Situācija veselīga dzīvesveida paradumos, īpaši jauniešu vidū, ir kritiska, Uztura padomes sēdes laikā atzina veselības ministrs Hosams Abu Meri.
Pēc Veselības ministrijas (VM) rīcībā esošajiem datiem, deviņgadīgo bērnu grupā liekā ķermeņa masa vai aptaukošanās ir 29,1% zēnu un 24,8% meiteņu. Zema ir arī fiziskā aktivitāte – piemēram, piecpadsmitgadīgo jauniešu grupā pietiekama fiziskā aktivitāte ir tikai 21,6% zēnu un 14,6% meiteņu.
Lai arī pēdējos gados īstenota virkne aktivitāšu – noteiktas uztura normas un kvalitātes prasības ēdināšanas pakalpojumu nodrošināšanai izglītības iestādēs, pateicoties akcīzes nodokļa piemērošanai saldinātajiem bezalkoholiskajiem dzērieniem, mazināts šo dzērienu patēriņš bērniem un jauniešiem, īstenotas aktivitātes fizisko aktivitāšu un veselīga uztura paradumu veicināšanai,
kopumā veselības pratība ir nepietiekamā līmenī, kas atspoguļojas bērnu un jauniešu ikdienas paradumos.
Abu Meri uzsvēra, ka veselīgs uzturs un pietiekamas fiziskās aktivitātes ir labas veselības stūrakmeņi, kas ne tikai nodrošina veselības saglabāšanu, bet arī uzlabo cilvēku dzīves kvalitāti. Savukārt veselībai nelabvēlīgi ikdienas paradumi rada būtisku slogu gan veselības aprūpei, gan valstij kopumā, jo pieaug neinfekcijas slimību izplatība – palielinās aptaukošanās, cukura diabēta, sirds un asinsvadu slimību, onkoloģisko slimību pacientu skaits.
“Lai uzlabotu esošo situāciju, nepieciešams īstenot kompleksu, visaptverošu un vienlaikus ļoti mērķtiecīgu politiku iedzīvotāju veselību ietekmējošo paradumu maiņai,” uzsvēra ministrs.
Sanāksmes laikā klātesošie tika iepazīstināti ar VM darbu pie rīcības plāna aptaukošanās izplatības mazināšanai un veselības veicināšanas jomā īstenotajām aktivitātēm, ko finansēja no Eiropas Savienības struktūrfondu līdzekļiem. Tāpat tika iezīmēti Latvijas skolēnu veselību ietekmējošo paradumu pētījuma rezultāti, kas atklāj, ka 2022.gadā būtiski pasliktinājušies rādītāji, kas liecina par skolēnu veselības paradumiem – samazinājies gan to skolēnu skaits, kas brokasto darba dienās, gan augļu un dārzeņu ēšana, īpaši meiteņu vidū. Raksturīgi arī tas, ka palielinājusies saldumu ēšana un saldināto dzērienu patēriņš.
Arī fizisko aktivitāšu apjoms skolēnu vidū ir samazinājies, kas parāda Covid-19 pandēmijas negatīvo ietekmi
uz veselības paradumiem, tādēļ ir ļoti svarīgi nekavējoties sākt mērķētus pasākumus paradumu maiņai.
Uztura padome atbalstīja rīcības plāna aptaukošanās izplatības mazināšanai un fizisko aktivitāšu vecināšanai laika periodam 2025-2026.gadiem, nosakot četrus prioritāros rīcības virzienus: augsta liekā svara un aptaukošanās izplatības mazināšanu bērnu un pieaugušo vidū, nepietiekamas fiziskā aktivitātes sabiedrībā mazināšanu, neveselīgu uztura paradumu mazināšanu iedzīvotāju vidū, nepietiekamas aptaukošanās diagnosticēšanas mazināšanu, kā arī valsts apmaksātu veselības aprūpes pakalpojumu pieejamības uzlabošana aptaukošanās ārstēšanai.
Tāpat Uztura padome atbalstīja Veselības ministrijas secinājumus informatīvajam ziņojumam “Par cukuru aizstājošo saldinātāju bezalkoholiskajos dzērienos ietekmi uz cilvēka veselību un par akcīzes nodokļa palielinājumu bezalkoholiskajiem dzērieniem un tā iespējamo ietekmi uz Latvijas bezalkoholisko dzērienu ražotājiem”.
VM norāda, ka Latvijā kopš akcīzes nodokļa bezalkoholiskiem dzērieniem ieviešanas ir būtiski samazinājies saldināto dzērienu patēriņa biežums, tādēļ nepieciešams turpināt piemērot akcīzes nodokli bezalkoholiskiem dzērieniem, vienlaikus izvērtējot iespēju palielināt nodokļa likmi, it sevišķi dzērieniem ar augstu cukura saturu. Tas nodrošinātu, ka saldinātie dzērieni ir cenas ziņā nepieejamāki nekā veselīgākas alternatīvas. Tāpat nepieciešams turpināt un pilnveidot iniciatīvas, kuras veicina veselīga uztura paradumus sabiedrībā.
Uztura padome ir koordinējoša un konsultatīva institūcija, kuras darbības mērķis ir veicināt uztura politikas īstenošanu, analizējot ar uzturu saistītās sabiedrības veselības problēmas un sniedzot priekšlikumus šo problēmu risināšanai.
Lasiet arī: Arvien grūtāk bērniem nodrošināt ārpusģimenes aprūpi
