Jaunākā statistika liecina, ka Lietuvā pašlaik strādā apmēram 150 000 trešo valstu pilsoņi, un vēl apmēram 17 000 citu Eiropas Savienības valstu pilsoņi, kas nozīmē, ka katrs desmitais valstī strādājošais šobrīd ir ārzemnieks.
Pēdējos gados vērojams stabils migrācijas pieaugums, galvenokārt no trešajām valstīm. Laikā no 2020. līdz 2025.gadam trešo valstu strādnieku skaits Lietuvā pieaudzis teju divdesmit reizes. 2020.gada sākumā Lietuvā strādāja ap 6800 cilvēku no trešajām valstim, un vien 100 citu ES valstu pilsoņi. 2021.gadā skaits pieauga trīs reizes, un 2022.gadā, palielinoties migrācijas plūsmai no Ukrainas, Baltkrievijas un Krievijas, ārvalstnieku skaits darba tirgū sasniedza 37 600 personas. Lielākā daļa bija no trešajām valstīm.
Uz 2025.gada 1.oktobri apkopotie dati liecina, ka ārvalstnieki veido ap 11% no kopējā darbaspēka.
Nodarbinātības dienesta pārstāve Milda Jankauskiene (Milda Jankauskienė) norādīja, ka lielākā daļa ārzemnieku strādā lielākajās pilsētās – Viļņā, Kauņā un Klaipēdā.
Aptuveni puse no migrantiem, 78 000, strādā transporta un loģistikas sektorā.
Tālāk seko būvniecība, ražošana, viesmīlības joma, un informācijas tehnoloģiju un komunikāciju sektors. Jankauskiene norādīja, ka ES pilsoņi lielākoties strādā būvniecībā, administratīvajā un klientu apkalpošana sektorā. Apmēram 1500 ES valstu pilsoņu nodarbināti transporta un loģistikas jomā.
Saskaņā ar 2024.gada datiem, lielākā daļa strādnieku iebraukuši no Baltkrievijas, apmēram 46 544 personas. Otrajā vietā ir ukraiņi (39 791), trešajā – Uzbekistānas pilsoņi (7199). Ievērojams skaits – 6094 – iebraukuši no Krievijas. Tāpat ārvalstu darbaspēks nāk no Tadžikistānas, Indijas, Kirgizstānas, Azerbaidžānas, Kazahstānas, Gruzijas un Moldovas.
Valdības Stratēģiskās analīzes centrs STRATA norādīja, ka migranti palīdz tikt galā ar darbaspēka trūkumu Lietuvā.
Iebraukušu strādnieku skaita palielināšanās izgaismojusi ienākumu nevienlīdzību starp atbraucējiem un vietējiem iedzīvotājiem. STRATA galvenā politikas analītiķe Giedre Beleckiene (Giedrė Beleckienė) pastāstīja, ka darbos, kam nepieciešams vidējs prasmju līmenis, migranti saņem par vidēji 11% mazāk nekā lietuvieši. Viņa uzsvēra, ka
atšķirība norāda uz potenciālu nevienlīdzības risku,
un migranti ar noteiktu prasmju līmeni ir mazāk labvēlīgā pozīcijā nekā vietējie strādnieki.
Tajā pašā laikā darbos, kam nepieciešams augsts prasmju līmenis, ārvalstnieki saņem vidēji par 13% vairāk nekā Lietuvas pilsoņi. Beleckiene pastāstija, ka tas liecina par to, ka ienāk speciālisti ar specifiskām prasmēm, kas Lietuvā ir retajam, un viņu amats darba tirgū ir atalgots augstāk par vidējo līmeni. “Tāpat ticams, ka šīs pozīcijas ir grūti aizpildīt ar vietējo darbaspēku, tāpēc darba devēji ir gatavi piedāvāt pievilcīgāku samaksu,” piebilda Beleckiene.
Visu rakstu angļu valodā lasiet šeit: https://www.lrt.lt/en/news-in-english/19/2751362/number-of-migrant-workers-in-lithuania-increases-20-times-in-six-years
Lasiet arī: Viedokļi dalās: vai lietuvieši var sevi uzskatīt par Eiropas vidusslāni?