidāts Jūrmalas mēra amatam.

Partija Vienotība Jūrmalas domes priekšsēdētāja amatam ir izvirzījusi domes deputāti Ivetu Blauu.

Jau ziņots, ka 13.oktobrī tika sasaukta Jūrmalas domes ārkārtas sēde, kurā vairākums deputātu atbalstīja līdzšinējā mēra Trukšņa atbrīvošanu no amata.

Par Trukšņa atsaukšanu no amata dome lēma pēc tam, kad publiskajā telpā parādījās informācija, ka viņš kopā ar citām personām ir iesaistīts Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja izmeklētā krimināllietā par iespējamu partiju nelikumīgu finansēšanu lielā apmērā.

Kā vēstīts, Truksnis atzinis, ka izmantojis 150 kvadrātmetrus lielo dzīvokli miljonāra Jūlija Krūmiņa uzbūvētajā ekskluzīvajā Turaidas kvartālā Dzintaros. Viņš tajā esot glabājis mantas remonta laikā, taču neatklāj, cik ir samaksājis par īri. Savukārt Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs Jūrmalas domei ir pieprasījis visus pašvaldības lēmumus, kas ir saistīti ar Turaidas kvartāla tapšanu.

Zaļās partijas valdes sēdes darba kārtībā jautājums par Truksni netika iekļauts vispār, atzina partijas valdes priekšsēdētājs Edgars Tavars, kurš arī nesatraucās, ka Truksnis varētu amatu zaudēt: «Tur ir koleģiāla vienošanās mums gan politiskā līmenī, gan man ir apstiprinājuši tie deputāti, ar ko es esmu ticies no Jūrmalas domes, ka nav nevienam no šiem septiņiem deputātiem kādas bažas vai kādas domas kaut ko mainīt.»

No Rīgas pils dažas dienas vēlāk nāca cits signāls, jo Valsts prezidents, atbildot uz Latvijas Televīzijas raidījuma de facto jautājumu par Truksni, pauda: «Protams, ka šādā situācijā rietumu praksē pieņemts demisionēt no amata. Mums varbūt ne vienmēr šāda rietumu prakse darbojas Latvijā, bet tas, protams, būtu pareizs solis.»

Savas partijas kādreizējo līderi Gatis Truksnis gan neuzklausīja un no amata tika padzīts. Pirms tam  apstiprinājās de facto jau ziņotais par Trukšņa saistību ar glauno projektu Dzintaros. Turaidas kvartāls pieder partiju finansēšanas lietā aizdomās turētā Jūlija Krūmiņa meitas Maijas Čerņavskas uzņēmumam, taču miljonārs neslēpj, ka galvenais noteicējs esot viņš. Jau pirms dažiem gadiem viņš esot Truksnim piedāvājis pārcelties no trīsistabu dzīvokļa Bulduros. Krūmiņš pabeigšot māju Turaidas ielā, un tad mēru varēšot ielikt kādā no mazākajiem apartamentiem.

Pirms kāda mēneša abi par to runājuši atkal, raidījumā Viens pret vienu šonedēļ atklāja miljonārs: ««Tu aizej pie meitas, izvēlies dzīvokli,» es saku, «kādu tu gribi, un ej.» Es ar meitu divās nedēļās reizi runāju, un tad es zinu, ka viņš tur ir bijis. (…) Bet es atkal neredzu nekādus kriminālus, nu. Es dāvinu, dodu un laižu, kuru gribu. Jā, par līgumu es teicu meitai: līgumam ir obligāti jābūt. Ir jāuztaisa līgums, līgumam jābūt noformētam, nevar būt mazāka cena nekā pārējiem.»

Krūmiņš gan nezināja, vai līgums patiešām ir noslēgts. Pats Truksnis par Turaidas ielas dzīvokli negribīgi sāka runāt tikai pēc gāšanas no mēra amata: «Es tur uzturējos, es tur neuzturos. Es uzturējos pagaidu, tāpēc ka manā adresē, kur es īrēju un kur man īres līgums ir līdz nākamā gada februāra mēnesim, Kuldīgas ielā gribēju veikt remontu. Un uz brīdi, kamēr veicu remontu, pārvedu savas mantas un gribēju veikt tur remontu. Tā kā šobrīd es esmu parakstījies, ar kādām personām man ir aizliegts tikties un būt tuvāk nekā 100 metrus, tad tur es vairs nevaru uzturēties tīri fiziski, tāpēc tur es vairs neuzturos.»

No Trukšņa teiktā gan nekļūst skaidrs, kāpēc kā mantu noliktavu viņš ir izvēlējies lielāko dzīvokli kompleksā, cik viņam tas izmaksāja un vai viņš varēja to atļauties. De facto izpētīja, ka īstermiņa īre nedaudz mazākos Turaidas kvartāla dzīvokļos pārsniedz četrus tūkstošus eiro mēnesī. «Viss ir pilnīgi likuma ietvaros, viss ar samaksām un ar īres līgumiem, un ar visām lietām viss ir pilnīgā kārtībā,» apgalvoja Truksnis, kurš gan atteicās atklāt, cik samaksājis par īri, jo no galvas to nezinot.

Vēl skandalozāku šo gadījumu padarīja KNAB ziņotais, ka ar Jūrmalu ir saistīts vēl viens kriminālprocess par koruptīvām darbībām saistībā ar kāda objekta nodošanu ekspluatācijā. Jūrmalas domē apstiprināja, ka KNAB pilsētas būvvaldē izņēmis dokumentus tieši par Turaidas kvartālu. Kriminālprocess uzsākts pret septiņām personām, kuras birojs neatklāja.

«Tur ir iesaistītas personas no Veselības inspekcijas un arī Jūrmalas pilsētas domes. Tas ir trešajā procesā – par to, ka šīs personas, iespējams, prettiesiski rīkojās attiecībā uz dažādu lēmumu pieņemšanu, dokumentu viltošanu noteikta uzņēmuma interesēs,» atklāja KNAB priekšnieks Jaroslavs Streļčenoks, apstiprinādams, ka inkriminēta ir arī kukuļņemšana. Viņš gan atteicās komentēt, vai iesaistītas varētu būt arī politiskā līmeņa amatpersonas.

Tomēr raidījums noskaidroja, ka KNAB interesē ne tikai Turaidas kvartāla nodošana ekspluatācijā, bet arī agrāki – Jūrmalas domes vadības un deputātu līmenī pieņemtie lēmumi. Jūrmalas pilsētas domes izpilddirektora pienākumu izpildītājs Arturs Grants, vaicāts par KNAB aktivitātēm, atzina: «Iestāde ir izdarījusi pieprasījumu mums attiecībā par amatpersonām, kas ir pieņēmušas lēmumus par Turaidas 17 būvniecību: gan par būvniecības uzsākšanu, gan par nodošanu ekspluatācijā. Tā kā šobrīd ir pieprasīta informācija, un to es arī daru šobrīd.» Informāciju KNAB pieprasīja par periodu no Turaidas kvartāla būvniecības paša sākuma.

Iepriekš raidījums jau ziņoja par atsevišķiem īpatnējiem domes balsojumiem par zemesgabalu Turaidas ielā, piemēram, par zonējuma maiņu. Savukārt preses relīzē par ēku kompleksa pabeigšanu tā attīstītāji norādīja, ka «prieku par Turaidas kvartālu neslēpj arī Jūrmalas pilsētas mērs Gatis Truksnis».

Īsās domes sēdes laikā Trukšņa frakcijas biedri viņu tikai slavēja, jautājumus par ciešo saikni ar miljonāru Krūmiņu neuzdodot. Arī pirms tam zaļzemnieki sava mēra skaidrojumu par Turaidas kvartālu nemaz neprasīja. To apliecināja tagad par mēra pienākumu izpildītāju kļuvusī domes priekšsēdētāja vietniece Rita Sproģe no ZZS: «Nē, es neko nezināju, un praktiski man vismaz dabā līdz šim ir bijis tā, ka es tik tuvus un personiskus jautājumus nekad neesmu uzdevusi.»

Ja Truksnis saglabātu mēra amatu, šo pienākumu pildīšanu pirmsvēlēšanu laikā apgrūtinātu viņam KNAB uzliktie ierobežojumi. Raidījumam zināms, ka viņam ir liegts apmeklēt ZZS biroju, kā arī tikties ar vairākām personām. Turaidas kvartālu viņš pamet, jo nedrīkst tuvoties tur dzīvojošajai Čerņavskai. Tāpat Truksnim ir liegts tikties ar Jūliju Krūmiņu, viņa finansistu Jorenu Raitumu un  draugu Juri Miķeli, kurš pavasarī ziedoja ZZS. Arī ar diviem politiķiem no ZZS: ar zaļo deputātu Valdi Kalnozolu un ar Saeimas frakcijas vadītāju Augustu Brigmani, kurš savu saistību ar lietu gan kategoriski noliedza.

Truksnis savas finansiālās attiecības ar Jūlija Krūmiņa ģimeni tā arī nepaskaidroja. Atlaistajam mēram ir mainīts tālruņa numurs, bet caur Jūrmalas domes darbiniekiem un Zaļās partijas pārstāvjiem nodotos lūgumus sazināties Truksnis, kurš vēl nupat solīja kandidēt arī nākamajās pašvaldības vēlēšanās, ignorēja. Tāpat Truksni uz ZZS savulaik atvedusī Eiropas Parlamenta deputāte Iveta Grigule paziņoja, ka nekomentēs murgus, tāpēc atteica interviju par Krūmiņa apgalvoto: ka viņa ziedojums zaļzemniekiem patiesībā bija domāts Grigules individuālajai kampaņai EP vēlēšanās.

Ref: 102.000.102.13815


Pievienot komentāru

Ierobežos satiksmi Kārļa Ulmaņa gatvē

Saistībā ar ūdensvada tīkla remontdarbiem no 23.jūlija puksten 7.00 līdz 27.jūlija puksten 24.00 tiks ierobežota transportlīdzekļu satiksme Kārļa Ulmaņa gatvē, pie ēkas Cīruļu ielā 4.

Talsu novadā degošā meža dēļ evakuē apdzīvotu vietu Stikli Ventspils novadā

Plašā meža un kūdras ugunsgrēka dēļ, kas izcēlies Talsu novada Valdgales pagastā, trešdien, 18.jūlijā, no blakus esošā Ventspils novada tiek evakuēta apdzīvota vieta Stikli Puzes pagastā, informē Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta preses pārstāve Inta Palkavniece.

Latvijas augļu realizācija citās Baltijas valstīs pieaugusi par 0,5%

Galvenais no Latvijas izvesto augļu un ogu tirgus ir Baltijas valstis, kurās šā gada pirmajos četros mēnešos salīdzinājumā ar attiecīgo periodu gadu iepriekš realizācija palielinājusies par 0,5%.

Latvijā jūnijā bijusi augstāka gada inflācija nekā ES un eirozonā vidēji

Latvijā šā gada jūnijā bijusi augstāka gada inflācija nekā Eiropas Savienībā un eirozonā vidēji, liecina trešdien, 18.jūlijā, publiskotie ES statistikas biroja Eurostat dati.

Ugunsgrēka dzēšanas darbi Valdgales pagastā turpinās jau 20 stundu; šobrīd apturēti vēja dēļ

Ziemeļkurzemes virsmežniecības uzraugāmajā teritorijā Talsu novada Valdgales pagasta Lielsalās 17.jūlija vakarpusē izcēlās paaugstinātas bīstamības meža ugunsgrēks kūdras izstrādes purvā. Pastāv iespēja, ka ugunsgrēks izcēlies kūdras ieguves rezultātā.

JKP līderi Saeimas vēlēšanās būs Jurašs, Strīķe, Bordāns, Feldmanis un Šuplinska

Jaunās konservatīvās partijas līderi Saeimas vēlēšanās būs Juris Jurašs, Juta Strīķe, Jānis Bordāns, Krišjānis Feldmanis un Ilga Šuplinska.

18,5% Latvijas iedzīvotāju ir bērni

Šī gada sākumā 18,5% no visiem Latvijas iedzīvotājiem bija bērni vecumā līdz 17 gadiem, liecina Centrālās statistikas pārvaldes apkopotie dati.

Koalīcijas partijas vēlas palielināt izdevumus aizsardzībai līdz 2,5% vai 3% no IKP

Valdošās koalīcijas partijas rosina palielināt izdevumus aizsardzībai līdz 2,5% vai 3% no iekšzemes kopprodukta.

Paplašina parādnieku datu bāzi – KIB pievienojas arī Gelvora

Kredītinformācijas Birojs noslēdzis sadarbības līgumu par datu apmaiņu ar parādu piedziņas un uzraudzības uzņēmumu Gelvora, tādejādi ievērojami paplašinot fizisko un juridisko personu kredītvēsturu datu bāzi.

Bankā: Iedzīvotāji ceturksnī veselībai tērē vidēji no 50 līdz 100 eiro

84% Latvijas iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 74 gadiem pēdējo trīs mēnešu laikā ir izmantojuši medicīnas pakalpojumus un tikai 5% visus izdevumus segusi veselības apdrošināšana, atklāj Norvik Bankas veiktā aptauja.

Krievijā paildzina režisora Serebreņņikova mājas arestu

Tiesa Maskavā ir lēmusi pagarināt mājas arestu atzītajam krievu teātra un kinorežisoram Kirilam Serebreņņikovam, kurš apsūdzēts par valsts naudas piesavināšanos.

Parakstīts trešais Rail Baltica līdzfinansējuma līgums

Šī gada 13.jūlijā parakstīja Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta līdzfinansējuma līgumu Rail Baltica dzelzceļa līnijas infrastruktūras būvniecībai. Līguma vērtība ir gandrīz 130 miljoni eiro no kuriem CEF ieguldījums sasniegs 110 miljonu eiro, kas ir 85% no visiem attiecināmajiem izdevumiem

Zviedrija lūdz palīdzību cīņā ar mežu ugunsgrēkiem

Zviedija ir aicinājusi Eiropas Savienības dalībvalstis palīdzēt tai dzēst desmitiem mežu ugunsgrēku, no kuriem daļa skārusi arī apvidus aiz polārā loka.

Plāno palielināt kompensācijas nepilngadīgajiem cietušajiem

Saeimas Juridiskā komisija trešajam lasījumam Saeimā atbalstīja grozījumus, kas paredz palielināt izmaksājamās valsts kompensācijas apmēru nepilngadīgiem cietušajiem.

Igaunijā brīdina uzmanīties no pārkaršanas tveicē un ultravioletā starojuma

Meteorologi Igaunijā izziņojuši brīdinājumu par valstī neierastu karstumu, aicinot iedzīvotājus uzmanīties no pārkaršanas saulē šonedēļ, kad gaisa temperatūra daudzviet Igaunijā pārsniegusi 30 grādus.

Latvijas krājbankas administrators jūnijā atguvis 1,038 miljonus eiro

Likvidējamās Latvijas krājbankas administrators šogad jūnijā atguvis 1,038 miljonus eiro, kas ir 6,9 reizes vairāk nekā mēnesi iepriekš.

Slēgto internātskolu pedagogu atlaišanas pabalstu izmaksai paredz 300 000 eiro

Valdība konceptuāli atbalstīja finansējuma pārdali 300 000 eiro apmērā, lai Izglītības un zinātnes ministrija varētu nodrošināt atlaišanas pabalstu izmaksu pedagogiem pašvaldību dibināto internātskolu reorganizācijas un slēgšanas gadījumā.

Bunkus slepkavības lietā policijai ir pavedieni, tā iekšlietu ministrs

Maksātnespējas administratora, advokāta Mārtiņa Bunkus slepkavības lietā policijai ir pavedieni, intervijā LNT raidījumam 900 sekundes atklāj Latvijas iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis

Cilvēktiesību tiesa konstatē Krievijas pārkāpumus Pussy Riot un Poļitkovskas lietās

Eiropas Cilvēktiesību tiesa konstatējusi, ka Krievija ir pārkāpusi cilvēktiesības divās skaļās krimināllietās, proti, aktīvistu grupas Pussy Riot apcietināšanā un notiesāšanā, kā arī žurnālistes Annas Poļitkovskas slepkavības izmeklēšanā.

Valdība apstiprina izmaiņas mēslošanas līdzekļu aprites likumā

Valdība pieņem Zemkopības ministrijas  sagatavotos grozījumus Mēslošanas līdzekļu aprites likumā.

ES vidējās tirgus cenas piena produktiem maijā augušas

Latvijā maijā salīdzinājumā ar mēnesi iepriekš piena produktu cenas nav pieaugušas. Tikmēr Eiropas Savienībā kopumā vidējās tirgus cenas piena produktiem maijā, salīdzinot ar aprīli, turpināja augt.

ES paraksta bloka lielāko brīvās tirdzniecības līgumu ar Japānu

Eiropas Savienība un Japāna ir noslēgušas savstarpēju brīvās tirdzniecības līgumu, kas attieksies uz turpat trešo daļu no visas pasaules iekšzemes kopprodukta un 600 miljonu cilvēku ekonomisko aktivitāti.

VNĪ: Okupācijas muzeja būvuzraudzībai piedāvājumus iesnieguši vairāki pretendenti

VAS Valsts nekustamie īpašumi šonedēļ atver iepirkumu un uzsāk vērtēšanu Okupācijas muzeja ēkas pārbūves, tai skaitā jaunas piebūves būvniecības uzraudzībai.

Vēl neskata likumprojektu, kas paredz eID kartes noteikšanu par obligātu dokumentu no 2023.gada

Valdība vēl neskatīja likumprojektu, kas paredz no 2023.gada elektroniskās identifikācijas kartes noteikt par obligātu identifikācijas dokumentu visiem valsts iedzīvotājiem, kuri sasnieguši 15 gadu vecumu.

Latvijā piecos mēnešos importēts par 7% mazāk cigarešu nekā pirms gada

Latvijā šogad pirmajos piecos mēnešos ievesti 1,828 miljardi cigarešu, kas ir par 7% mazāk nekā attiecīgajā periodā pērn, liecina Valsts ieņēmumu dienests Akcīzes preču pārvaldes apkopotā informācija.