Ukrainas Atjaunošanas un infrastruktūras attīstības aģentūras vadītājs Mustafa Najems pirmdien, 10.jūnijā, pēkšņi atkāpās no amata, apsūdzot valdību, ka tā grauj viņa aģentūras darbu nocietinājumu un loģistikas jomā, turklāt viņa atkāpšanās notika tieši pirms divu dienu konferences Berlīnē, kas veltīta starptautiskajam atbalstam Ukrainas pēckara atjaunošanas darbiem, ziņo “Politico”.
Najems paziņoja par savu atkāpšanos no amata ar ierakstu sociālajā tīklā “Facebook”, norādot uz “sistēmiskiem šķēršļiem, kas neļauj viņam efektīvi pildīt savus pienākumus”.
Viņa aģentūrai ir nācies “pastāvīgi saskarties ar konfrontāciju, pretestību un mākslīgiem šķēršļiem”, viņš rakstīja.
Pēdējais piliens Mustafa Najema demisijai, šķiet, bija Ukrainas premjerministra Denisa Šmihala lēmums atsaukt viņa dalību 11.-12.jūnija Berlīnē notiekošajā Ukrainas atjaunošanas konferencē, kuras mērķis ir nodrošināt starptautiskas un privātas investīcijas Ukrainas ilgtermiņa atjaunošanai un energoinfrastruktūras aizsardzībai.
Saskaņā ar kādas informētas amatpersonas teikto, Najemam 12.jūnijā bija paredzēts prezentēt ziņojumu par viņa aģentūras paveikto rekonstrukcijas jomā.
Najema atkāpšanās seko infrastruktūras ministra Oleksandra Kubrakova atlaišanai pirms mēneša, atstājot abus amatus neaizpildītus pirms Berlīnes konferences.
Oļena Haluška no Starptautiskā Ukrainas uzvaras centra norādījusi, ka abu infrastruktūras amatpersonu prombūtne var radīt bažas par Kijivas spēju tikt galā ar birokrātiskajām problēmām, kas saistītas ar kritiskās infrastruktūras aizsardzību un atjaunošanu.
“Partneri ir snieguši un turpina sniegt mums palīdzību miljardiem dolāru vērtībā, un viņiem ir tiesības sagaidīt no Ukrainas varas iestādēm pārredzamību, atbildību un prognozējamību,” sacīja Haluška.
Neraugoties uz problēmām Kijivas rekonstrukcijas iestādēs, tās mērķis ir pierādīt savu pārredzamību un uzticamību. Finanšu ministrs Serhijs Marčenko pirmdien uzsvēra, ka Ukrainas atveseļošanās ir atkarīga no iestādēm, nevis no atsevišķām personām vai problēmām ar darbiniekiem.
Berlīnes konferencē Ukrainu pārstāvēs galvenie ministri, vietējie vadītāji un prezidents Zelenskis.
Saskaņā ar Ukrainas valdības aplēsēm Ukrainas atjaunošana nākamajā desmitgadē izmaksās 486 miljardus ASV dolāru, kas ir aptuveni 2,8 reizes vairāk nekā valsts 2023.gada ekonomikas ražīgums.
Krievijas uzbrukumi ir iznīcinājuši vairāk nekā 800 elektrostaciju, kas nodrošina aptuveni 50% no valsts saražotās enerģijas, maijā ziņoja premjerministrs Šmihals.
Haluška uzsvēra, ka Ukrainas spēja sagatavoties ziemai, kas ir būtiska tās pilsētu un ciematu izdzīvošanai, ir atkarīga no tā, cik efektīvi valdība risinās šo jautājumu, un aicināja novirzīt visus centienus problēmas risināšanai.
Kubrakovs un Najems kopā ar vietējām pašvaldībām bija atbildīgi par nocietinājumu būvniecību visā Ukrainā, kuriem bija jāaizsargā enerģētikas infrastruktūra, taču pēc Krievijas uzbrukumiem pavasarī prezidenta birojs apšaubīja šo darbu efektivitāti.
Kamēr Kubrakovs maijā tika atlaists no amata ministru reformu dēļ un, iespējams, politiskas sāncensības dēļ, Najems atkāpās, aizbildinoties ar birokrātiskām problēmām.
Neraugoties uz pārbaudījumiem, abas amatpersonas saņēma Ukrainas pilsoniskās sabiedrības atzinību, uzturēja labas attiecības ar ārvalstu partneriem un palīdzēja korupcijas apkarošanas centienos.
Lasiet arī: Atzīmējot “D-dienas” 80.gadadienu, Makrons un Baidens sola nepievilt Ukrainu
