Pirmdien, 24.februārī, Ukraina ieiet ceturtajā pilna mēroga kara ar Krieviju gadā, nebūdama pārliecināta, vai vairs var paļauties uz savu uzticamāko sabiedroto ASV, kamēr tās nogurušais karaspēks cīnās, lai noturētu savas pozīcijas pret ienaidnieku, raksta “Reuters” un BBC.
Donalds Tramps (Donald Trump) pagājušajā nedēļā nopēla Volodimiru Zelenski kā nepopulāru “diktatoru”, kuram nepieciešams ātri panākt miera līgumu vai zaudēt savu valsti, savukārt Ukrainas līderis paziņoja, ka ASV prezidents dzīvo “dezinformācijas burbulī”.
Papildus vārdu karam ASV amatpersonas pagājušajā nedēļā Saūda Arābijā uzsāka tiešas sarunas ar Krieviju, izslēdzot Kijivu un Eiropu, kas ir pārsteidzoša politikas maiņa attiecībā uz karu.
Vašingtona ir skaidri paziņojusi, ka tā nesūtīs karaspēku kā drošības garantiju, kas ir tas, ko Kijiva vēlas, jebkuras vienošanās par mieru panākšanas gadījumā, tādējādi uzliekot šo nastu Eiropas lielvarām, kuras, visticamāk, paliks bez ASV atbalsta.
Svētdien nosūtītajā diplomātiskajā notā, ar kuru iepazinās aģentūra “Reuters”, ASV arī mudinās ANO Ģenerālo asambleju pirmdien atbalstīt tās rezolūciju, “kas koncentrējas uz vienu vienkāršu ideju: izbeigt karu”.
“Ar šīs rezolūcijas palīdzību dalībvalstis var dot reālu impulsu starptautiskā miera un drošības nodrošināšanai, kuras uzturēšana ir ANO galvenais mērķis,” teikts rezolūcijā, aicinot valstis pirmdienas sanāksmē “balsot pret jebkuru citu rezolūciju vai iesniegtajiem grozījumiem”.
ASV tekstā arī pauž nožēlu par “Krievijas un Ukrainas konflikta” laikā zaudētajām dzīvībām un tajā “tiek izteikts aicinājums ātri izbeigt konfliktu un vēl vairāk mudināts panākt ilgstošu mieru starp Ukrainu un Krieviju”, neatsaucoties uz Ukrainas suverenitāti un teritoriālo integritāti tās starptautiski atzītajās robežās kopš kara sākuma, ko 193 dalībvalstu ANO Ģenerālā asambleja ir vairākkārt atbalstījusi.
Ukrainas līderis, kurš ir aicinājis Eiropu izveidot savu armiju un vienlaikus mudinājis Vašingtonu būt pragmatiskai, kopš piektdienas ir veicis vairāk nekā duci telefonsarunu galvenokārt ar Eiropas līderiem, lai nostiprinātu atbalstu un noteiktu turpmāko virzību.
Sagaidāms, ka Ukrainas galvaspilsētu apmeklēs daudzi Eiropas valstu līderi, kas, satraukti pēc Trampa pirmā mēneša prezidenta amatā, kopā ar Zelenski apmeklēs Ukrainas galvaspilsētu, lai pieminētu kopš Otrā pasaules kara asiņainākā konfliktu Eiropā.
Kopš Krievijas prezidents Vladimirs Putins deva rīkojumu iebrukt Ukrainā pa sauszemi, jūru un gaisu, ir gājuši bojā tūkstošiem Ukrainas iedzīvotāju, un vairāk nekā seši miljoni dzīvo kā bēgļi ārzemēs.
Militārie zaudējumi ir bijuši katastrofāli, lai gan tie joprojām ir stingri sargājami noslēpumi. Publiskās Rietumu aplēses, kas balstītas uz izlūkdienestu ziņojumiem, ir ļoti atšķirīgas, bet lielākā daļa apgalvo, ka katrā pusē ir nogalināti vai ievainoti simtiem tūkstošu cilvēku.
Traģēdija ir skārusi ģimenes visos Ukrainas nostūros, kur militārās bēres ir ierasta parādība gan lielākajās pilsētās, gan attālākos ciematos. Cilvēki ir noguruši no bezmiega naktīm, klausoties gaisa trauksmes sirēnas.
Krievija veica savu lielāko dronu uzbrukumu Ukrainai, 267 droniem krītot uz Ukrainas pilsētām dienu pirms apritēja trīs gadi kopš iebrukuma.
Ukraina notriekusi 138 dronus, bet vēl 119 tika bloķēti, izmantojot elektroniskos kaujas līdzekļus, svētdien paziņoja Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis. Krievija arī izšāvusi trīs ballistiskās raķetes, kopā nodarot postījumus piecos reģionos.
Ukraiņu karaspēks frontē saskaras ar skaitliski spēcīgāku pretinieku, kamēr rodas jautājumi par ASV militārās palīdzības nākotni. Nav skaidrs, cik lielā mērā Eiropas sabiedrotie varētu aizpildīt robu, ja ASV atbalsts samazinātos vai tiktu pārtraukts.
Jevhens Kolosovs, Ukrainas Spartas brigādes, kas cīnās austrumos, armijas stabilizācijas punkta galvenais ārsts, teica, ka karavīri ir psiholoģiski novārguši.
“Viņi cīnās tālāk, bet patiešām tie (kas šeit ir) kopš pirmajām dienām ir noguruši, pat vairāk psiholoģiski nekā fiziski, tāpat kā mediķi. Tas ir grūti, bet tas ir karš, kas teica, ka būs viegli?”
Pavlo Klimkins, Ukrainas ārlietu ministrs no 2014. līdz 2019.gadam, sacīja, ka Zelenskim jācenšas saglabāt stratēģiskās saites ar Vašingtonu, vienlaikus stiprinot attiecības ar Eiropu, kā arī uzrunājot tādas valstis kā Ķīna un Indija.
Klimkins sacīja, ka, viņaprāt, attiecības ar Vašingtonu vēl nav sasniegušas krīzes punktu, neraugoties uz Trampa uzliesmojumiem.
“Tornado nav uz ilgu laiku, tas pāries, bet ir ļoti svarīgi to nebarot.”
Viņš neprognozēja, ka šogad tiks panākta miera vienošanās, kas atbilstu Ukrainas ambīcijām pēc kaut kā taisnīga un ilgstoša, taču pauda viedokli, ka varētu būt pamiera līguma elementi.
Oleksandrs Merežko, Zelenska partijas likumdevējs, kurš vada parlamenta Ārlietu komiteju, sacīja, ka ir jāpastiprina ASV kontakti visos līmeņos, tostarp ar kustību MAGA, kas atbalsta Trampu.
Pašreizējo attiecību centrā ir apspriežamais darījums, kas varētu atvērt Ukrainas derīgo izrakteņu bagātības ASV, kur Tramps vēlas iegūt simtiem miljardu dolāru, lai atmaksātu Vašingtonas sniegto atbalstu.
Zelenskis svētdien sacīja, ka ASV palīdzība līdz šim ir piešķirta dotāciju, nevis aizdevumu veidā. Viņš sacīja, ka nepiekritīs drošības līgumam, par kuru, pēc viņa vārdiem, “maksātu paaudze pēc paaudzes”.
Jautāts par iespējamo minerālu darījumu, Zelenskis sacīja, ka “mēs redzam progresu”, piebilstot, ka Ukrainas un ASV amatpersonas ir sazinājušās. “Mēs esam gatavi dalīties,” viņš sacīja, skaidri norādot, ka Vašingtonai vispirms ir jānodrošina, lai Krievijas prezidents Vladimirs Putins “izbeidz šo karu”.
Zelenskis šā mēneša sākumā atteicās parakstīt sākotnējo vienošanās projektu, iebilstot, ka tas neatbilst Ukrainas interesēm un neietver drošības garantijas, ko viņš vēlējās.
Tramps piektdien paziņoja, ka vienošanās ir tuvu noslēgšanai, lai gan sīkākas detaļas joprojām nav skaidras.
Iepriekš tika ziņots, ka ASV sarunu dalībnieki, kas uzstāj uz vienošanos, bija izvirzījuši iespēju pārtraukt Ukrainas piekļuvi Īlona Maska (Elon Musk) satelītinterneta sistēmai “Starlink”, kurai ir bijusi būtiska nozīme Kijivas militārajās operācijās.
“Tāpēc mums vienkārši ir pareizi jāspēlē spēle – no vienas puses, neatteikties no savām interesēm, bet, no otras puses, atbalstīt Trampu,” sacīja Merežko.
Tramps ir arī uzstājis, ka Ukrainai jārīko kara laika vēlēšanas, tādējādi šķiet, nostājoties Krievijas pusē, kas Zelenski jau sen ir atzinusi par neleģitīmu valsts līderi.
“Es nebiju aizvainots, bet diktators būtu,” par Trampa “diktatora” komentāru preses konferencē svētdien atbildēja Zelenskis, kurš tika demokrātiski ievēlēts 2019.gada maijā.
Ukrainas līdera mandātam bija jābeidzas pagājušā gada maijā, bet vēlēšanas nav notikušas, jo iebrukuma sākumā valstī tika izsludināts karastāvoklis un tas aizliedz rīkot vēlēšanas.
“Ja, lai panāktu mieru, jums patiešām ir nepieciešams, lai es atteiktos no amata – es esmu gatavs. Es varu to iemainīt pret dalību NATO, ja būs tādi nosacījumi,” Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski svētdien sakām citēja BBC.
Nav skaidrs, kā Trampa aicinājums rīkot vēlēšanas un verbālie uzbrukumi Zelenskim ietekmēs viņa uzticības reitingus, kas saskaņā ar vairākām Ukrainas aptaujām joprojām pārsniedz 50%.
Daži Kijivas iedzīvotāji norādījuši, ka atbalsta savu līderi.
“Es domāju, ka tas viss ir nepareizi – Trampam Amerikā ir tāds pats reitings kā Zelenskim Ukrainā,” sacīja 55 gadus vecais Oleksandrs Babjuks, kurš strādā pakalpojumu nozarē.
“Lai gan es par viņu nebalsoju, es viņu atbalstīju visā kara stāvokļa laikā un atbalstīšu arī turpmāk.”
Lasiet arī: ASV draud atslēgt Ukrainu no “Starlink”
