Skandināvijas valstis šobrīd ir drošības jautājumu karstais punkts, un tās veiksmīgi atklāj personas, kas sadarbojas ar Krievijas izlūkdienestiem, raksta Politico.
Novembra beigās Stokholmas piepilsētu satricināja helikopteru skaņas. Tie bija ieradušies, lai arestētu pāri, kas apsūdzēti par spiegošanu Krievijas labā. Pusmūža pāris noliedz apsūdzības, kurās teikts, ka viņi nodevuši slepenu komerciālo informāciju Krievijas militārajam izlūkdienestam.
Tajā pašā laikā sākās uzmanību saistoša tiesas prāva, kurā tiesneša priekšā stājās divi brāļi, kas apsūdzēti par Zviedrijas drošības dienestu noslēpumu izpaušanu Krievijai; arī viņi savu vainu noliedz.
Abas lietas ir pievērsušas Zviedrijas pilsoņu uzmanību un aizņem lielāko laikrakstu pirmās lapas.
Cits šokējošs gadījums noticis Norvēģijā – tur pa ceļam uz koledžu arestēts vīrietis, kas izmantoja viltus identitāti un uzdevās par brazīļu izcelsmes akadēmiķi. Tiek uzskatīts, ka šī persona ir Krievijas izlūkdienesta virsnieks. Arī Nīderlandē arestēts labi maskējies spiegs.
Šie gadījumi parāda, kā mainās Eiropas pretizlūkošanas aktivitātes: ja iepriekš atklātās spiegošanas epizodes noklusināja un «paslaucīja zem paklāja», tad tagad informācija par tiesāšanu tiek skaļi paziņota.
Mērķis ir parādīt Eiropas pilsoņiem, ka pastāv šādi riski, un vienlaikus norādīt Maskavai, ka spiegi tiek atklāti, tā atņemot Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam iespēju noliegt Krievijas izlūkošanas dienestu darbību laikā, kad Ukrainā jau desmito mēnesi rit karš.
Zviedrijas Aizsardzības izpētes aģentūras ziņojumā par citu valstu veiktas spiegošanas gadījumu tiesvedībām Eiropā pēdējā desmitgadē līdz 2021.gadam norādīts, ka trīs Baltijas valstis – Lietuva, Latvija un Igaunija – izvirzījušas divas trešdaļas no kopējā apsūdzību skaita. Igaunija viena pati ir tiesājusi pusi no visiem Eiropas spiegošanas gadījumiem. Saskaņā ar pētnieku pieņēmumiem, šiem rādītājiem ir maz sakara ar Baltijas valstīm kā izlūkošanas mērķiem. Tas drīzāk parāda Baltijas valstu vēlmi uzsvērt, cik nopietni ir spiegošanas draudi un ka tās spēj notvert un notiesāt spiegus. Spiegošanas gadījumi pamatā ir saistīti ar Krieviju, bet dažkārt pasūtītāja ir Ķīna.
Arī Skandināvija šobrīd ir karstais punkts. Zviedrija un Somija vēlas pievienoties NATO, un šobrīd uzmana mēģinājumus aizkavēt vai izgāzt to pievienošanos aliansei. Savukārt Norvēģija ir īpaši noraizējusies par savu naftas un gāzes infrastruktūru pēc nesenās Nord Stream gāzes cauruļvada sabotāžas Baltijas jūrā.
Norvēģijā šobrīd norit arī tiesvedība pret krieviem, kas apsūdzēti lidrobotu izmantošanā, lai fotografētu. Valstī ir spēkā likums, kas aizliedz Krievijas pilsoņiem to darīt.
Visi trīs Zviedrijas spiegošanas gadījumi arī ir visai krāšņi. 2020.gadā tika aizturēts kāda 47 gadus veca persona, kas kādā restorānā Stokholmas centrālajā daļā nodeva Volvo un Scania komercnoslēpumus krievu izlūkdienesta pārstāvim. Lai gan Zviedrijā apsūdzēto identitāte parasti tiek turēta noslēpumā, šajā gadījumā foto, kuros redzams, kā spiegs saņem aploksni ar naudu, nonāca medijos. Krievijas izlūkdienesta pārstāvis drīz vien neuzkrītoši pameta Zviedriju, savukārt spiegs 2021.gada beigās tika notiesāts.
Spiegojošo brāļu tiesa sākās 25.novembrī, un ir plānots, ka spriedums būs zināms decembrī. Vecākais no brāļiem strādāja Zviedrijas izlūkošanas dienestos, un darbavietā nozagtos dokumentus nodeva jaunākajam brālim, kurš savukārt tos apmaiņā pret skaidru naudu piegādāja krievu izlūkdienestam. Pirms tiesas publiskotajos dokumentos lasāms, kā policija vēroja jaunāko brāli izmetam atkritumos datora cieto disku pēc brāļa aresta, un kā izmeklētāji pārmeklēja vecākā brāļa depozīta kastes vietējā bankā.
Arī pēdējais arests Stokholmā, visticamāk, kļūs par sabiedrības interesi raisošu lietu. Aizturētais vīrietis ir krievs, kas Zviedrijā ieradās 90.gados un vēlāk ieguva pilsonību. Viņš joprojām atrodas apcietinājumā. Viņa sieva, kura arī ir krievu tautības un pieņēmusi Zviedrijas pilsonību, ir atbrīvota, tomēr policija norāda, ka viņa joprojām ir aizdomās turamā. Pāra kaimiņiene norādīja, ka pāris, lai gan ne pārāk sabiedrisks, vienmēr bijis laipns un patīkams. «Viņi bija ļoti pieklājīgi, mēs neko nenojautām. Bet tāda laikam ir tā doma.»
