Šogad Āfrikas cūku mēris (ĀCM) vissmagāk skāris meža cūkas Ventspils, Alūksnes, Madonas un Gulbenes novados, informē Valsts zinātniskā institūta BIOR pārstāvji.
BIOR norāda, ka vasara ir visbīstamākais laiks, kad visstraujāk izplatās ĀCM, tāpēc šajā laikā mājas cūku novietņu īpašniekiem jābūt īpaši modriem.
Straujā ĀCM izplatība skaidrojama ar meža cūku aktīvu pārvietošanos un barības meklējumiem.
Īpaši aktīvi ir meža cūku sivēni, kas ātri pārvietojas, apgūstot jaunas pārtikas meklējumu teritorijas.
BIOR rīcībā esošie dati liecina, ka pirmajā pusgadā visvairāk saslimstības gadījumu mežacūku vidū konstatēts Ventspils novadā – 36 gadījumi. Savukārt Alūksnes novadā, saslimstības gadījumi atklāti 34 mežacūkam, Madonas novadā 29 mežacūkām, bet Gulbenes novadā 28 mežacūkām.
Tāpat Gulbenes un Madonas novados šogad tika konstatēti pirmie ĀCM uzliesmojumi mājas cūkām. Savukārt pēdējais gadījums konstatēts šonedēļ Krāslavas novadā Robežnieku pagastā.
Kopumā ĀCM šogad uzliesmojis jau četrās mājas cūku novietnēs.
BIOR skaidro, ka salīdzinoši daudz ĀCM saslimušo mežacūku pirmajā pusgadā konstatēs arī Rēzeknes novadā – 19 mežacūkas, Tukuma novadā – 16 mežacūkas, kā arī Valmieras un Cēsu novados – katrā 13 saslimstības gadījumi.
Vidēji augsts mežacūku ĀCM saslimstības līmenis konstatēts arī citos novados – Jēkabpils (8), Dobeles (7), Kuldīgas (7), Siguldas (7), Balvu (5), Dienvidkurzemes (5), Krāslavas (5) un Preiļu (5) novadā. Savukārt salīdzinoši zemāka ĀCM izplatība bijusi mežacūkām Ludzas (4), Smiltenes (4), Augšdaugavas (3), Limbažu (2), Līvānu (1), Ogres (1) un Varakļānu (1) novados.
Izvērtējot ĀCM gadījumu skaitu pagastu līmenī, secināts, ka visvairāk ar ĀCM saslimušo mežacūku pirmajos sešos mēnešos konstatēts, Stāmerienas un Ziru pagastā – katrā pa 13 inficētām mežacūkām.
Nedaudz mazāk – 11 saslimšanas gadījumi – šogad konstatēti Dzelzavas un Lendžu pagastā.
Savukārt 10 ar ĀCM inficētas mežacūkas atrastas gan Straupes, gan Kocēnu pagastā. Mazāk nekā 10 saslimšanas gadījumi pirmajos sešos mēnešos konstatēti Užavas, Jaunannas, Indrānu, Slampes un Jūrkalnes pagastos.
Mājas cūku turētājiem ir jābūt īpaši piesardzīgiem un ļoti rūpīgi jāievēro biodrošības prasības, uzsver Pārtikas un veterinārais dienests (PVD).
Ja cūkas izskatās neveselas, piemēram, zudusi ēstgriba, pārsvarā guļ un ir aizdomas par paaugstinātu ķermeņa temperatūra, nekavējoties jāziņo veterinārārstam vai PVD.
“Jau kopš agra pavasara brīdinām par Āfrikas cūku mēra otro vilni, kas nu jau diemžēl ir kļuvis par realitāti. Lielākais drauds mājas cūku novietnēm ir meža cūkas, kurām raksturīga strauja populācijas atjaunošanās. ĀCM vīruss ir ļoti izturīgs dabā,” skaidro PVD Veterināras uzraudzības departamenta direktore Kristīne Lamberga, un piebilst, ka tas veicina infekcijas izplatību jaunu meža cūku baros.
ĀCM izplatības rezultātā, mežacūku baros veidojas vīrusa rezervuāri dabā.
“Slimas meža cūkas ir pastāvīgs drauds mājas cūkām, tāpēc PVD aicina mājas cūku turētājus stingri un pat sīkumaini sekot līdzi biodrošības ievērošanai novietnē. Mūsu pieredze liecina, ka tieši šķietami sīkumi ir visplašākie vārti vīrusa iekļūšanai novietnē,” spriež Lamberga.
Savukārt BIOR vadošais pētnieks Aivars Bērziņš norāda, ka ĀCM ir ārkārtīgi bīstama infekcijas slimība.
Atšķirībā no klasiskā cūku mēra, izveidojušās antivielas dzīvniekiem imunitāti neveido un nepasargā tos no atkārtotas saslimšanas, tāpēc vīruss ir ārkārtīgi izturīgs.
Lai gan vīruss ir nekaitīgs cilvēkiem, tas rada ievērojamus sociālekonomiskos zaudējumus. “BIOR pētnieki Latviju pārstāv ES finansētā ĀCM vakcīnas izstrādes programmā. Līdz šim veiktās pārbaudes un izmēģinājumi uzrāda labus rezultātus, kas ļauj domāt, ka visai tuvā laikā varētu tikt radīta arī vakcīna, kas kļūs par risinājumu ĀCM apkarošanai gan Eiropā, gan citās mēra skartajās valstīs,” pauž Bērziņš.
“Saskaņā ar Valsts meža dienesta (VMD) datiem mežacūku skaits pēdējos gados ir vidēji 26 tūkstoši dzīvnieku. Mežacūka ir nelimitētais medījamais dzīvnieks, ko atļauts medīt visu gadu. Medības ir ļoti nozīmīgs faktors gan mežacūku populācijas kontrolē, gan ĀCM izplatības mazināšanā,” skaidro VMD Medību daļas vadītājs Valters Lūsis.
Lūsis uzsver, ka mazinot mežacūku izplatības blīvumu, iespējams vājināt arī ĀCM.
Tāpat medniekiem ir jāņem vērā, ka dzinējmedības izsauc intensīvāku mežacūku pārvietošanos un tādā veidā var tikt ietekmēta arī ĀCM izplatība.
“Tāpēc ĀCM izplatības saasinājuma periodos, vietās, kur ĀCM jau konstatēts, dzinējmedību intensitāti uz laiku būtu nepieciešams samazināt un uzsvaru likt uz mežacūku gaides medībām. Tas nepieciešams, lai lieki neprovocētu slimo mežacūku pārvietošanos un veselo mežacūku inficēšanu,” norāda Lūsis.
Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde (EFSA) uzsver, ka pēdējo desmit gadu laikā Āfrikas cūku mēris ir smagi ietekmējis Eiropas cūkkopības nozari un reģionālo ekonomiku kopumā.
Arī šobrīd situācija Eiropā joprojām ir riskanta, tāpēc lauksaimniekiem, medniekiem un veterinārārstiem ir ļoti svarīga loma, ziņojot par aizdomīgiem gadījumiem. ĀCM izplatības apkarošanas veicināšanai EFSA ir izveidojusi mājaslapu, kurā ir pieejami informatīvie materiāli par ĀCM un kā cīnīties pret šīs infekcijas izplatīšanos.
Lasiet arī: Āfrikas cūku mēris apstiprināts saimniecībā ar 48 mājas cūkām Robežnieku pagastā
