Šovasar Kanādas provincē Manitobā plosījās nāvējoši mežu ugunsgrēki, kuru dūmi sasniedza arī ASV ziemeļu štatus, un vairāki ASV politķi aicinājuši kanādiešus uzņemties atbildību par “saviem” dūmiem, vēsta britu raidorganizācija BBC.
Republikānis, Viskonsīnas štata pārstāvis Kalvins Kalahans (Calvin Callahan) augusta sākumā nosūtīja vēstuli, kurā teikts, ka štata debesis aizsedzot dūmi, kurus “mēs neesam radījuši un nevaram kontrolēt.” Kalahans kopā ar likumdevējiem no Aiovas, Minesotas un Ziemeļdakotas iesnieguši oficiālu sūdzību ASV Vides aizsardzības aģentūrai (EPA), aicinot izmeklēt to, kā Kanāda tiek galā ar meža ugunsgrēkiem.
Manitobas premjers Vabs Kinevs (Wab Kinew) nosodījis politiķu rīcību, un norādījis, ka viņi niķojas un spēlē politiskās spēlītes.
Augustā meža ugunsgrēkos Manitobā jau bija izdeguši vairāk nekā 8000 kvadrātkilometru meža, tūkstošiem cilvēku nācās evakuēties, un divi cilvēki gājuši bojā. Tuvojoties septembra noslēgumam, dati liecina, ka 2025.gads novērojumu vēsturē varētu būt otrs smagākais meža ugunsgrēku ziņā.
Meža ugunsgrēku
dūmi veido tādu gaisa piesārņojuma tipu – PM2,5 – kas cilvēka organismā izraisa iekaisuma procesus.
Tas var saasināt astmu un sirds-asinsvadu slimības, un var radīt neiroloģiskus bojājumus. Britu Kolumbijas Universitātes profesors Maikls Brauers (Michael Brauer) sacīja, ka pret gaisa piesārņojuma radītājām saslimšanām būtu jāizturas tikpat nopietni kā pret vēzi.
Amerikāņu likumdevēji situācijā vēlas vainot tikai Kanādu. Kalahans augustā rakstīja, ka Kanādas nespēja savaldīt milzīgos meža ugunsgrēkus nodarījusi kaitējumu vairāk nekā 20 miljonu amerikāņu veselībai un dzīves kvalitātei. Šādas sūdzības rada jautājumu – vai Kanāda varētu darīt vairāk, lai savaldītu liesmas un līdz ar to arī dūmus?
Tomsonriversas Universitātes ārkārtas situāciju un ugunsdrošības zinātnes eksperts Maiks Flenigans (Mike Flannigan) norādīja, ka, kamēr vien sabiedrība netiks galā ar cilvēku radītajām klimata izmaiņām, šī problēma nepazudīs.
Statistika rāda, ka Kanādas meža ugunsgrēki, kas ir daļa no tās plašo boreālo mežu normālā dzīves cikla, pēdējos gados kļuvuši spēcīgāki.
2023.gadā liesmas izdedzināja vairāk nekā 149 000 kvadrātkilometrus lielu platību
(salīdiznājumam – Latvijas platība ir 64 589 kvadrātkilometri). 2025.gadā izdeguši vairāk nekā 85 000 kvadrātkilometru. Septembra vidū degšana turpinājās vēl vairāk nekā 500 vietās, galvenokārt Manitobā un Britu Kolumbijā.
Vairāk nekā pusi Kanādas meža ugunsgrēku izraisa zibens spērieni, savukārt pārējie saistīti ar cilvēku aktivitātēm. Eksperti brīdinājuši, ka augstāka gaisa temperatūra padara veģetāciju sausāku un līdz ar to tā vieglāk aizdegas.
Kanāda nav vienīgā vieta, kur situācija pasliktinās. Arī ASV piedzīvo postošus ugunsgrēkus, no kuriem smagākie skāruši Havaju salas un Kaliforniju. Abas valstis cenšas kontrolēt situāciju, nereti izpalīdzot viena otrai ar resursiem. Kanādā situācija izsaukusi aicinājumus veidot valsts mēroga ugunsdzēsības dienestu. Šobrīd katra province un teritorija strādā pēc saviem noteikumiem. Flenigans norādīja, ka tāda sistēma varēja darboties pirms 40 gadiem, bet šobrīd nav atbilstoša.
Citi rosinājuši pielietot kontrolētu dedzināšanu, kas tiek izmantota Austrālijā, un vietējo pamatiedzīvotāju kopienās.
Tiesa, arī šī metode radītu dūmus. Citi savukārt norādījuši, ka vairāk uzmanības jāpievērš uzliesmojošo materiālu, galvenokārt nokaltušu koku, novākšanai mežos un pilsētu tuvumā. Vēl tiek piedāvāts ieguldīt jaunās tehnoloģijās, kas ļautu ātrāk atklāt meža ugunsgrēkus.
Albertas Universitātes profesore Džena Beverlija (Jen Beverly) gan brīdināja, ka Kanāda nevar pilnīgi novērst meža ugunsgrēkus. Viņa pastāstīja, ka Kanādas apstākļi ļoti atšķiras no tiem, kuri ir Austrālijā vai ASV. Daudzviet ugunsgrēki notiek grūti pieejamās vietās, kur dzēšanas darbi ir sarežģīti, un klimata pārmaiņu dēļ šādu ugunsgrēku skaits pieaug.
Klimatam paliekot siltākam, uzmanība būtu jāpievērš piesārņojumam. Viņa norādīja, ka ASV ir otra lielākā oglekļa dioksīda emisiju radītāja pasaulē, un piebilda, ka patiesībā būtu jāvaino ASV. Pēdējos mēnešos ASV prezidenta Donalda Trampa (Donald Trump) administrācija atsaukusi vairākus vides politikas dokumentus, kas paredzēja emisiju mazināšanu. Tāpat ASV izstājusies no Parīzes Klimata līguma.
Kornelas Universitātes vides politikas profesore Šeila Olmsteda norādīja, ka Kanāda un ASV savulaik sadarbojušās klimata un piesārņojuma jautājumos, tostarp 1991.gadā parakstot vienošanos par gaisa kvalitāti. Olmsteda BBC sacīja, ka tas šobrīd pietrūkst – skaidras vadlīnijas problēmas risināšanai. No tā iegūtu abas valstis.
Runājot par politiķu sūdzību, nav skaidrs, ko EPA varētu darīt lietas labā.
Profesors Brauers sarunā ar BBC sacīja, ka siltāka klimata efekti ir lokalizēti, un ir gan ieguvēji, gan zaudētāji. Tomēr Kanādas mežu ugunsgrēki skaidri parādot, ka iespaids var būt arī globāls.
Lasiet arī: Novārtā atstāti elektrotīkli pastiprina meža ugunsgrēku nesto postu