Pēdējās dienās notikušajos «referendumos» četros okupētajos Ukrainas reģionos ar lielu balsu vairākumu ir nobalsots par pievienošanos Krievijas Federācijai, atsaucoties uz krievu masu medijiem, vēsta CNN.
Saskaņā ar Krievijas iecelto amatpersonu teikto, otrdien, 27.septembrī, četros apgabalos balsu skaits, kas iegūts pēc rezultātu apkopošanas, svārstījās no 87% līdz 99,2% par labu tam, lai pievienotos Krievijas Federācijai. Krievijas parlamenta augšpalātas vadītājs paziņoja, ka 4.oktobrī palāta varētu apsvērt aneksijas iespēju.
Tajā pat laikā Krievijas Drošības padomes priekšsēdētāja vietnieks un prezidenta Vladimira Putina sabiedrotais Dmitrijs Medvedevs pēc rezultātu paziņošanas Telegram vietnē veica ierakstu: «Rezultāti ir skaidri. Laipni lūgti mājās, Krievijā!»
Ir plānots, ka prezidents Vladimirs Putins piektdien, 30.septembrī, uzrunās abas Krievijas parlamenta palātas un, iespējams, izmantos šo uzrunu, lai oficiāli paziņotu par okupēto Ukrainas teritoriju pievienošanos Krievijai, atsaucoties uz Lielbritānijas Aizsardzības ministriju, ziņo britu medijs The Guardian.
Savukārt Ukrainas prezidents Volodmirs Zelenskis savā ikvakara runā, otrdien, 27.septembrī, paziņoja, ka «aizstāvēs» savus iedzīvotājus Maskavas kontrolētajos reģionos. Videoierakstā vietnē Telegram Zelenskis paziņoja: «Mēs rīkosimies, lai aizsargātu mūsu iedzīvotājus gan Hersonas apgabalā, gan Zaporižjas apgabalā, gan Donbasā, gan pašlaik okupētajos Harkovas apgabala rajonos, gan Krimā.»
Viņš arī norādīja, ka Ukrainas bruņotie spēki «virzās uz priekšu» frontes līnijā, taču sīkākus komentārus nesniedza.
«Runājot par fronti, es teikšu īsi un bez detaļām, lai gan ziņas ir labas – mēs virzāmies uz priekšu un atbrīvojam savu zemi,» sacīja Zelenskis.
Kara izpētes institūts savā jaunākajā vērtējumā norādīja, ka Krievijas amatpersonas, iespējams, mēģinās attaisnot drīzumā anektētās Ukrainas teritorijas okupāciju kā «pretterorisma operāciju».
Krievijas ieceltais Krimas vadītājs Sergejs Aksjonovs pirmdien, 26.septembrī paziņoja, ka Krievijas amatpersonas, veicot pretterorisma operācijas nesen anektētajās teritorijās, varētu uz laiku slēgt Zaporižjas atomelektrostaciju.
Tikmēr Dānijas valdība paziņoja, ka otrdien, 27.septembrī, konstatētā gāzes noplūde ir tikusi izraisīta ar nolūku.
Eiropas Komisijas priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena (Ursula Von der Leyen) paziņoja, ka noplūdes iemesls ir «sabotāža», un draudēja ar «visstingrāko iespējamo reakciju» uz jebkādiem tīšiem Eiropas enerģētikas infrastruktūras traucējumiem, vēsta laikraksts The Guardian.
«Jebkāda apzināta Eiropas enerģētikas infrastruktūras darbības traucēšana ir nepieņemama un izraisīs visstingrāko iespējamo reakciju,» brīdināja fon der Leiena, mudinot veikt izmeklēšanu, lai iegūtu pilnīgu skaidrību.
Lasiet arī: Baltijas jūrā tīši radītas noplūdes no abiem Nord Stream gāzesvadiem
Savukārt Baltais nams pieprasa 35 miljonus ASV dolāru (36 miljoni eiro), lai piešķirtu šos līdzekļus Ukrainas kodoldrošības nodrošināšanai. Līdzekļi tiks izmantoti, lai «atbalstītu papildu sensoru iegādi un uzturēšanu, datu novērtēšanu un analīzi, kā arī Ukrainas Nacionālās gvardes nodrošināšanai ar aizsardzības iespējām kodolspēkstacijās,» ziņo CNN, atsaucoties uz vārdā neminētu ASV amatpersonu.
ASV gatavo arī jaunu ieroču paketi Ukrainai 1,1 miljarda ASV dolāru (1,12 milijardi eiro) apmērā, par kuru tiks paziņots tuvākajās dienās, ziņo aģentūra Reuters, atsaucoties uz ASV amatpersonām, kuras runāja, saglababājot savu anonimitāti.
