Cenšoties ierobežot dzīves dārdzības pieaugumu, Latvijas iedzīvotāji pēdējā mēneša laikā atsākuši biežāk taupīt uz apģērbu un apavu iegādi, mājokļa labiekārtošanu, kā arī medikamentiem, liecina bankas Citadele veiktais pētījums par iedzīvotāju patēriņa ierobežošanu pēdējā pusgada laikā.
Šajās pozīcijās taupības aktivitāte atgriezusies līmenī, kas fiksēta pērnā gada septembrī. Reprezentatīvu aptauju par Latvijas iedzīvotāju taupības paradumiem banka kopā ar pētījumu aģentūru Norstat veica 2022.gada septembra beigās, 2023.gada janvāra sākumā un 2023.gada marta beigās, tiešsaistē aptaujājot vairāk nekā 1000 Latvijas iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 74 gadiem.
Salīdzinot izdevumu ierobežošanas tendences, šajās trijās aptaujās Latvijas iedzīvotāju taupības paradumi tika analizēti 15 dažādās kategorijās. Pētījuma rezultāti liecina, ka vistaupīgāk iedzīvotāji bijuši noskaņoti aizvadītajā septembrī, pēc kā sekojis taupības režīma atslābums decembrī. Jaunākie dati liecina, ka 2023.gada martā iedzīvotāju taupības paradumi atkal kļūst spēcīgāki, vairākās kategorijās izdevumu ierobežošana atgriežoties pērnā gada septembra līmenī.
Visplašāk iedzīvotāji Latvijā līdz šim centušies taupīt uz ēšanu ārpus mājām vai ēdiena pasūtīšanu, un tas izdevies visnotaļ regulāri – šo praksi gan septembrī, gan martā piekopis 41% respondentu (decembrī – 40%).
Dati liecina, ka iedzīvotāji martā biežāk sākuši taupīt uz jaunu apģērbu un apavu iegādi – ja decembrī šādā situācijā bija 25%, tad martā – 32% aptaujāto, kas ir identisks rādītājs 2022.gada septembrī fiksētajam rezultātam. Jostu savilkšana novērota arī attiecībā uz mājokļa labiekārtošanas izdevumiem – mēbeļu iegādi vai remontu pēdējā mēneša laikā atlikuši 30% (decembrī – 24%, septembrī – 28%).
Izdevumu ierobežošanas tendence vērojama arī medikamentu iegādē, kur decembrī uz šo izdevumu pozīciju taupīja 3%, savukārt martā – 6%. Tikmēr dažāda veida ārstniecības izdevumus (operācijas, izmeklējumus, ārsta vizītes) martā nācās ierobežot 12%, kas ir pieaugums, salīdzinot ar decembri – 10%.
Martā veiktās aptaujas dati liecina, ka
Latvijas iedzīvotājiEM pēdējā mēneša laikā nācās atlikt uzkrājumu veidošanu
– decembrī šo tendenci apliecināja 21% respondentu, savukārt martā – 25%, kas ir identisks rezultāts pērnā gada septembrī reģistrētajam.
Salīdzinot taupības paradumus decembrī un martā, iedzīvotāji tēriņus ierobežojuši arī hobiju realizēšanai, transportam, ceļojumiem un sevis pilnveidošanai. Vidēji šajās kategorijās taupīgo respondentu skaits kļuvis par vidēji 3–4% lielāks nekā ziemā, liecina pētījuma dati.
Vienlaikus tendence atlikt izklaidēšanos ārpus mājām, neapmeklējot kultūras vai izklaides pasākumus, sākusi pamazām zaudēt savu spēku – septembrī šādā veidā izdevumus ierobežoja 42%, decembrī – 38%, bet martā – 36% aptaujāto.
«Decembra atslābums skaidrojams ar Ziemassvētku tuvošanos un vēlmi palutināt sevi un tuvākos. Martā daudzus bažīgus darījusi EURIBOR likmes kāpums, un prognozes par tās potenciālo pieaugumu joprojām ir neskaidras, tāpēc piesardzīgs sentiments un ikdienas izdevumu atkārtota ierobežošana ir visnotaļ loģiska,» aptaujas datus komentē bankas Privātpersonu apkalpošanas direkcijas vadītājs Jānis Mūrnieks.
Lasiet arī: Mazumtirdzniecība apliecina aizvien noturīgu patēriņu
