Otrdien, 25.februārī, Lietuvas transporta un sakaru ministra vietnieks Jūlijs Gļebovs (Julijus Glebovas) tikās ar “Rail Baltica” projekta Lietuvā īstenojošo uzņēmumu vadītājiem un aicināja tos paātrināt projekta īstenošanu. Mērķis ir pēc iespējas ātrāk izbūvēt Eiropas dzelzceļa līniju no Kauņas līdz Panevēžai un vienlaikus savienot Lietuvas un Polijas posmus, ziņo Lietuvas Republikas Transporta un sakaru ministrija.
Tikšanās laikā ar Lietuvas dzelzceļa grupas (LTG) uzņēmuma “LTG Infra”, kas īsteno projektu Lietuvā, vadību un Baltijas valstu kopuzņēmuma “RB Rail AS” valdes un uzraudzības padomes pārstāvjiem tika pārrunāta “Rail Baltica” projekta virzība un turpmāk veicamie pasākumi.
Ministra vietnieks Gļebovs uzsvēra, ka pašreizējā ģeopolitiskajā kontekstā ir īpaši svarīgi paātrināt Eiropas dzelzceļa līnijas starp Kauņu un Panevēžu būvniecības tempu. Pēc ministra vietnieka domām, ir arī ļoti svarīgi pēc iespējas īsākā laikā sagatavoties būvniecībai virzienā uz robežu ar Poliju.
“Mēs uzskatām, ka viens no veidiem, kā to panākt, ir optimizēt darbību un resursus, piešķirot prioritāti tām projekta daļām un posmiem, kas mūs savieno ar Rietumiem un nodrošina vilcienu satiksmi. “Rail Baltica” ir arī ļoti svarīgs militārajai mobilitātei un valsts drošībai. Projekts mums ir jāpabeidz līdz 2030.gadam, tāpēc mēs sagaidām, ka atbildīgie uzņēmumi veiks visus iespējamos pasākumus, lai paātrinātu darbu,” sacīja ministra vietnieks.
Pašlaik Lietuvā notiek “Rail Baltica” dzelzceļa maģistrāles pārbrauktuves un inženierbūvju būvniecība 46,3 km garumā posmā no Kauņas līdz Panevēžai. Paredzams, ka līdz šā gada beigām būvdarbu garums sasniegs 114 km, aptverot 43% no visas pirmā posma līnijas. Sanāksmes laikā valsts projekta izpildiestāde “AB LTG Infra” arī apņēmās palielināt būvniecības tempu.
Lai pabeigtu atlikušos projektēšanas darbus šajā posmā, “AB LTG Infra” jau 2024.gadā no Baltijas valstu kopuzņēmuma “RB Rail” pārņēma 78 km posma no Kauņas līdz Rāmigalai projektēšanas līgumu.
“Pagājušajā gadā “LTG Infra”, kas īsteno “Rail Baltica” Lietuvā, pabeidza darbības, kurām būs ilgstoša ietekme uz projekta paātrināšanu. Pēc vienošanās starp iesaistītajām pusēm ir mainīts pārvaldības modelis, kas nozīmē, ka mēs pārņemam līgumus Lietuvā no Baltijas kopuzņēmuma. Starp svarīgākajiem sasniegumiem ir līgumi ar starptautiskajiem partneriem, projektētāju “IDOM Consulting, Engineering, Architecture, S.A.U.” un būvuzņēmēju “Rizzani de Eccher”, kas ļauj mums turpināt Nerisas tilta būvniecību un turpmāko posmu projektēšanu,” sacīja Arenijs Jackuss (Arenijus Jackus), “Rail Baltica Lietuva” direktors.
Posmā no Polijas robežas līdz Jiesai (Kauņa) ir pabeigta teritoriju plānošana un notiek zemes izpirkšana. Paredzams, ka drīzumā tiks parakstīts līgums par šī posma projektēšanu.
Līdz šim “Rail Baltica” projektam Lietuvā ir piešķirti 1,6 miljardi eiro. Mērķis ir šogad izlietot ne mazāk kā trešdaļu no “Rail Baltica” projektam piešķirtajiem Eiropas Savienības (ES) līdzekļiem.
Lietuvas transporta un sakaru ministrs Eiženijs Sabutis (Eugenijus Sabutis), kurš pagājušajā nedēļā Briselē tikās ar ES transporta komisāru un citām augstām amatpersonām, uzsvēra nepieciešamību palielināt Eiropas investīcijas “Rail Baltica” un citos stratēģiski svarīgos Lietuvas transporta infrastruktūras projektos. “Rail Baltica” īstenošana abās valstīs un tās finansēšana bija arī viens no galvenajiem jautājumiem, kas tika apspriests Lietuvas un Polijas transporta ministru sanāksmē Varšavā šā gada sākumā.
“Rail Baltica” ir lielākais dzelzceļa infrastruktūras projekts Baltijas valstu vēsturē, kas savienos Tallinu, Pērnavu, Rīgu, Panevēžu, Kauņu, Viļņu un Varšavu. Kopējais “Rail Baltica” līnijas garums Baltijā sasniegs 870 km: 392 km Lietuvā, 265 km Latvijā un 213 km Igaunijā.
