Prezidents Volodimirs Zelenskis ceturtdien, 10.oktobrī, apsprieda savu iecerēto “uzvaras plānu” ar Lielbritānijas, Francijas un Itālijas līderiem un jauno NATO vadītāju, cenšoties iegūt militāru atbalstu, lai sagatavotos iespējamām miera sarunām, ziņo “Reuters”.
Tā kā Ukrainā tuvojas ziema, kad Krievija turpina uzbrukt galvenajai enerģētikas infrastruktūrai, Ukrainas līderis vēlas, lai Rietumi sniegtu turpmāku atbalstu, lai mēģinātu mainīt līdzsvaru kaujas laukā.
“Nākamajam miera samitam ir jānotiek novembrī. Plāns būs gatavs… novembra sākumā plāns būs pieejams ar visām detaļām,” atbildot uz jautājumu par iespējamo miera konferenci, žurnālistiem Parīzē sacīja Zelenskis, noraidot šobrīd jebkādas sarunas par pamieru ar Krieviju.
Ne Londonā, ne Parīzē viņš nesniedza nekādas konkrētas detaļas par “uzvaras plānu”.
Zelenskis Londonā tikās ar NATO vadītāju Marku Riti (Mark Rutte) un Lielbritānijas premjerministru Kīru Stērmeru (Keir Starmer). Papildus “uzvaras plānam” viņi apsprieda, vai Ukraina varētu izmantot Rietumu raķetes pret mērķiem Krievijā.
Zelenskis pēc Londonas tikšanās sacīja, ka viņš ir izklāstījis, kā radīt “pareizos apstākļus taisnīgam kara noslēgumam”, bet neiedziļinājās detaļās.
Ukrainas prezidents ir mudinājis ASV un Lielbritāniju pievienoties Francijai un ļaut tai izmantot to dāvātās tāla darbības rādiusa raķetes Krievijas teritorijā. Nav skaidrs, vai Ukraina jau ir izmantojusi Francijas SCALP raķetes.
“Mēs šodien to apspriedām, bet galīgais lēmums ir atkarīgs no katras atsevišķas valsts,” pēc sarunām žurnālistiem Dauningstrītā sacīja NATO ģenerālsekretārs.
Stērmera preses pārstāvis sacīja, ka Apvienotās Karalistes valdības nostājā par tāla darbības rādiusa raķešu izmantošanu nav notikušas nekādas izmaiņas – tā joprojām aizliedz to izmantošanu Krievijas iekšienē.
Vēl viena sabiedrotā – Itālija, kur Zelenskis ceturtdienas vakarā tikās ar premjerministri Džordžiju Meloni (Giorgia Meloni), ir stingri pret to, ka Ukraina izmanto tās “Storm Shadows”, lai uzbruktu Krievijai.
Tomēr Meloni pēc sarunām sacīja, ka Itālija ir apņēmības pilna palīdzēt Ukrainai tik ilgi, cik tas būs nepieciešams.
“Mūsu atbalsta mērķis ir panākt, lai Ukraina pie sarunu galda ir pēc iespējas labākā stāvoklī, sarunu galda, kas nenozīmē padošanos, kā to pārāk daudzi ir gļēvi ierosinājuši,” viņa sacīja.
Parīzē Francijas prezidents Emanuels Makrons (Emmanuel Macron) centās parādīt, ka viņa valsts joprojām pilnībā atbalsta Kijivu tās karā, neraugoties uz politiskajām grūtībām valstī, kas radījušas jautājumus par to, cik lielu palīdzību Francija spēs sniegt tuvākajos mēnešos.
Makrons sacīja, ka Francija turpinās pildīt savas pašreizējās saistības, kas ietver trīs miljardu eiro atbalstu šogad. Parīze apmāca un ekipē 3 000 ukraiņu karavīru lielu brigādi, un plāno nākamā gada sākumā nosūtīt uz Ukrainu iznīcinātājus “Mirage”.
“Man bija svarīgi dalīties viedokļos ar prezidentu par turpmāko nedēļu un mēnešu (gaidāmo) militāro un diplomātisko sadarbību,” Makrons sacīja līdzās Zelenskim.
Lasiet arī: BNN pēta | Lietuvietis ar milzīgo 80 miljonu eiro “Eurojackpot” laimestu uzstāda Baltijas valstu rekordu
