Zem Baltijas jūras starp Dāniju un Vāciju tiek būvēts revolucionārs 18km garš tunelis Femārnbelta šaurumā – “Femārnbelts”, kas savienos savienos Dānijas dienvidu daļu ar Vācijas ziemeļu daļu. Tas būs pasaulē garākais zemūdens modulārais autoceļu un dzelzceļa tunelis, kas ievērojami saīsinās ceļošanas laiku un uzlabos Skandināvijas savienojamību ar Eiropu, otrdien, 22.aprīlī, raksta britu raidorganizācija BBC.
Tunelis ir ievērojams inženiertehnisks sasniegums, kura masīvie, iepriekš samontētie segmenti tiek novietoti uz jūras gultnes un savstarpēji savienoti.
Projekta galvenais būvlaukums atrodas pie tuneļa ziemeļu ieejas Lollandes salas krastā Dānijas dienvidaustrumos. Būvlaukums ir vairāk nekā 500 hektāru liels un tur ir osta un tuneļa sekciju jeb “elementu” ražotne.
“Tas ir milzīgs objekts,” sacīja Dānijas valsts uzņēmuma “Femern”, kas būvē tuneli, vadītājs Henriks Vinsentens (Henrik Vincentsen).
Lai izveidotu katru 217m garo un 42m plato elementu, dzelzsbetons tiek liets kopā ar betonu.
Lielākā daļa zemūdens tuneļu ir ierakti pamatiežos zem jūras gultnes. Savukārt šajā gadījumā 90 atsevišķi elementi tiks savienoti pa gabaliņiem kā “Lego” klucīši.
“Ar šo projektu mēs laužam rekordus,” BBC sacīja Vinsentsena kungs. “Iegremdēti tuneļi tika būvēti arī iepriekš, bet nekad tik lielā mērogā.”
Projekta izmaksas ir aptuveni 7,4 miljardi eiro, un to galvenokārt apmaksā Dānija, bet 1,3 miljardus eiro piešķir Eiropas Komisija.
Tas ir viens no lielākajiem būvniecības projektiem reģionā un daļa no ES plāna atvieglot ceļošanu pa Eiropu un samazināt gaisa satiksmi.
Kad projekts būs pabeigts, 45 minūšu ilgā brauciena ar prāmi vietā ceļš starp Rēdbihavnu Dānijā un Putgartenu Vācijā aizņems tikai 10 minūtes ar automašīnu vai septiņas minūtes ar vilcienu.
Apejot Dānijas rietumus, jaunais dzelzceļa maršruts arī uz pusi samazinās brauciena laiku starp Kopenhāgenu un Hamburgu no piecām līdz 2,5 stundām un nodrošinās “zaļāku” un īsāku alternatīvu kravas un pasažieru pārvadājumiem.
“Tas ne tikai savieno Dāniju ar Vāciju, bet arī Skandināviju ar Centrāleiropu,” norādīja Vinsentsens, piebilstot, ka “visi ir ieguvēji”. Viņš sacīja, ka nobraucot par 160 km mazāk, tiks samazinātas arī oglekļa emisijas.
BBC raksta, ka tuneli veido divas dzelzceļa līnijas, divas līnijas autoceļiem ar divām braukšanas joslām katrā virzienā un viena – tehniskajai apkopei un ārkārtas situācijām.
Šie masīvie tuneļa elementi, kas katrs sver vairāk nekā 73 000 tonnu, ir hermētiski noslēgti un aprīkoti ar balasta tvertnēm, lai tie varētu peldēt un tikt ievilkti savā vietā. Pēc tam tie tiek nolaisti 40 metrus dziļajā jūras gultnes tranšejā, izmantojot zemūdens kameras un GPS, un rūpīgi nofiksēti vietā.
Sākotnēji tika apsvērta tilta būvēšana, taču spēcīga vēja un kuģu sadursmju risks to padarīja mazāk praktisku, īpaši tāpēc, ka tajā jūras posmā intensīvi kuģo, BBC pastāstīja Dānijas Tehniskās universitātes profesors Pērs Goltermans (Per Goltermann) un eksperti kā drošāku un ekonomiski izdevīgāku risinājumu izraudzījās ūdenī iegremdētu tuneli.
Dānija un Vācija jau 2008.gadā vienojās par tuneļa būvniecību, taču projekta īstenošana aizkavējās, jo pret to iebilda prāmju kompānijas un Vācijas vides aizsardzības grupas, kas bažījās par tuneļa ietekmi uz dabu.
Viena no grupām pauda bažas par ietekmi uz Baltijas jūras dzīvniekiem, tostarp kāpuriem un jūras cūkdelfīnām, kas ir jutīgi pret zemūdens troksni. Tomēr 2020.gadā Vācijas tiesa prasību noraidīja un atļāva būvniecību.
Vincentsens uzsvēra centienus samazināt ietekmi uz dabu, piemēram, izveidojot 300 hektāru lielu mitrāju dabas teritoriju, izmantojot bagarētās smiltis un akmeņus.
Paredzams, ka 2029.gadā, kad tunelis tiks atvērts, to ik dienu izmantos vairāk nekā 100 vilcienu un 12 000 automašīnu.
Ieņēmumi no ceļa nodevām atmaksās valsts piešķirtos aizdevumus būvniecībai, kas, pēc Vinsentsena aplēsēm, aizņems aptuveni 40 gadus.
Paredzams, ka projekts arī veicinās nodarbinātību, uzņēmējdarbību un tūrismu Lollandē, kas ir viens no nabadzīgākajiem Dānijas reģioniem.
Video: Kā izskatās Femārnbelta šauruma tuneļa būvniecība
Lasiet arī: Igaunijas iedzīvotāju skaits samazinājies līdz 1 369 995 cilvēkiem
