Lai gan kopējais vēlētāju skaits 14.Saeimas vēlēšanās pieauga, būtiski saruka balsotāju skaits ārzemēs. Ārvalstu latvieši, kas iepriekšējos gadus organizēja Saeimas vēlēšanas Centrālajai vēlēšanu komisijai (CVK) pārmet neieinteresētību un sarežģītas prasības, vēsta TV3 raidījums Nekā personīga.
Pirms četriem gadiem 13.Saeimas vēlēšanās piedalījās 844 tūkstoši jeb 54,6 procenti balsstiesīgo. No tiem ārvalstīs – gandrīz 32 tūkstoši. Savukārt 14.Saeimas vēlēšanās kopumā vēlēja vairāk – 916 tūkstoši jeb 59,43% balsstiesīgo.
Savukārt ārvalstīs aizvadītajās vēlēšanās nobalsojuši krietni mazāk balsstiesīgo nekā pirms četriem gadiem (par 5 757 vēlētajiem mazāk) – kopā nedaudz virs 26 tūkstošiem.
Piemēram, Lielbritānijā atrodas lielākā latviešu diaspora, kur pēc britu datubāzēm reģistrēti virs 130 000 Latvijas valstspiederīgo, bet 14.Saeimas vēlēšanās bija tikai 9 vēlēšanu iecirkņi, savukārt 13.Saeimas vēlēšanās – 19 iecirkņi.
2018.gadā spēkā bija kārtība, ka šādus iecirkņus var atvērt kaut vai divi cilvēki, savukārt 13.Saeima pirmajās darbības nedēļās pēc CVK ieteikuma mainīja virkni likumu, kas regulē vēlēšanu norisi, piemēram, to, ka turpmāk iecirkņus ārzemēs ārpus vēstniecībām varēs rīkot, ja būs savākti vismaz 36 potenciālo balsotāju paraksti.
CVK skaidro, ka 36 ir bijis mazākais vēlētāju skaits kādā no iecirkņiem iepriekšējās Saeimas vēlēšanās, tādējādi tas izraudzīts kā atskaites punkts.
Kā stāsta Lielbritānijas pilsētas Regbijas latviešu mītnes Straumēni iecirkņa vadītāja Vera Antipova, vēlēšanu aktivitāti ārvalstīs iedragāja nesamērīgās CVK prasības, piemēram, nepieciešamība vietējiem obligāti meklēt, piemēram, IT speciālistu, lai sagatavotu vēlēšanu iecirkni.
«Es domāju, ka tas Centrālās vēlēšanas komisijas nolikums, kas bija mazliet sarežģītāks, ļoti daudzus sabiedēja. Zinu, ka blakus pilsētā Pīterboro, kur ir ļoti daudz latviešu, viņi tiešām negribēja [veidot vēlēšanu iecirkni] tā dēļ, ka viņiem ir jāmeklē kaut kāds IT speciālists, un tas viss šeit tik ļoti visu to ir sarežģījis, ka pārsvarā cilvēki ir nobijušies,» stāsta Antipova.
Kā norāda raidījumā, Pīterboro iepriekšējās vēlēšanās bija otrs lielākais vēlētāju skaits Lielbritānijā.
Šogad vietējiem trūkusi motivācija, un CVk nespēja solīt, ka tā spēs apmaksāt telpu īri, kas būtu 20 mārciņas stundā – tāpēc Pīterboro vēlēšanu iecirkņa nebija.
Līdzīga situācija Zviedrijā. Gēteborgas pilsētā vietējā Latviešu apvienības nodaļa sarēķināja, ka Zviedrijā attālumi ir pārāk lieli, lai paši par savu naudu latviešus apbraukātu un savāktu prasītos 36 parakstus. Tāpēc atšķirībā no citiem gadiem Gēteborgā, kā arī Malmē un Erebru šogad balsot nevarēja, vēsta raidījums.
Kā norāda CVK priekšsēdētāja Kristīne Bērziņa, naudu brīvprātīgo iecirkņu veidošanai, īrei, algām tā meklē no iekšējām rezervēm, bet visam nepietiekot. Iespēju robežās apmaksā vismaz organizatoru darba stundas vēlēšanu dienā, taču pēc Latvijas nevis ārvalstu likmēm.
«Pamatā mums budžets ir ierobežots. Ja neizdodas iecirkņiem ārvalstīs iecirkņu aprīkojumu aizņemties, no vietējās pašvaldības, piemēram, tad, protams, mēs izvērtējām šīs izmaksas un arī atsevišķos gadījumos sedzam, bet piešķirtā budžeta ietvaros. Nu, tādā ziņā – ja mums naudas nav, mēs nevaram segt. Līdz ar to lielākā daļa iecirkņu paši visu organizē un meklē iecirkņu iekārtojumu,» skaidro Bērziņa.
