Inflācija Latvijā pēdējos mēnešos strauji samazinājās un kopš jūnija noslīdējusi jau ievērojami zem 10%. Tomēr Latvijas ekonomikā tas būtiskus uzlabojumus pagaidām nenes, secina AS Citadele banka ekonomists Mārtiņš Āboliņš.
Viņš norāda, ka mazumtirdzniecības fiziskie apjomi Latvijā nav auguši kopš 2021.gada aprīļa. Kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes publicētā informācija, jūlijā mazumtirdzniecības apgrozījums Latvijā salīdzināmajās cenās samazinājās par 2,5% salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu, savukārt mēneša laikā saruka par 0,5%.
Mazumtirdzniecības stagnācija vai pat kritums šobrīd vērojams arī citās Eiropas valstīs – piemēram, Lietuvā jūlijā mazumtirdzniecības apjomi saruka par 1,4%.
Inflācija ir nozīmīgs iemesls, kādēļ tirdzniecības apjomi Latvijā pēdējā pusotra gada laikā neaug, taču tas nav vienīgais cēlonis. Ārvalstu tūristu skaits Latvijā joprojām ir ievērojami mazāks kā pirms COVID-19 pandēmijas un, kopš pandēmijas ierobežojumu atcelšanas,
strauji auga iedzīvotāju izdevumi par pakalpojumiem, mazāk tērēts precēm.
Piemēram, tūrisma braucieniem Latvijas iedzīvotāji šogad ir tērējuši par 27% vairāk nekā pērn. Mazumtirdzniecībā visstraujāko kāpumu jūlijā piedzīvojusi tirdzniecība internetā un auto degvielas tirdzniecība – šajās nozarēs tirdzniecības apgrozījums jūlijā ir audzis attiecīgi par 6,4% un 5,2%.
Tikmēr pārtikas tirdzniecība jūlijā saruka par 5%, bet mājsaimniecības elektropreču pārdošanas apjomi kritās par 11,8%.
“Tomēr pārtikas tirdzniecības kritums, manuprāt, ne pārāk precīzi raksturo tirdzniecībā notiekošo. Ļoti augstās pārtikas cenu inflācijas dēļ iedzīvotāji ir būtiski mainījuši savu pārtikas iepirkuma grozu – tēriņi pārtikas produktiem ir auguši lēnāk nekā cenas. Statistikā šāda patērētāju uzvedības izmaiņa tiek uztverta kā pārtikas tirdzniecības kritums. Līdzīgs pārtikas tirdzniecības kritums statistikā šobrīd ir redzams arī daudzās citās valstīs, lai arī, visticamāk, neesam sākuši ēst mazāk,” skaidro eksperts.
Kaut arī preču fiziskie tirdzniecības apjomi Latvijā neaug jau ilgāku laiku, jūlijā Aboliņu nedaudz pārsteidz mazumtirdzniecības apgrozījuma kritums arī faktiskajās cenās – par 1,6%, salīdzinājumā ar 2022.gada jūliju. Arī Latvijas Bankas apkopotie maksājumu karšu darījuma dati liecina, ka iedzīvotāju kopējie tēriņi jūlijā ir auguši vien par 6% salīdzinājumā ar pērno gadu. Tas ir ievērojami lēnāk kā šī gada sākumā, neskatoties uz vidējās darba algas pieaugumu par 12% šī gada pirmajā ceturksnī.
Ilgstoši augstā inflācija un procentu likmju kāpums ir negatīvi ietekmējis mājsaimniecību finansiālo situāciju – šogad Latvijā
par vairāk nekā 20% audzis no jauna izsniegto patēriņa kredītu apjoms.
Mājsaimniecību noguldījumu apjoms bankās jūlijā bija vien par 0,8% augstāks nekā pērn.
Tomēr ir arī labas ziņas, apgalvo ekonomists: pēc pusotra gada Latvijas iedzīvotāju pirktspēja atkal sāk augt, bezdarbs ir rekordzems un šoziem apkures cenas būs jūtami zemākas kā pērn. Viņš prognozē, ka gada nogalē tirdzniecības apjomi Latvijā atkal sāks augt, lai arī uz strauju apgrozījuma pieaugumu pagaidām nav pamata cerēt.
Lasiet arī: Eiropā ievērojami saruka reālā darba alga, starp “līderēm” – Latvija
