ES plāni atteikties no Krievijas degvielas nerada risku Ungārijas un Slovākijas energoapgādes drošībai, taču šīs Krievijai draudzīgās valstis varētu zaudēt simtiem miljonu peļņas, liecina jauns pētījums, ko veicis Demokrātijas pētījumu centrs un Enerģētikas un tīra gaisa pētniecības centrs (CREA), kas iestājas par to, lai ES atteiktos no Krievijas enerģijas, trešdien, 14.maijā, ziņo “Politico”.
Pētījumā konstatēts, ka abām valstīm ir plašas alternatīvas Maskavas naftai un gāzei, bet tās atsakās tās izmantot. Tā vietā tās ir izmantojušas īpašus ES sankciju izņēmumus, lai vēl vairāk paļautos uz Krievijas enerģiju.
Tas Krievijai ir atnesis lielu naudu. Kopš Krievijas pilnā iebrukuma Ukrainā Ungārija un Slovākija ir samaksājušas Krievijai 5,4 miljardus eiro nodokļos par jēlnaftu vien. Tas ir pietiekami, lai iegādātos 1 800 raķetes “Iskander-M”, teikts pētījumā.
Pētnieki secināja, ka Ungārija un Slovākija neveic reālus pasākumus, lai atteiktos no Krievijas jēlnaftas, lai gan ES skaidri norādīja, ka sankciju izņēmumu mērķis ir palīdzēt tām samazināt atkarību no tās.
“Ungārijas atkarība no Krievijas jēlnaftas no 61% pirms iebrukuma palielinājās līdz 86% 2024.gadā, un Slovākija saglabājusi gandrīz 100% atkarību no Maskavas piegādēm.”
Novērtējums tiek sniegts laikā, kad ES gatavojas pilnībā pārtraukt saikni ar Krieviju enerģētikas jomā. Ungārija un Slovākija stingri iebilst pret šo soli, uzstājot, ka tas paaugstinās cenas patērētājiem un apdraudēs abu valstu energoapgādi.
Trešdien abas valstis nāca klajā ar kopīgu paziņojumu, kurā pauda “nopietnas bažas” par šiem priekšlikumiem, minot loģistikas šķēršļus un brīdinot par “augstākām un nestabilākām enerģijas cenām”.
Pētījumā uzsvērts, ka valstu argumenti nav pamatoti. Tajā teikts, ka abas valstis var importēt naftu, kas nav Krievijas nafta, no Horvātijas, izmantojot “Adria” cauruļvadu. Un tajā norādīts, ka Ungārijas enerģētikas uzņēmumam MOL ir iespējas pārstrādāt no citurienes ievesto jēlnaftu. Tikmēr Centrāleiropas tirgū ir plaši pieejama dabasgāze no tādām valstīm kā ASV un Katara.
“Tas, ka Ungārijā un Slovākijā joprojām tiek importēta Krievijas nafta un gāze, nav saistīts ar tehniskiem vai infrastruktūras ierobežojumiem,” saka Demokrātijas pētījumu centra Enerģētikas un klimata programmas direktors Martins Vladimirovs. Patiesais iemesls, kāpēc viņi joprojām izmanto Krievijas naftu, ir tīkls, kas palīdz Krievijas uzņēmumiem saglabāt kontroli un pelnīt naudu, viņš sacīja.
Abas valstis joprojām var importēt Krievijas naftu, jo 2022.gadā noteiktajās sankcijās ir paredzēti īpaši izņēmumi. Tiem bija jāpalīdz tām atrast jaunus enerģijas avotus, bet tā vietā Ungārija un Slovākija ir uzstājīgi centušās turpināt saņemt Krievijas naftu un no šiem robiem ir pelnījušas miljonus.
Saskaņā ar CREA enerģētikas analītiķa Lūka Vikendena (Luke Wickenden) teikto patērētāji šajā reģionā nesaņem nekādas atlaides tikai tāpēc, ka viņiem ir pastāvīga piekļuve lētākai Krievijas degvielai.
“Degvielas cenas degvielas uzpildes stacijās 2024.gadā saglabājās par 2-5% augstākas nekā vidēji ES,” viņš sacīja. Tikmēr Ungārijas uzņēmumam MOL ienākumi ir palielinājušies par 34%.
Kā arī Ungārijas premjerministra Viktora Orbāna (Viktor Orbán) valdība ir nopelnījusi daudz naudas, izmantojot vairāk nekā 500 miljonus ASV dolāru, kas iegūti no papildu nodokļiem par Krievijas naftu, lai palīdzētu segt savas valsts budžeta problēmas, sacīja Vikendens.
Jautājums, visticamāk, tiks aktualizēts tuvākajos mēnešos pēc tam, kad ES paziņoja, ka plāno pamazām pārtraukt Krievijas gāzes līgumu slēgšanu un vēlas, lai visas valstis izstrādā plānus, kā pārtraukt Krievijas enerģijas izmantošanu.
Eiropas Komisija arī plāno runāt ar Ungāriju un Slovākiju, lai mazinātu spriedzi šajā jautājumā.
Taču ES enerģētikas komisārs Dans Jergensens sacīja, ka ir gatavs virzīt šo likumu pat tad, ja dažas valstis pret to iebilstu. Tas ir radījis bažas, ka protestējot, Ungārija un Slovākija varētu bloķēt ES noteiktās sankcijas pret Krieviju.
Lasiet arī: Zelenskis: Krievijas delegācija miera sarunās Turcijā “dekoratīva”
