Vairāki Krievijas plašsaziņas līdzekļi ziņo, ka ir sākusies balsošana «referendumos» Luhanskas, Doņeckas, Hersonas un Zaporižjas apgabalos, vēsta birtu medijs The Guardian.
Luhanskas mērs Sergejs Haidajs Telegram ierakstā apgalvoja, ka Krievijas spēki piespiež iedzīvotājus balsot un aizliedz viņiem atstāt teritoriju.
Dažos uzņēmumos esot paziņots, ka «tie, kas nepiedalīsies balsošanā, tiks automātiski atlaisti no darba». Citas vietās «varas iestādes aizliedza vietējiem iedzīvotājiem no 23. līdz 27.septembrim atstāt pilsētu».
Luhanskas, Doņeckas, Hersonas un Zaporižjas provinces veido aptuveni 15% Ukrainas teritorijas un šajos reģionos balsošana norisināsies no piektdienas, 23.septembra, līdz otrdienai, 27.septembrim.
Tiek uzskatīts, ka pseidoreferenduma rezultāti tiks izziņoti par labu aneksijai. Ukraina un tās sabiedrotie jau ir skaidri paziņojuši, ka neatzīs rezultātus.
Tikmēr NATO ir nosodījusi plānus rīkot «referendumus» par pievienošanos Krievijas Federācijai, raksturojot tos kā Maskavas «kliedzošus teritoriālās iekarošanas mēģinājumus». Alianse norādīja, ka «fiktīvajiem referendumiem» nav leģitimitātes.
Rietumi plaši nosodījuši referenduma plānus kā nelikumīgus.
Kā vēsta The Kyiv Independent, Vācijas ārlietu ministre Annalēna Bērboka (Annalena Baerbock) paziņoja, ka G7 neatzīs pseidoreferendumus. Viņa sacīja, ka G7 dalībvalstis arī turpinās īstenot mērķtiecīgu sankciju ieviešanu pret Krieviju, ja «referendumi» notiks.
Savukārt tūkstošiem vīriešu visā Krievijā tika izsniegti iesaukšanas dokumenti, pēc Putina trešdienas, 21.septembra, paziņojuma par mobilizāciju. Iesaukumi tika izsniegti arī tiem pilsoņiem, kura tika aizturēti protestos, paziņoja neatkarīgā protestu novērošanas grupa OVD–Info.
Oficiālajā paziņojumā Krievijas Putins norādīja, ka tiks iesaukti 300 000 rezervistu. Tomēr, saskaņā ar Krievijas mediju Novaja Gazeta, vārdā neminēti avoti apgalvo, ka Krievijas prezidenta Vladimira Putina dekrēta par mobilizāciju septītajā punktā esot teikts, ka armijā var iesaukt līdz vienam miljonam cilvēku.
«Viņi vairākas reizes mainīja skaitli un galu galā apstājās pie miljona.»
Savukārt Volodimirs Zelenskis ir aicinājis Krievijas iedzīvotājus pretoties Vladimira Putina izsludinātajai daļējai militārajai mobilizācijai, kas ir izraisījusi protestus un jaunu iedzīvotāju aizplūšanu no Krievijas (video 3.51 minūte). Ukrainas prezidents ceturtdien savā ikdienas uzrunā sacīja: «Šajos sešos kara mēnešos gāja bojā 55 000 Krievijas karavīru… Vai vēlaties vēl? Nē? Tad protestējiet, cīnieties, bēdziet vai padodieties Ukrainas armijai».
Pēc Putina paziņojuma par mobilizāciju, Krievijas robežšķērsošanas punktos pie Somijas un Gruzijas veidojās garas rindas, Krievijas iedzīvotājiem cenšoties steigā pamest valsti. Vienvirziena lidojumu cenas no Maskavas uz tuvākajām ārvalstu pilsētām pārsniedza 5 000 ASV dolāru, un lielākā daļa aviobiļešu bija izpārdotas vairākas dienas uz priekšu.
Ziņu aģentūra CNN informē, ka ASV Aizsardzības ministrijas preses sekretārs Patriks Raiders (Patric Ryder) 22.septembrī paziņoja, ka Krievijas lēmums neietekmēs ASV un tās sabiedroto atbalstu Ukrainai.
«Mēs turpināsim šīs sarunas, un mēs turpināsim domāt ne tikai par to, kas viņiem nepieciešams vidējā termiņā un ilgtermiņā, bet arī par to, kas viņiem nepieciešams tagad,» sacīja Raiders.
Sumas apgabala gubernators Dmitro Živitskis ziņoja, ka Krievijas spēki apšaudīja vairākas apgabala apdzīvotās vietas. Krievijas apšaudes rezultātā tika ievainoti četri civiliedzīvotāji, bojātas divdesmit dzīvojamās mājas, divi uzņēmumi, septiņas automašīnas, skola, elektrolīnija, bērnudārzs un kultūras centrs.
Zaporižijas apgabala gubernators Oleksandrs Starukhs 22.septembra vakarā ziņoja, ka Krievijas spēki izšāva aptuveni desmit šāviņus un trāpīja infrastruktūrai. Pašlaik nav pieejama informācija par upuriem un zaudējumiem.
Saskaņā ar vairākiem avotiem, kam ir pieejama ASV izlūkdienestu informācija, starp Krievijas militāristiem nav vienotība kaujas laukā un ir atšķirīgs viedoklis par to, kā vislabāk pretoties Ukrainas veiksmīgi īstenotajiem pretuzbrukumiem.
Krievijas prezidents Vladimirs Putins pats dodot norādījumus tieši karaspēka ģenerāļiem.
Tā esot ļoti neparasta vadības taktika modernā armijā un norādot uz disfunkcionālu komandstruktūru, informē CNN. Viens no anonīmajiem avotiem CNN pastāstīja, ka izlūkdienesti ir fiksējuši, kā Krievijas virsnieki strīdas savā starpā un sūdzas draugiem un radiniekiem mājās par lēmumu pieņemšanu Kremlī.
Krievijas spēki sarīkojuši viltus teroristu uzbrukumu Zaporižjas apgabala Melitopolē, kur atskanēja sprādzieni. Tas tika darīts ar nolūku, lai apsūdzētu Ukrainas pusi «teroraktu sarīkošanā» pirms notiekošā pseidoreferenduma, 22.septembrī paziņoja Melitopoles mērs Ivans Fedorovs. Sprādziena rezultātā gāja bojā trīs Krievijas karavīri; civiliedzīvotāju upuri, pēc Fjodorova teiktā, vēl tiek precizēti.
