Tāpat kā Lietuva, arī Igaunija ir izvēles priekšā – uzņemt 79 patvēruma meklētājus, nosūtīt ekspertus darbā uz Eiropas dienvidu valstīm vai maksāt 1,7 miljonu eiro lielu solidaritātes maksājumu, raksta Igaunijas medijs “ERR News.”
Eiropas Savienības valstis 2024.gadā vienojās par jaunu migrācijas paketi, kurā ietilpst arī 300 000 migrantu, pamatā no Tuvajiem Austrumiem un Ziemeļāfrikas, proporcionāla izvietošana bloka valstīs. Šobrīd migranti ES Vidusjūras valstīs Itālijā, Grieķijā, Spānijā, Kiprā un MAltā gaida patvēruma pieteikumu apstrādi, un tas nozīmē, ka Dienvideiropas valstis izjūt pamatīgu migrācijas slogu.
Igaunijas Iekšlietu ministrijas Robežsardzes un migrācijas nodaļas vadītājs Janeks Megi (Janek Mägi) ERR pastāstīja, ka ir trīs iespējas: uzņemt patvēruma meklētājus, nosūtīt palīgus uz Dienvideiropu vai maksāt soda naudu. Piedāvātās iespējas var arī kombinēt, nevis izvēlēties strikti vienu.
Arī citas mūsu reģiona valstis ir līdzīgas izvēles priekšā. Piemēram, Lietuvai jāuzņem 158 patvēruma meklētāji vai jāmaksā trīs miljoni eiro. Savukārt par katra bēgļa uzņemšanu Eiropas Komisija izmaksās atbalsta maksājumu 10 000 eiro apmērā.
Megi piezīmēja, ka
par patvēruma meklētāju izvietošanu EK lems nākamgad,
un viss esot atkarīgs no tā, cik daudz personas tajā brīdī būs nepieciešams pārvietot, piemēram, no Itālijas. Ja nepieciešamība būs radusies, EK vispirms uzrunās bloka valstis brīvprātīgi pieteikties patvēruma meklētāju uzņemšanai. Ja Igaunija lems neuzņemt migrantus, tā vietā būs iespējams nosūtīt speciālistus darbā uz Dienvideiropu, lai atvieglotu migrantu datu apstrādes procesu. Tie varētu būt, piemēram, robežsargi vai speciālisti darbam uzņemšanas centrā.
Ja Igaunija neizvēlēsies nevienu no šīm iespējām, tad atliks iespēja maksāt tā saukto solidaritātes maksājumu 1,7 miljonu eiro apmērā.
Gan uzņemamo patvēruma meklētāju skaitu, gan iespējamo solidaritātes maksājuma summu EK nosaka katrai valstij atsevišķi, balstoties uz iepriekš noslēgtu piekrišanu par izmantojamo matemātisko formulu. Arī 2027.gadā EK plāno 300 000 personu izvietošanu, un tas nozīmē, ka Igaunija arī nākamgad būs šādas pašas izvēles priekšā. Domājams, ka solidaritātes process tiks īstenots arī turpmākajos gados, un atteikšanās uzņemt migrantus visdrīzāk nozīmēs, ka
katrā nākamajā gadā runa jau var būt gan par lielāku personu skaitu, gan lielāku solidaritātes maksājumu.
Megi norādīja, ka valdība lēmumu pieņems līdz gada beigām. Viņš piebilda, ka Iekšlietu ministrija šobrīd sliecas par labu speciālistu nosūtīšanai uz Dienvideiropu. “Līdz šim esam palīdzējuši ar speciālistiem, palīdzējuši tikt galā ar procedūrām, un palīdzējušu arī ar aprīkojumu. Mēs dodam priekšroku palīdzībai tur, jo problēmu vislabāk ir risināt tur, kur tā rodas. Otra izvēle varētu būt visu trīs iespēju kombinācija,” norādīja Megi.
Amatpersona arī piebilda, ka speciālistu nosūtīšana uz Dienvideiropu dod iespēju gūt tādu pieredzi, kādas Igaunijā nav.
Plānots, ka 15.oktobrī EK izteiks plašāku piedāvājumu Igaunijai un pārējām ES valstīm, un tad arī būs skaidrs, kurām valstīm būs vairāk jāiesaistās. Ja patvēruma meklētāji tomēr ieradīsies Igaunijā, tas notiks vien 2027.gadā vai, ātrākais, 2026.gada otrajā pusē.
Saskaņā ar ES Patvēruma meklētāju aģentūras datiem, 2025.gada maijā ES tika reģistrēti 64 000 pieteikumu patvēruma saņemšanai, kas ir kritums attiecībā pret 2024.gadu. Lielākā daļa patvēruma meklētāju nāk no Sīrijas, Afganistņas, Venecuēlas, Turcijas un Kolumbijas.
Read also: Lietuva izvēles priekšā: patvēruma meklētāju uzņemšana vai ES soda nauda