Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas opozīcijas deputāti trešdien kritizēja kavēšanos ar ostu pārvaldības reformas pieņemšanu un pauda, ka sagaida “svaigu” skatījumu.
Saeimas deputāts Jānis Vitenbergs (NA) sēdē sacīja, ja valdība nevarēs panākt skaidrību šajā jautājumā, Saeimai būs jāuzņemas iniciatīva, jo pārāk ilgi ostu reformas jautājums ir neatrisināts un nav rezultāta.
Savukārt Saeimas deputāts Ainārs Šlesers (LPV) uzsvēra, ka Satiksmes ministrijai (SM) nevajag meklēt neko jaunu, bet par pamatu ņemt Liepājas speciālās ekonomiskās zonas (SEZ) pārvaldības modeli, kurā piedalās arī uzņēmumu pārstāvji, un tas ir veiksmīgs.
Satiksmes ministrs Atis Švinka (P) uzsvēra, ka jaunajā modelī Rīgas ostā un Ventspils ostā paredzēts izveidot padomes, kurās divi pārstāvji būs nominēti no valsts, bet divi – no pašvaldības. Ministrs uzsvēra, ka jaunajā modelī ir vairāki citi formāti, kā uzņēmumu organizācijas tiek iesaistītas ostu pārvaldē, bet, viņaprāt, padomē nav nepieciešami uzņēmumu pārstāvji.
Komisijas vadītājs Kaspars Briškens (P) papildināja, ka līdz šim ostu valde lēma par saimnieciskiem jautājumiem, tādēļ tika izveidots jaunais padomes modelis, kas lemtu par stratēģiski nozīmīgiem lēmumiem.
Saeimas deputāts Andris Kulbergs (AS) uzsvēra, ka ostu pārvaldības problēma ir sešus gadus, un komisijas sēdē nav apkopota koncentrēta un skaidra informācijā,
tādēļ ir nepieciešama atsevišķa sēde, jo ostu attīstība ir nopietns jautājums, ņemot vērā ietekmi uz valsts budžetu.
Švinka sēdē informēja, ka Latvijas ostām ir jākļūst modernām, lai tajās pieaugtu kravu apmēri. “No 2014.gada līdz šim kravu apmēri Latvijas ostās ir samazinājušies uz pusi, tādēļ ir nepieciešamas investīcijas, un tas ir valstiska līmeņa jautājums,” piebilda ministrs.
SM apkopotie dati liecina, ka 2024.gadā kravu apgrozījums Latvijas ostās veidoja 36 miljonus tonnu, kas ir par 51,5% mazāk nekā 2014.gadā, kad ostās tika pārkrauti 74,2 miljoni tonnu kravu.
Viņš uzsvēra, ka ostu attīstības nodrošināšanai jāfokusējas uz kravu diversifikāciju, investīciju piesaisti, industrializāciju, pievienotās vērtības kāpināšanu uz vienu pārkrauto tonnu, kā arī darbavietu radīšanu.
Ministrs uzsvēra, ka ar ostu pārvaldības reformu ir jāvirzās uz priekšu. “SM apkopos iebildumus un priekšlikumus par informatīvo ziņojumu Tiesību aktu portālā. Mērķis ir virzīt informatīvo ziņojumu izskatīšanai Ministru kabinetā maijā,” piebilda Švinka.
Vienlaikus Švinka minēja, ka Ekonomikas ministrija (EM) ir izstrādājusi Lielo ostu attīstības Ceļa karti trīs gadu periodam, bet patlaban SM pārskata šo karti un gatavo attiecīgas izmaiņas. Ceļa kartē ir identificēti 48 projekti, savukārt kopējais nepieciešamais finansējums viedo 3,206 miljardi eiro, tostarp iztrūkuma aplēse veido 1,159 miljardus eiro.
Deputāti nolēma, ka nākamajā komisijas sēdē tiks skatīts likumprojekts pirmajā lasījumā saistībā ar ostu pārvaldību, kā arī tiks uzklausīti mazo ostu un lielo ostu viedokļi un prezentācijas.
LETA jau ziņoja, ka ostu pārvaldības reformu plānots attiecināt galvenokārt uz Rīgas un Ventspils ostām, izriet no SM saskaņošanai virzītā informatīvā ziņojuma par “Ostu pārvaldības reformas gaidu un tās pilnveidošanas iespējām”.
SM norāda, ka pēc ilgstošām diskusijām ar nozares ekspertiem un citiem iesaistītajiem partneriem kā kompromisa risinājums ir ostu pārvaldības reformu attiecināt uz Rīgas un Ventspils ostām.
Savukārt Liepājas SEZ pārvaldi šī reforma skartu tikai pēc 2035.gada 31.decembra, uzlabojot tās pārvaldības neatkarību un novēršot iespējamo interešu konflikta situāciju, kad esošo uzņēmēju pārstāvjiem ir tieša ietekme pār potenciālo konkurentu darbības nosacījumiem.
Šāds risinājums balstīts uz līdzšinējās Liepājas SEZ darbības rezultātiem un nepieciešamību daļēji saglabāt esošo Liepājas SEZ pārvaldības modeli, kas sevi ir pierādījis kā efektīvu un ilgtspējīgu risinājumu, atzīmē ministrijā.
Reforma paredz saglabāt Rīgas, Ventspils un Liepājas ostas pārvaldes kā atvasinātas publiskas personas, mazināt politisko ietekmi un nodalīt uzraudzības funkcijas no operacionālās vadības funkcijām ostas pārvaldēs.
Tāpat paredzēts mainīt ostu teritoriju robežas, nodalot ostas operatīvo darbību teritoriju no speciālās ekonomiskās zonas teritorijas, nosakot, ka šo teritoriju pārvaldība tiks īstenota vienoti, saglabājot pārvaldības uzdevumus ostas padomēs un pārvaldnieka kompetencē.
Vienlaikus paredzēts mainīt mazo ostu pārvaldības modeli, atvieglojot un optimizējot to, samazinot valdes locekļu skaitu, paredzot iespēju mazināt arī izmaksas un dodot iespēju pašvaldībām pašām noteikt attiecīgo ostu pārvalžu nolikumus.