Ilona Bērziņa
Eiropas Komisijas Tabakas nodokļu direktīvas grozījumi, vienkāršoti runājot, paredz paaugstināt akcīzes nodokļa likmes, lai tādējādi padarītu šos produktus dārgākus un lietotājiem nepievilcīgākus. Par direktīvas redakciju savu pozīciju izstrādājusi arī Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja (EESC). Lauvas tiesu labojumu – 24 no kopumā 29, iesniedzis EESC loceklis, “Eiropas Kustības Latvijā” prezidents Andris Gobiņš. Tomēr šajā visnotaļ pozitīvi vērtējamā sabiedrības veselības stiprināšanas iniciatīvā ir arī milzīga “karote darvas” – arvien augošā tabakas produktu kontrabanda.
Situācija ar tabakas produktu kontrabandu kļūst jo dienas, jo dramatiskāka. Kontrabandas cigarešu apjoms sasniedzis jau 23% tirgus, bet nelegālās e-cigaretes veido 40% tirgus. Latvija neieņemto akcīzes nodokļu un PVN veidā tādēļ ik gadus zaudē miljoniem eiro. Mūsu valstī tie 2024.gadā bija 67 miljoni eiro, kas ir par 31% vairāk, kā gadu iepriekš, bet Eiropas Savienībā kopumā, saskaņā ar oxfordeconomics datiem, neieņemtie akcīzes un PVN ieņēmumi bija aptuveni14,9 miljardi eiro, bet nelegāli patērētas tika 39,2 miljardi cigarešu, kas kopumā veidoja 9,2% no tirgus.
Kontrabanda rada draudus arī drošībai
Ja domājam, ka Latvijā, salīdzinoši pēc valsts platības un iedzīvotāju skaita, tik liela nelegālā tirgus nav un nevar būt, tad tie ir ļoti naivi maldi vai arī kontrabandas lobiju izplatītas viltus ziņas. Saskaņā ar oficiālo informāciju muita pērn konstatējusi teju 12 miljonus kontrabandas cigarešu; Dārziņu mikrorajonā Rīgā tirgotājiem nupat, februāra sākumā, atsavināts pusotrs miljons nelegālo cigarešu. Turklāt vienlaikus cigarešu kontrabanda ir arī valsts drošības jautājums, jo lielākā kontrabandas cigarešu izcelsmes valsts ir Baltkrievija – kur tas ir Lukašenko režīma “bizenss” kā Lietuvā, tā arī Latvijā. Radikāli neierobežojot šo kontrabandu, mēs atbalstām Baltkrievijas diktatoru.
Vēl viena problēma ir nelegālo tabakas produktu nodarītais kaitējums iedzīvotāju veselībai un tas, cik lielus līdzekļus kontrabandas cigarešu, e-cigarešu, utml produktu izraisīto slimību ārstēšana izmaksājusi mūsu veselības budžetam. Ja par nelegālā alkohola izraisītajiem nāves gadījumiem sabiedrība tiek informēta un būtībā labi apzinās riskus, tad par nelegālajām cigaretēm šādu datu nav.
Nekontrolējamas tirgus situācijas riski
Šie ir pirmie Tabakas nodokļu direktīvas grozījumi daudzu gadu laikā un, saskaņā ar jaunajiem noteikumiem, direktīvas darbības joma tiktu paplašināta, iekļaujot tajā arī e-cigarešu šķidrumus, košļājamo un šņaucamo tabaku, nikotīna maisiņus, kā arī citus nikotīna produktus un neapstrādātu tabaku. Tiek solīts, ka līdz ar jauno direktīvu pārrobežu iepirkšanās – kad tabaka tiek iegādāta vienā valstī, bet patērēta citā – tagad tiks labāk izsekota un uzskaitīta.
Tomēr nekontrolējamā tirgus situācijā uzskaite nevar būt precīza un arī veselības mērķi ir apdraudēti. Jo kvalitātes kontroles trūkuma dēļ šajos tabakas produktos nepieļaujamā daudzumā var būt dažādi smagie metāli, toksīni un kancerogēnas vielas, gan pārlieku daudz nikotīna. Tā ir medaļas otra puse, kad runājam par tabakas produktu akcīzes celšanu, lai tādējādi atturētu cilvēkus no smēķēšanas. Neapšaubot jebkādu tabakas produktu lietošanu ierobežošanas vai izskaušanas lomas nozīmi sabiedrības veselības veicināšanā, tomēr jāvērš uzmanību uz EESC darba grupas pieeju, uzsvaru akcīzes direktīvas pārskatīšanā liekot uz proporcionalitāti, ekonomisko ilgtspēju un tirgus izkropļojumu novēršanu. Tāpat darba grupa norāda uz nelegālās tirdzniecības risku, brīdinot, ka straujš vai pārmērīgs akcīzes pieaugums var veicināt kontrabandu, tādēļ nodokļu kāpums ieviešams pakāpeniski, vienlaikus stiprinot muitas, policijas un pārrobežu sadarbību. Savukārt “Eiropas Kustības Latvijā” prezidents akcentu liek uz tabakas izstrādājumu lietošanas ierobežošanu dēļ to postošās ietekmes uz cilvēku dzīvību un veselības aprūpes budžetu. Saskaņā ar EESC darba grupas pozīciju, tas būtu darāms pēc principa “Less harm, les tax” (“Mazāks kaitējums, mazāks nodoklis”). Proti nodokļu politikai jāatspoguļo dažādie veselības riski, kas saistīti ar tabakas un nikotīna izstrādājumiem, vienlaikus dalībvalstīm nodrošinot nepieciešamo elastību, lai šo principu iekļautu savās valsts nodokļu sistēmās.
Šķēpu laušana turpināsies
Diemžēl publikācijas tapšanas laikā ar Andri Gobiņu sazināties neizdevās, tādēļ viņa skaidrojumu par EESC iesniegto 24 labojumu ietekmi uz kontrabandas mazināšanu vai izskaušanu kā arī uz valsts budžeta ieņēmumiem no tabakas produktu akcīzes, noskaidrot neizdevās. Tomēr ņemot vērā, ka Eiropas Komisija pagaidām vēl turpina meklēt Eiroparlamenta atbalstu, lai 2026. gadā virzītu tālāk Eiropas Savienības tabakas likumdošanas satvara pārskatīšanu, var prognozēt, ka šķēpu laušana ap direktīvas grozījumiem turpināsies.