Prezidents atbalstīja uzņēmumu ienākuma nodokļa palielināšanu aizsardzības finansēšanai; SVF samazināja Lietuvas IKP pieauguma prognozi 2024.gadam līdz 2,2%.
Lietuvā sākas ASV vadītās militārās mācības “Saber Strike”
Piektdien, 19.aprīlī, Lietuvā sākās ASV bruņoto spēku rīkotās militārās mācības “Saber Strike”. Mācībās piedalīsies aptuveni 600 ASV karavīru un 120 no Polijas pārvietotie taktiskie transportlīdzekļi, kā arī Lietuvas sauszemes spēku un ASV rotācijas bataljona vienības, kas atrodas Lietuvā. Viņi kopīgi vadīs kaujas mācības. Mācības organizē ASV spēki Centrāleiropā un Austrumeiropā. Šogad mācības aptver Vāciju, Poliju un Lietuvu, un tās norisinās no 8. līdz 30.aprīlim. Mācību mērķis ir demonstrēt spēju ātri izvietot sauszemes spēkus citā reģionā, pastiprināt esošos sauszemes spēkus un panākt atturēšanas efektu.
“LTG Link” vilcienu iegādei paraksta 200 miljonu eiro aizdevuma līgumus ar NIB un EIB
Lietuvas valsts dzelzceļa grupas “Lietuvos geležinkeliai” (Lietuvas Dzelzceļš, LTG) pasažieru pārvadājumu uzņēmums “LTG Link” piektdien, 19.aprīlī, parakstīja aizdevuma līgumus 200 miljonu eiro apmērā ar Ziemeļvalstu Investīciju banku (NIB) un Eiropas Investīciju banku (EIB). “NIB un EIB katra izsniegs aizdevumus 100 miljonu eiro apmērā, lai finansētu deviņu elektrovilcienu un sešu ar baterijām darbināmu vilcienu iegādi, kas aizstās aptuveni vienu trešdaļu pasažieru vilcienu parka,” teikts LTG paziņojumā presei. 2023.gada jūnijā “LTG Link” paziņoja, ka plāno iegādāties 15 jaunus elektrovilcienus un vilcienus ar baterijām no Šveices ritošā sastāva ražotāja “Stadler Rail” Polijas meitasuzņēmuma “Stadler Polska” par kopējo summu 226,5 miljoni eiro, un parakstīja attiecīgo līgumu. LTG pēc tam paziņoja, ka pirmos vilcienus Lietuvai plānots piegādāt 2025.gadā, un pasažieri ar tiem varēs braukt jau 2026.gada vidū, bet visus 15 iegādātos vilcienus paredzēts nodot ekspluatācijā 2027.gadā.
Deputāti sāk debates par stingrākām prasībām ārvalstu darba ņēmējiem
Ceturtdien, 18.aprīlī, Lietuvas parlaments sāka debates par likumprojektu paketi, kas paredz stingrākas prasības ārvalstniekiem, kuri ierodas strādāt Lietuvā, un viņu darba devējiem. Grozījumi likumā “Par ārvalstnieku tiesisko statusu” un likumā “Par nodarbinātību” ceturtdien Seimā pirmajā lasījumā tika pieņemti ar 95 balsīm par, nevienu pret un 14 atturoties. Šo pasākumu kopumu Parlamentam iesniedza Iekšlietu ministrija. Iekšlietu ministre Agne Bilotaite (Agne Bilotaitė) sacīja, ka pieaug to ārvalstnieku skaits, kuri ierodas dzīvot Lietuvā, un tas sāk radīt papildu problēmas, galvenokārt saistībā ar valsts drošību. Ja grozījumi tiks pieņemti, uzņēmumiem būs jāiegūst nepieciešamās licences, tie nedrīkstēs būt sodīti par datu izmaiņu nepaziņošanu vai nepatiesu datu sniegšanu, kā arī tiks noteikts pienākums darba devējiem nodarbināt ārvalstniekus uz pilnu slodzi un tiks atjaunota prasība darba devējiem sniegt informāciju par ārvalstu darbinieku kvalifikāciju un pieredzi.
ECT noraida Kirkorova sūdzību par neielaišanu Lietuvā
Eiropas Cilvēktiesību tiesa (ECT) ceturtdien, 18.aprīlī, nolēma noraidīt Krievijas estrādes zvaigznes Filipa Kirkorova sūdzību par migrācijas iestādes lēmumu aizliegt viņam ieceļot Lietuvā. Strasbūrā darbojošā tiesa atzina, ka Kirkorova sūdzība ir “nepieņemama”, teikts ceturtdien publicētajā tiesas paziņojumā presei. Lai pamatotu savu lēmumu, ECT atsaucās uz argumentiem, ka, regulāri sniedzot koncertus Krimā, Kirkorovs ir atbalstījis Krievijas valsts agresijas politiku un to, ka viņš sevi dēvē par Vladimira Putina “pārstāvi uz skatuves”. Tiesas ieskatā aizliegums Kirkorovam ieceļot Lietuvā nebija nesamērīgs, ņemot vērā valsts intereses, sabiedriskās kārtības intereses un iesniedzēja rīcību. Lietuvas Augstākā administratīvā tiesa (LVAT) 2021.gada rudenī noraidīja Krievijas estrādes zvaigznes apelācijas sūdzību par ieceļošanas aizliegumu. Spriedumā, kas bija galīgs un nepārsūdzams, tiesa atzina, ka Kirkorova rīcība radīja draudus valsts drošībai. Pēc Ārlietu ministrijas lūguma Kirkorovs 2021.gada janvārī tika iekļauts Lietuvas melnajā sarakstā.
Prezidents atbalsta uzņēmumu ienākuma nodokļa palielināšanu aizsardzības finansēšanai
Valsts prezidents Gitans Nausēda (Gitans Nausēda) trešdien, 17.aprīlī, paziņoja, ka atbalsta uzņēmumu ienākuma nodokļa palielināšanu, taču uzsver, ka ir “kategoriski pret” pievienotās vērtības nodokļa (PVN) paaugstināšanu. Valdība plāno izveidot īpašu aizsardzības fondu, kas tiks finansēts no ieņēmumiem, kas iegūti no augstākiem nodokļiem, lai palielinātu valsts aizsardzībai paredzēto fiksēto finansējumu no 2,5 līdz 3% no iekšzemes kopprodukta (IKP). Gaidāms, ka tuvākajās nedēļās Ministru kabinets sagatavos arī priekšlikumus par to, kā un kurus nodokļus mainīt. Prezidents neprecizēja, kādu uzņēmumu ienākuma nodokļa likmi viņš atbalstītu. Tomēr viņš atkārtoti pauda, ka iebilst pret iepriekš ierosināto ideju samazināt pašvaldību budžetus.
SVF samazina Lietuvas IKP pieauguma prognozi 2024.gadam līdz 2,2%
Starptautiskais Valūtas fonds (SVF) samazinājis Lietuvas ekonomikas izaugsmes prognozi 2024.gadam no 2,7%, kas tika prognozēti pagājušā gada oktobrī, līdz 2,2%, otrdien, 16.aprīlī, paziņoja SVF. Tāpat tika samazināta arī valsts IKP izaugsmes prognoze 2025.gadam – no 2,6% līdz 2,5%. Gan pasaules, gan Lietuvas tautsaimniecība ir diezgan labi pārdzīvojusi Krievijas izraisītās enerģijas cenu šoka sekas. Tomēr tagad iezīmējas kritisks ilgtermiņa izaicinājums – tautsaimniecības potenciāla samazināšanās, ko izraisa lēna produktivitātes izaugsme, iedzīvotāju novecošanās un ģeopolitiskā sadrumstalotība, Lietuvas centrālā banka atsaucās uz tās vadītāja Ģedimina Šimkus (Gediminas Simkus) teikto. Saskaņā ar jaunākajām SVF otrdien publicētajām prognozēm gada vidējā inflācija Lietuvā samazinās straujāk, nekā fonds prognozēja pagājušajā rudenī, un tagad gaidāms, ka tā šogad sasniegs 1,5%, nevis 3,9%, kā tika prognozēts oktobrī. Nākamgad inflācija varētu sasniegt 2,3%, nevis 3%, kā bija paredzēts SVF rudens prognozē.
Lietuva un “Rheinmetall” paraksta nodomu vēstuli par munīcijas rūpnīcu
Lietuvas valdība un Vācijas aizsardzības rūpniecības gigants “Rheinmetall” otrdien, 16.aprīlī, Viļņā parakstīja nodomu vēstuli par munīcijas rūpnīcas izbūvi valstī. Dokumentu parakstīja ekonomikas un inovāciju ministre Aušrine Armonaite (Aušrinė Armonaitė), aizsardzības ministrs Laurīns Kasčūns (Laurynas Kasciūnas) un “Rheinmetall” Starptautisko stratēģisko programmu organizācijas direktors Maksimiliāns Frohs (Maximilian Froch). Dokumenta saturs vēl nav publicēts. Ceremonijā premjerministre Ingrīda Šimonīte (Ingrida Šimonytė) izmantoja Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska citātu, kurš ir teicis, ka “brīvībai jābūt labāk bruņotai nekā tirānijai”. Armonaite sacīja, ka “Rheinmetall” ieguldījums būs viens no lielākajiem Lietuvas vēsturē un lielākais starp aizsardzības rūpniecības uzņēmumiem. Pēc ministres teiktā, “Rheinmetall” ieguldījums liecina, ka Vācijas uzņēmums “uzticas Lietuvas talantīgajiem cilvēkiem un uzskata, ka Lietuva ir droša valsts nozīmīgiem ieguldījumiem”. Valdības amatpersonas ir apstiprinājušas, ka valstij piederošā zeme Radvilišķu ziemeļu rajonā tiek apsvērta kā viena no iespējamajām vietām “Rheinmetall” rūpnīcas būvniecībai.
Lietuva labāk maksās, nevis uzņems migrantus
Lietuvai vajadzētu maksāt 3,16 miljonus eiro, nevis uzņemt 158 migrantus, kas tai piešķirti saskaņā ar Eiropas Savienības (ES) migrācijas reformu, otrdien, 16.aprīlī, radiostacijai “Žinių Radijas” sacīja Gitana Nausēdas galvenā padomniece ekonomikas un sociālās politikas jautājumos Irēna Šegalovičiene (Irena Šegalovičienė). Saskaņā ar ES migrācijas reformas paketi, ko pagājušajā nedēļā apstiprināja Eiropas Parlaments, Lietuvai būtu jāuzņem aptuveni 158 migranti vai jāmaksā 3,16 miljoni eiro gadā. Šos skaitļus paziņoja iekšlietu ministre Agne Bilotaite. Pēc padomnieces teiktā, Lietuva jau saskaras ar migrācijas izaicinājumiem pēc tam, kad ir uzņēmusi ukraiņu, baltkrievu un krievu migrantus. Lai gan 158 migranti nav liels skaits, tomēr valstij viņu izmitināšana, integrācija un labklājības nodrošināšana izmaksās dārgi, sacīja Šegalovičiene.
Lietuvas otrais jūras vēja ģeneratoru parka konkurss cieta neveiksmi
Lietuvas otrais 700 megavatu (MW) jūras vēja ģeneratoru parka konkurss cieta neveiksmi, jo tika saņemts tikai viens piedāvājums, pirmdien, 15.aprīlī, paziņoja Nacionālā enerģētikas regulatīvā padome (NERC). Minimālais piedāvājumu skaits bija noteikts divi. Otro izsoli tirgus dalībnieki un eksperti uzskatīja par pievilcīgāku, jo tā uzvarētājam piedāvāja 15 gadu valsts stimulu. Uzņēmums “Ignitis Renewables”, kam iepriekš nebija šādu plānu, pirmdien apstiprināja, ka ir iesniedzis savu piedāvājumu otrajam jūras vēja enerģijas izsoles konkursam.
