ZZS rosina atcelt izmaiņas, ko latviešu valodas stiprināšanai ieteicis Zatlers

Saeimas deputāts Armands Krauze

Pirms gada Saeima grozīja Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumu, kas regulē radio darbu Latvijā. Tas notika pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā un aizvien pieaugošās kaimiņvalsts propagandas. Valda Zatlera vadītā Nacionālās drošības komisija ieteica no šīs propagandas Latvijas klausītājus pasargāt un vienlaikus arī pastiprināt latviešu valodas lietošanas apjomu radio stacijās.

Tas nozīmētu – tiem radio, kam Nacionālās plašsaziņas līdzekļu padomes izsniegtajās licencēs atļauts raidīt 50% latviski un 50% krieviski, no 2016.gada būtu jāskan tikai latviski. Bija paredzēts pārejas laiks – pusotrs gads, lai radio tam varētu sagatavoties. Iepriekšējā sasaukuma Saeima šos ieteikumus atbalstīja.

Zatlera komisija īpaši izcēla, ka nevar noteikt citu proporciju. Ja obligāta apraide valsts valodā būtu noteikta, piemēram, no 51% nevis 50%, tad svešvalodā varētu raidīt gandrīz puse Latvijas radiostaciju, jo vairākām licencēs noteikta tieši proporcija 50/50, informē TV3 raidījums Nekā personīga.

Nostrādājot vien dažus mēnešus, jaunā 12.Saeima šopavasar likumu no jauna atvēra, lai ielabotu dažus Kultūras ministres ieteikumus. Kad labojumi jau bija gandrīz gatavi, pirms pēdējā balsojuma Saeimā Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) valdes priekšsēdētājs Armands Krauze iesniedza tieši tādu labojumu, par ko pirms gada brīdināja Zatlers. ZZS līderis gribēja, lai obligātā pāreja uz latviešu valodu attiektos tikai uz tiem radio, kuros valsts valodas proporcija ir vismaz 51 procents.

«No kuras puses skatās, tie grozījumi nav pozitīvi vērtējami. No vienas puses tiek mazināta latviešu valodas loma medijos. No otras puses šie grozījumi var palielināt Krievijai lojālo mediju ietekmi. Tā kā es gribu teikt, ka kopumā šie grozījumi nav veiksmīgi,» komentē kultūras minister Dace Melbārde.

ZZS priekšsēdētāja Krauzes ieteikumi atvieglotu dzīvi vairākām radiostacijām, kam bija jāsāk gatavoties no janvāra raidīt tikai latviski. Starp tām arī Krievu hitu radio, kas pieder tiem pašiem cilvēkiem, kuriem Eiropas hitu radio un Super FM – Uģim Polim un Ričardam Zaksam. Pēdējo divu gadu laikā Zakss Zaļo un zemnieku savienībai un Zaļajai partijai ziedojis 22 tūkstošus eiro.

Šonedēļ par Krauzes ieteikumu bija jābalso Saeimai. Pirms tam notika skaļas vārdu apmaiņas aiz slēgtām partiju biroju durvīm. Vairākas radio stacijas pat izvērsa reklāmas kampaņas savos ēteros – Uģa Poļa radio aizstāvēja Krauzes piedāvājumu, bet radio SWH ieteica ZZS virzienā palūkoties Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam.

Priekšlikuma autors Krauze noliedz, ka centies izlīdzēt savam ziedotājam. Un arī krievu radio labā ieteikums nav tapis. Gluži otrādi – cilvēkiem esot jādod iespēja izvēlēties starp vairākiem krievu radiostacijām, kas raida Latvijā, lai cilvēki nemeklētu iespēju klausīties mums nedraudzīgās pārraides no Krievijas.

Latvijā reģistrētais Krievu hitu radio pie mums pārraida arī raidījumus un mūziku, kas tapušas Krievijas radiostacijā Krievu radio. Radio pieder uzņēmumam Krievu mediju grupa – tas ir viens no lielākajiem mediju holdingiem Krievijā. Bez tā tam pieder vēl vairākas radiostacijas un arī mūzikas televīzija RuTV. Uģis Polis apgalvo, ka no Maskavas nākošo kaitīgo saturu viņi šeit Rīgā izgriežot un to nepārraida.

Lai krievu klausītāju patriotismu siprinātu, Krievijā tiek veidots jauns mediju holdings. Par pamatu tam kalpos Krievijas federācijas Valsts unitārais uzņēmums Goskoncert. Tas dibināts 1956.gadā un PSRS laikos organizēja padomju mākslinieku uzstāšanos ārzemēs un ārzemnieku ierašanos Padomju savienībā. Krievijā Goskoncert turpina rīkot augstākā līmeņa svinības, piemēram, 9.maija parādi un dažādus koncertus.

Valsts uzņēmums Goskoncert piedāvāja Krievu radio akcionāriem holdingu atpirkt, lai uz šīs bāzes veidotu patriotisku jauno zvaigžņu inkubatoru. Par ieceri pirms gada informēts Vladimirs Putins. Darījums gan šobrīd ir nedaudz iestrēdzis akcionāru strīdu dēļ.

«Mēs pēc kāda laika secināsim, ka esam atdevuši iniciatīvu. Esam atdevuši savu vājo vietu. Paši parādījuši. Ja kādreiz ģeopolitiskā situācija bija baigi asā, tad ir relatīvs miers un šobrīd esam iemidzinati. Tā nav. Ar šo likumu mēs varam padarīt sevi vēl vājākus,» uzskata Radio SWH īpašnieks Jānis Šipkēvičs.

«Šeit nav runa par to, kurš un kā sadalīs Latvijas reklāmas tirgu. Šeit runa ir par to, lai mēs neatdotu savu telpu un sargātu savu mediju drošību. Un par to deputāts nav padomājis, jo viņam ir citi jautājumi par ko ikdienā domāt, tāpēc mēs, kas ikdienā saskaramies ar to brīdinām – nedariet to,» tā Šipkēvičs.

Kopā ar Saskaņas deputātiem par strīdīgajiem ZZS līdera Armanda Krauzes priekšlikumiem nobalsoja gan vairāki tēvzemieši, gan arī ZZS. Lai arī zālē atradās 82 deputāti, 20 balsojumā nepiedalījās. Deputāti pat vēl pirms Saeimas sēdes bija apjukuši. Daži pēdējās minūtēs skrēja konsultēties ar kolēģiem. Citus tik ļoti bija sadusmojusi SWH reklāma, ka par kolēģa Krauzes priekšlikumu nobalsots nevis, lai mainītu mediju vidi, bet, lai vienkārši iespītētos.

Uģa Poļa radio šajā strīdā par iepriekšējās Saeimas iecerēto likumu labojumu vērsies ar sūdzību Satversmes tiesā, apgalvojot, ka Zatlera rosinātais grozījums ierobežojot vārda brīvību un neļaujot viņiem turpināt raidīt Krievu radio pārraides. Lietu tiesa pieņēmusi un solījusi skatīt šī gada beigās vai nākamā gada sākumā. Bet, ja strīdīgos grozījumus izsludinās arī Valsts prezidents Raimonds Vējonis, tiesas darbiem, šķiet, zudīs jēga.

Ref: 102.000.102.11081

Saistītie raksti

1 komentārs

ATBILDĒT

Lūdzu, ievadiet savu komentāru!
Lūdzu, ievadiet savu vārdu šeit

Ziņas