Saeimā opozīcijā esošā Nacionālā apvienība (NA) ir iesniegusi grozījumus Uzturlīdzekļu garantiju fonda likumā, rosinot palielināt no Uzturlīdzekļu garantiju fonda (UGF) izmaksāto valsts garantēto uzturlīdzekļu apmēru bērniem.
Kā skaidro NA, kopš 2020.gada Ministru kabinets (MK) nosaka divus atšķirīgus minimālo uzturlīdzekļu apmērus – vienu, kas jānodrošina katram vecākam, un otru – valsts garantēto. Pirmais esot piesaistīts minimālajai algai un līdz ar to tiek regulāri aktualizēts, savukārt valsts garantētais uzturlīdzekļu apmērs noteikts mazākā apmērā, nekā uzturlīdzekļu apmērs, kas jānodrošina vecākam, un tas netiek indeksēts.
Civillikuma 179.pants nosaka, ka vecāku pienākums ir samērā ar viņu spējām un mantas stāvokli uzturēt bērnu. Pants nosaka, ka ir kāds minimālais lielums, kas vecākam ir jānodrošina katram savam bērnam neatkarīgi no viņa spējām uzturēt bērnu un mantas stāvokļa. Minimālā apmēra noteikšanu likumdevējs ir deleģējis MK, paredzot, ka ir jāņem vērā valstī noteiktā minimālā mēnešalga un bērna vecums.
Ministru kabinets uz šī deleģējuma pamata ir noteicis, ka minimālie uzturlīdzekļi, kādus katram vecākam ir jānodrošina katram bērnam no viņa piedzimšanas līdz septiņu gadu vecuma sasniegšanai, ir 25% apmērā no MK noteiktās minimālās mēneša darba algas, un no septiņu gadu vecuma sasniegšanas līdz 30% apmērā.
2004.gada jūnijā pieņemtais likums noteicis, ka no UGF izmaksājami uzturlīdzekļi apmērā, kādu, pamatojoties uz Civillikuma 179.pantu, noteicis MK.
Finanšu krīzes laikā ierobežoto budžeta līdzekļu dēļ valdība iesniedza parlamentā likumprojektu, kas paredzēja no 2010. līdz 2012.gadam uzturlīdzekļus no UGF izmaksā samazinātā apmērā. NA uzsver, ka tolaik anotācijā bijis noteikts, ka samazinātais izmaksājamo uzturlīdzekļu apmērs tiks izmaksāts tikai noteiktajā trīs gadu periodā, bet pēc tam tiks nodrošinātas tiesības saņemt uzturlīdzekļus no UGF līdzekļiem bērnu uzturam apmērā, kādu likumu paredzēja pirms pagaidu normas ieviešanas.
Pēckrīzes periodā tika atjaunots nosacījums, ka no UGF izmaksājami uzturlīdzekļi apmērā, kādu, pamatojoties uz Civillikuma 179.pantu, noteicis MK. Kā atzīmē opozīcijas deputāti, lai ietaupītu budžeta līdzekļus, 2017.gadā budžeta likumprojektu ietvaros tika pieņemtas likuma izmaiņas par garantēto uzturlīdzekļu izmaksu samazinātā apmērā: 2018.gadā 23% un 27,5% apmērā no minimālās algas, bet 2019.gadā attiecīgi 24% un 28,5% apmērā. Kā atzīmē NA, ar 2020.gadu vajadzēja tikt atjaunotai uzturlīdzekļu izmaksai MK noteiktajā minimālo uzturlīdzekļu apmērā.
Taču 2019.gadā MK iesniedzis likumprojektu par garantēto uzturlīdzekļu izmaksas noteikšanas deleģējumu valdībai. Likumprojekts tika iesniegts budžeta paketes ietvaros, un, kā vērtē NA, tas atbalstīts, pienācīgi neizvērtējot tā sociālo dimensiju.
NA vērtējumā, no UGF izmaksājamo valsts garantēto uzturlīdzekļu apmērs ar katru gadu vairāk atpaliek no ekonomiskās situācijas un atalgojuma izmaiņām valstī, un šogad esot par trešdaļu mazāks, nekā uz Civillikuma 179.panta pamata noteiktais minimālo uzturlīdzekļu apmērs vecākiem.
“Rezultātā pieaug mājsaimniecību, kurās bērni saņem finansējumu no Uzturlīdzekļu garantiju fonda, relatīvā un faktiskā nabadzība, kā arī pieaug bērnu šajās mājsaimniecībās esošo bērnu atstumtības riski,” klāsta NA.
UGF savulaik tika izveidots, lai uzturlīdzekļus maksātu arī tajos gadījumos, kad kāds no vecākiem nepilda savus pienākumus un bērna uzturēšanā nepiedalās. Valsts pēc tam no UGF izmaksātos līdzekļus no šiem vecākiem mēģina piedzīt.
Lasiet arī: Inflācija Latvijā samazinās, bet pārtikas cenas turpina kāpt