Latvijas monetārās finanšu iestādes, galvenokārt bankas, šogad septiņos mēnešos strādāja ar 400,4 miljonu eiro peļņu. Tas ir 2,6 reizes vairāk nekā 2022.gada attiecīgajā periodā, liecina Latvijas Bankas publiskotā informācija.
Tostarp jūlijā monetārās finanšu iestādes strādājušas ar peļņu 64,5 miljonu eiro apmērā.
Monetāro finanšu iestāžu aktīvu kopsumma 2023.gada 31.jūlijā bija 25,822 miljardi eiro. Tas ir par 1,9% jeb 474 miljoniem eiro vairāk nekā 2022.gada jūlija beigās, kad monetāro finanšu iestāžu aktīvi bija 25,348 miljardi eiro.
Šogad jūlija beigās Latvijas monetāro finanšu iestāžu rezidentiem izsniegto kredītu atlikums bija 13,477 miljardi eiro, kas ir par 3,7% vairāk nekā pirms gada. Tostarp Latvijas monetārās finanšu iestādes rezidentiem kredītos eiro bija izsniegušas 13,88 miljardus eiro, kas ir par 7,7% vairāk nekā pirms gada. Ārvalstu valūtā izsniegto kredītu atlikums bija 89,4 miljoni eiro, kas ir par 14,4% mazāk.
No rezidentiem piesaistīto noguldījumu atlikums jūlija beigās bija 17,719 miljardi eiro, kas ir par 4,5% vairāk nekā pirms gada. Tostarp noguldījumi eiro bija 16,451 miljards eiro, bet ārvalstu valūtās – 1,269 miljardi eiro. Eiro piesaistīto noguldījumu apmērs salīdzinājumā ar 2022.gada jūlija beigām ir palielinājies par 5,1%, bet ārvalstu valūtā piesaistīto noguldījumu apmērs ir sarucis par 2,6%.
Savukārt Latvijas monetāro finanšu iestāžu kapitāls un rezerves jūlija beigās bija 3,435 miljardi eiro, kas ir
par 12% vairāk nekā 2022.gada jūlija beigās.
Septiņos mēnešos pērn monetārās finanšu iestādes strādāja ar peļņu 155,9 miljonu eiro apmērā, bet 2022.gadā kopumā monetāro finanšu iestāžu peļņa bija 326,3 miljoni eiro, kas ir par 26,5% vairāk nekā 2021.gadā.
Monetārās finanšu iestādes ir kredītiestādes un finanšu sabiedrības, kas pieņem noguldījumus no klientiem, kuri nav monetārās finanšu iestādes, kā arī uz sava rēķina piešķir kredītus un iegulda vērtspapīros.
Lasiet arī: Viedoklis | Nepareizās “zāles” senai ekonomikas kaitei