Lins Jegelevičs (Linas Jegelevičius), speciāli BNN
Lietuvas finanšu ministre šonedēļ norādījusi, ka potenciālos investorus vairāk uztrauc valsts drošības jautājumi nekā nodokļu apmērs, savukārt izmeklētāji nopietni iedziļinājušies jautājumos par iespējamiem sankciju pārkāpumiem.
Ministrija cer, ka NATO vienosies par Ukrainas ceļu uz aliansi
Lietuvas ārlietu ministrs Gabriels Landsberģis (Gabrielius Landsbergis) pēc 5.aprīlī notikušās NATO ārlietu ministru tikšanās sacīja, ka alianses spēja vienoties par soļiem,kas Ukrainai jāsper, lai iestātos NATO, izskatās cerīga. Pēc Landsberģa teiktā, tas ir visu kopējais pienākums – panākt, lai tiktu pielietoti piemērotākie politiskie instrumenti, lai Ukrainai sagatavotu tīru ceļu uz NATO, uz kuru durvis tika atvērtas jau 2008.gadā. Ārlietu ministrijas ziņojumā teikts, ka Ukrainas ārlietu ministrs Dmitro Kuleba, kurš arī apmeklēja tikšanos, atkārtoti uzsvēris, ka Ukrainas mērķis ir iestāties aliansē. Viņš arī izteicis cerības, ka jūlijā plānotajā NATO samitā Viļņā Ukraina tiks iepazīstināta ar paveicamajiem darbiem.
Prezidents kritikas krustugunīs par dalību Komunistiskajā partijā
Lietuvas prezidents Gitans Nausēda (Gitanas Nausėda) 5.aprīlī aprakstīja pievienošanos Komunistiskajai partijai kā jaunības muļķību. Prezidenta administrācija apstiprināja, ka Nausēda bijis Komunistiskās partijas biedrs. Viņš pievienojās partijai 1988.gada maijā, taču pēc Atmodas kustības Sajudis sākšanās tās aktivitātēs nepiedalījās. Šo faktu atklājis žurnālists. Kad Nausēda 2019.gada piedalījās vēlēšanās, viņš nebija atbildējis uz Centrālās vēlēšanu komisijas aptaujas jautājumu par piederību politiskajām partijām. Prezidenta administrācija norādījusi, ka šis jautājums nebija obligāti aizpildāmajā sadaļā. Prezidents sacījis, ka vēlējies darboties zinātnē, un vēlējies pēc ekonomikas studijām Viļņas Universitātē veidot zinātnieka karjeru.
Inverstorus vairāk uztrauc drošības situācija, nevis nodokļi
Lietuvas finanšu ministre Gintare Skaiste (Gintarė Skaistė) pēc tam, kad valdība pieņēma lēmumu par pagaidu solidaritātes maksas ieviešanu, kas tiks izmantota valsts aizsardzībai, sacīja, ka investorus faudz vairāk uztrauc drošības situācija valstī, nevis tās nodokļu sistēma. Tā ministre atbildēja uz oponentu iebildumiem, ka lēmums par solidaritētes maksu atbaidīs potenciālos investorus. Ar līdzekļiem, kas iegūti no solidaritātes maksas, paredzēts finansēt apkārtceļa būvniecību militārajiem pārvadājumiem, lidostu un Klaipēdas jūras ostas paplašināšanu un rekonstrukciju, nacionālo autoceļu paplašināšanu Rūdninku poligona apkārtnē, šosejas rekonstrukciju pie Polijas robežas, tiltu un viaduktu rekonstrukciju un citus militārās mobilitātes projektus.
Lietuva pieprasa Minskai vairāk nekā 100 miljonu eiro atlīdzību par radītajiem zaudējumiem
Lietuvas tieslietu ministre Evelīna Dobrovoļska (Ewelina Dobrowolska) 5.aprīlī informēja, ka Lietuva pieprasīs Baltkrievijai vismaz 120 miljonus eiro lielu kompensāciju par tās izraisīto migrācijas krīzi. Viņa uzsvēra, ka vēl tiek gatavoti precīzi zaudējumu aprēķini. Parlaments ir apstiprinājis Tieslietu ministrijas rosinājumu iesūdzēt Baltkrieviju tiesā par migrantu nelegālu ielaišanu Lietuvā. Ministrija norādīja, ka Ārlietu ministrija iesniegs Baltkrievijai notu, aicinot risināt šo jautājumu izlīguma ceļā un dodot sešus mēnešus kompensācijas izmaksai. Ja šādi neizdosies rast risinājumu, Lietuva iesniegs prasību Starptautiskajā tiesā. Lietuva norāda, ka Baltkrievija, organizēti ievedot migrantus Lietuvā, ir pārkāpusi ANO konvenciju, kas vērsta pret starpvalstu organizēto noziedzību. Dobrovoļska neminēja, cik ilgi varētu vilkties tiesvedība. Kopš 2021.gada 3.augusta Lietuva ir liegusi ienākšanu valstī vairāk nekā 20 tūkstošiem nelegālo imigrantu.
Sākta izmeklēšana par sankciju pārkāpumiem
Lietuvas Finanšu noziegumu izmeklēšanas dienests 4.aprīlī paziņoja, ka sākta izmeklēšana par iespējamu sankciju pārkāpumu pēc tam, kad Lietuvas kūrortpilsētas Palangas lidostā nosēdās un tika aizturēta Dānijā reģistrēta lidmašīna, kuras tālākais maršruts paredzēja došanos uz Krieviju, Pleskavu. 16.martā Krievijas pilsoņa pilotēta lidmašīnā ielidoja Palangā no Zviedrijas. Pilotam ir Lietuvas uzturēšanās atļauja. Pēc nolaišanās pilots lūdza atļauju uzpildīt degvielu, un izrādījās, ka lidmašīna tālāk dosies uz Pleskavu. Izvērtējot apstākļus, civilās aviācijas kontrole nedeva pacelšanās atļauju, un lidaparāts joprojām atrodas Palangā. Eiropas Savienības likumdošana liedz Krievijas lidaparātiem, tostarp privātajiem lidaparātiem, Krievijā reģistrētiem lidaparātiem un lidaparātiem, kas nav reģistrēti Krievijā, bet pieder vai tos izmanto Krievijas uzņēmumi vai civilpersonas, nolaisties vai pacelties no Eiropas Savienības lidostām, kā arī šķērsot Eiropas Savienības gaisa telpu.
Prezidents norāda, ka Somijas dalība NATO uzlabos drošības situāciju reģionā
Nausēda 4.aprīlī, apsveicot Somijas prezidentu Sauli Nīnisto (Sauli Niinistö) ar Somijas oficiālu uzņemšanu NATO, sacīja, ka ziemeļvalsts uzņemšana aliansē uzlabo drošības situāciju reģionā. Lietuvas prezidents arī piebilda, ka gaida tikšanos ar Nīnisto NATO samitā Viļņā, un izteica cerību, ka drīzumā varēs apsveikt arī Zviedriju ar pievienošanos aliansei.
Tiesā nonākusi nozīmīga korupcijas lieta
3.aprīlī tiesai nodota lieta, kurā par korupciju apsūdzēts bijušas Lietuvas Uzņēmēju savienības prezidents Vakds Sutkus (Valdas Sutkus) un bijušais Lietuvas Banku asociācijas prezidents Mants Zalatorjus (Mantas Zalatorius). Abi ir apsūdzēti par ietekmes nelikumīgu izmantošanu un dokumentu viltošanu. Sutkus ir apsūdzēts arī par kukuļošanu, savukārt Zalatorjus par piesavināšanos lielos apmēros. Lieta nodota Viļņas apgabaltiesai.
