Nesaņemot atbildes uz visiem interesējošajiem jautājumiem, Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisija otrdien, 10.septembrī, nolēma šomēnes vēl atgriezties pie dzelzceļa projekta “Rail Baltica” īstenošanas vērtēšanas.
Komisijas sēdes laikā Satiksmes ministrijas (SM) valsts sekretāra vietniece “Rail Baltica” jautājumos Kristīne Malnača klātesošos iepazīstināja ar paveikto un darbiem, kas plānoti tuvākajā laikā.
Pie Saeimas frakcijām nepiederošais Saeimas deputāts Andrejs Ceļapīters vēlējās uzzināt ekonomisko pamatojumu Rīgas lokam, vaicājot, vai ir kādi aprēķini tam, cik pasažieru varētu būt ieinteresēti no pilsētas centra doties uz Rīgas lidostu.
Malnača skaidroja, ka projekta ekonomiskā lietderība vērtēta, ņemot vērā, ka projekts tiek pabeigts pilnā apmērā. Viņa norādīja, ka, pabeidzot projektu pilnā apmērā, tiks dots ekonomiskais stimuls Rīgai un kopumā projekta ekonomiskā lietderība vērtējama pozitīvi.
Saeimas deputāts Ģirts Štekerhofs (ZZS), kurš darbojas arī “Rail Baltica” parlamentārās izmeklēšanas komisijā, uzsvēra, ka finanšu aprēķini ir svarīgi, ir jāredz, kādi tieši ir finanšu ieguvumi. Viņš arī sacīja, ka gadījumā, ja Rīgas loks netiks izbūvēts, ekonomiski ieguvumi krietni samazināsies. “Varēsim skatīties, kā pazūd kravas no mūsu ostām,” sprieda deputāts.
Kritisks komisijas sēdes laikā bija Seimas opozīcijas deputāts Jānis Vitenbergs (NA), kurš akcentēja, ka pēdējā gada laikā saistībā ar projekta īstenošanu nav vērojams progress,
sakot, ka pašlaik izskatoties, ka “šis projekts dreifē kā kuģis bez kapteiņa”. Viņš pauda arī bažas, ka vilcinoties ar projekta īstenošanu, var tikt zaudēts Eiropas Komisijas finansējums. Projekts gan ir ticis kritizēts par sliktu tā vadību arī iepriekšējos gados, un Vitenbergs arī pats ir bijis satiksmes ministrs.
Vitenbergs arī sēdes izskaņā akcentēja, ka sēdē būtu lietderīgi bijis saņemt atbildes arī no Satiksmes ministrijas politiskās vadības.
Ņemot vērā, ka atbildes uz visiem deputātu jautājumiem, tostarp par to, kādas varētu būt sekas saistībā ar finansējumu, ja notiek kāda kavēšanās ar projektēšanu un būvniecību, nolemts, ka komisija pie “Rail Baltica” jautājuma atgriezīsies šomēnes.
Kā iepriekš norādījis komisijas priekšsēdētājs Gatis Liepiņš (JV), jautājumu par Latvijai būtisko “Rail Baltica” projektu ir daudz, tādēļ komisija jūnijā uzdeva atbildīgajiem par projekta īstenošanu nākt ziņot par paveikto un pieņemtajiem lēmumiem. Tostarp komisijā diskutēs par projekta finansējumu, pārvaldības modeli, projektēšanu, korporatīvajiem riskiem, trases novietojumu, ritošo sastāvu, nekustamo īpašumu atsavināšanu un citiem jautājumiem.
Tāpat Saeima izveidojusi parlamentārās izmeklēšanas komisiju, lai vērtētu “Rail Baltica” projekta īstenošanu.
Aģentūra LETA jau vēstīja, ka atbilstoši Baltijas valstu augstāko revīzijas iestāžu īstenotajam “Rail Baltica” projekta situācijas izpētes ziņojumam patlaban nav skaidrības par “Rail Baltica” dzelzceļa līnijas ekspluatācijas un pārvaldīšanas modeli.
Atbilstoši “Rail Baltica” izmaksu un ieguvumu jaunākās analīzes datiem dzelzceļa līnijas kopējās izmaksas Baltijā var sasniegt 23,8 miljardus eiro, tostarp projekta pirmās kārtas izmaksas Baltijā varētu veidot 15,3 miljardus eiro, no tiem Latvijā – 6,4 miljardus eiro. Iepriekšējā izmaksu un ieguvumu analīzē 2017.gadā tika lēsts, ka projekts kopumā izmaksās 5,8 miljardus eiro.
Latvijā “Rail Baltica” pamatlīnijas būvniecību plānots sākt 2024.gadā.
“Rail Baltica” projekts paredz izveidot Eiropas standarta sliežu platuma dzelzceļa līniju no Tallinas līdz Lietuvas un Polijas robežai, lai tālāk ar dzelzceļu Baltijas valstis būtu iespējams savienot ar citām Eiropas valstīm. Baltijas valstīs plānots izbūvēt jaunu, 870 kilometru garu Eiropas sliežu platuma (1 435 milimetru) dzelzceļa līniju ar vilcienu maksimālo ātrumu 240 kilometri stundā.