Augstākā tiesa (AT) ir neizpratnē par Ministru kabineta (MK) attieksmi un retoriku, izplatot publiskajā telpā informāciju par AT it kā pārliekajām prasībām, prasot papildu finansējumu izvirzītajām drošības prioritātēm, aģentūrai LETA pauda tiesā.
Pēc AT paustā, tādu retoriku esot izplatījusi Ministru prezidente Evika Siliņa (JV).
Kā uzsver AT, Ministru kabinets atbildē uz Saeimas Juridiskās komisijas pieprasījumu norāda, ka šī budžeta projekta sagatavošanas process bija atšķirīgs no iepriekšējiem gadiem, ņemot vērā saspringto ārējo ģeopolitisko situāciju. AT vērš uzmanību, ka budžeta projekta sagatavošanas kārtība ir noteikta normatīvajos aktos un nav pielāgojama katrai situācijai, neveicot attiecīgus grozījumus normatīvajos aktos.
“AT nedzīvo atrauti no Latvijas valsts un sabiedrības,” uzsver tiesā, papildinot, ka tiesā izprot un atbalsta drošības un aizsardzības prioritāti valsts budžetā, un solidarizējas ar citām nozarēm, kam nāksies samazināt savas līdzšinējās darbības iespējas un, iespējams, attīstību. Tāpēc arī saprot un respektē, ka ne tiesnešu, ne tiesas darbinieku, tai skaitā tiesnešu palīgu atlīdzībai 2026. gadā netiks papildus piešķirts finansējums, norādīja AT.
Tiesā uzsver, ka AT budžetā 2026. gadā, līdzīgi kā iepriekšējos gados, lielāko izdevumu pozīciju sastāda atlīdzības 92,4% apmērā. Precēm un pakalpojumiem ir paredzēti izdevumi 6,4% – no tiem vairāk par 50% izdevumi paredzēti informācijas tehnoloģiju risinājumiem, kuru uzturēšanas izmaksas 2026. gadā tikai pieaugs – piemēram, izmaiņas normatīvajos aktos paredz nepieciešamību slēgt līgumu ar kiberdrošības pārvaldnieku, kas ir maksas ārpakalpojums, kapitālajām iegādēm ir paredzēti 1,1% un starptautiskajai sadarbībai 0,1%.
Ņemot vērā šo struktūru, kā arī to, ka AT arī agrāk ir veidojusi budžetu konservatīvi un tādēļ nav prasījusi un uzkrājusi liekus līdzekļus,
iespējas būtiski samazināt izdevumus, neietekmējot tiesas pamatdarbību, ir ierobežotas. Tomēr, rūpīgi analizējot un pārskatot finanšu pozīcijas, AT solidāri ar citām valsts institūcijām ir samazinājusi izdevumus 2026. gadā 20 000 eiro apmērā izdevumu pozīcijās, kas saistītas ar mācībām, dienesta braucieniem, kā arī starptautisko sadarbību.
AT budžeta pieprasījumā bija paredzējusi divus ar drošību tieši saistītus pasākumus. Pirmais ir AT Slepenības režīma nodrošināšanas nodaļas darba telpu drošības sistēmu pilnveidošana, lai izpildītu jaunās likuma prasības. Šo sadaļu MK izņēma no pieprasījuma un tādēļ tas netika iesniegts Saeimā, neraugoties uz to, ka šie līdzekļi bija nepieciešami, lai izpildītu paša MK veiktās izmaiņas normatīvajā aktā noteiktajos drošības standartos.
Tiesa uzsver, ka ir pieņēmusi lēmumu realizēt prioritāro pasākumu atbilstoši likumdevēja tiesību aktos noteiktajām prasībām, pārdalot resursus no citām aktivitātēm, kurām ir mazāka prioritāte. Tas bija iespējams tādēļ, ka, ņemot vērā, ka gada nogalē ir prognozējams budžeta atlikums, un summa ir salīdzinoši neliela – 25 000 eiro.
Otrā prioritāte bija vērsta uz AT darba nodrošināšanu iespējamo draudu apstākļos, lai sagatavotos apdraudējuma scenārijam, ja tiktu bojāta AT informācijas tehnoloģijas infrastruktūra vai nebūtu iespējama piekļuve AT ēkai. Šim nolūkam tika pieprasīti 200 000 eiro.
Šīs prioritātes īstenošanai AT nevar pārdalīt finansējumu no tiem pasākumiem plānotajā budžetā, kuriem veidojas izdevumu neizpilde. Tas ir saistīts ar faktu, ka tik apjomīga publiskā iepirkuma organizēšana nav iespējama atlikušajā budžeta gada daļā – vienā līdz divos mēnešos.
AT datu infrastruktūras drošības paaugstināšana ir būtisks drošības pasākums un tā nodrošināšanai nepieciešamais finansējums mākoņpakalpojuma izmantošanai nevar būt atkarīgs no gada budžeta izpildes vai neizpildes, ko AT nevar paredzēt, uzsver tiesā.
Tiesa aicina saprast, ka budžeta pieprasījums tiek veidots, lai varētu izpildīt visas AT funkcijas.
Savukārt budžeta reālā izpilde nevar tikt plānota pilnīgi precīzi, jo ir atkarīga no daudziem nejaušības faktoriem, piebilst tiesā. Piemēram, senatora pensionēšanās gadījumā, ja tā notiek aprīlī, veidojas vakance, kas rada budžeta pārpalikumu. Konkurss uz šo amatu var aizņemt līdz pat pusgadam un reizēm konkurss beidzas bez rezultāta, notiek atkārtots konkurss.
Budžeta izpildi ietekmē arī personāla mainība, darbinieku prombūtnes, darbinieku novērtējumi, preču un pakalpojumu cenas un piegāde. Tādēļ, lai gan budžets tiek plānots 100%, tā 100% izpildi saplānot nav iespējams, un budžeta neizpilde katru gadu ir atšķirīga.
AT vērš uzmanību, ka budžeta atlikums tiek pārskaitīts Valsts kasē un nekur nepazūd. Tāpat tiesā informē, ka AT gada pārskatus Valsts kontrole vienmēr pieņēmusi un pārbaudījusi bez iebildumiem.
“Līdz ar to AT nevar pieņemt Ministru prezidentes publiski izteiktos pārmetumus, kuri var negatīvi ietekmēt sabiedrības uzticēšanos tiesai, kura pēdējos gados ir būtiski augusi,” pauž tiesā.
Jau vēstīts, ka MK aicina AT primāri pārskatīt savus izdevumus un izvērtēt iespējas neatliekamo prioritāro pasākumu nodrošināšanai nepieciešamo finansējumu iekšēji pārdalīt no tiem pasākumiem plānotā finansējuma, kuriem veidojas izdevumu neizpilde, teikts valdības apstiprinātajā atbildes vēstulē Saeimas Juridiskajai komisijai un AT par tiesas prioritārajiem pasākumiem un to īstenošanai nepieciešamo finansējumu.
Nepieciešamības gadījumā valdība aicina AT iesniegt priekšlikumus sava budžeta ietvaros nepieciešamā finansējuma pārdalei citiem pasākumiem nākamā gada valsts budžeta izskatīšanai Saeimā otrajā lasījumā.
Atbildot uz Saeimas Juridiskās komisijas vēstuli, MK vērš uzmanību, ka šī budžeta projekta sagatavošanas process bija atšķirīgs no iepriekšējiem gadiem, ņemot vērā saspringto ārējo ģeopolitisko situāciju un lēmumus NATO ietvaros par dalībvalstu aizsardzības izdevumu celšanu.
Attiecīgi MK 2025. gada 13. maija sēdē tika noteikts, ka MK no 2026. gada plāno virzīties uz izdevumiem 5% apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP) valsts aizsardzības, NATO spēju mērķu sasniegšanas un drošības vajadzībām, kā arī militārajam atbalstam Ukrainai.
Tāpat tika uzdots veikt publiskā sektora efektivitātes paaugstināšanu un vispārējās valdības izdevumu samazināšanu ne mazāk kā 450 miljonu eiro apmērā 2026.-2028. gadā, tajā skaitā 2026. gadā ne mazāk kā 150 miljonu eiro apmērā, lai primāri nodrošinātu papildu finansējumu valsts aizsardzībai. Attiecīgi, lai izpildītu šo uzdevumu, budžeta projekta sagatavošanas procesā tika pieņemti vairāki valdības lēmumi par publiskā sektora izdevumu samazināšanu.
Vienlaikus valdības vēstulē atzīmēts, ka Latvijas Fiskāli strukturālā plāna 2025.-2028. gadam 2025. gada progresa ziņojumā, kas tika izskatīts MK 2025. gada 15. aprīlī, tika konstatēts, ka atbilstoši definētajiem fiskālajiem nosacījumiem pie tā brīža prognozēm fiskālā telpa nākamajam budžeta ciklam ir negatīva. Atbilstoši Likumam par budžetu un finanšu vadību, ministrijas un citas centrālās valsts iestādes iesniedz priekšlikumus par prioritārajiem pasākumiem un to īstenošanai nepieciešamo finansējumu tikai tad, ja nākamajos saimnieciskajos gados atbilstoši aktuālajām makroekonomiskās attīstības prognozēm būs pieejami līdzekļi prioritāro pasākumu finansēšanai.
Attiecīgi MK 2025. gada 25. jūnija sēdē ministrijām un citām centrālajām valsts iestādēm tika uzdots nesniegt priekšlikumus prioritārajiem pasākumiem, bet neatkarīgās institūcijas tika aicinātas nesniegt šādus priekšlikumus.
Vienlaikus valdības atbildē norādīts, ka neatkarīgajām iestādēm ir tiesības iesniegt priekšlikumus par prioritārajiem pasākumiem, un minēto iestāžu budžeta pieprasījumi līdz budžeta likumprojekta iesniegšanai MK bez pieprasījuma iesniedzēja piekrišanas nav grozāmi.
Attiecīgi Finanšu ministrija apkopoja visu neatkarīgo iestāžu iesniegtos prioritāros pasākumus un iesniedza tos izskatīšanai MK 2025. gada 19. augusta sēdē. Uz šī jautājuma izskatīšanu tika uzaicināti visu neatkarīgo iestāžu pārstāvji.
Arī uz MK 2025. gada 22. septembra sēdi, kurā tika izskatīts informatīvais ziņojums “Par valsts budžeta likumprojektā iekļaujamiem prioritārajiem pasākumiem 2026., 2027. un 2028. gadam”, tika uzaicināti visu neatkarīgo iestāžu pārstāvji. Arī šajā valdības sēdē AT pārstāvis neizmantoja iespēju izteikt viedokli.
Papildus valdības atbildē norādīts, ka saskaņā ar likumu par valsts budžetu 2025. gadam AT budžets 2025. gadam salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu pieauga par 427 900 eiro, savukārt AT faktiskā budžeta izpilde 2024. gadā pret apstiprināto plānu bija par 959 800 eiro mazāka. Arī 2025. gada deviņos mēnešos AT budžeta izpilde ir tikai 65,5%, kas atbilst apmēram septiņu mēnešu izpildei, no kā valdība secinājusi, ka, iespējams, izdevumu neizpilde pret apstiprināto plānu veidosies arī 2025. gadā.
AT prioritāro pasākumu finansēšanai 2026. gadam pieprasījusi 609 990 eiro un 2027. gadam – 554 860 eiro, bet 2028. un 2029. gadam – pa 0,5 miljoniem eiro. Kā būtiskākie pasākumi norādīti konkurētspējīgas atalgojuma sistēmas uzturēšana AT darbiniekiem, kur no 2026. līdz 2029. gadam ik gadu nepieciešami 314 860 eiro, kā arī valsts eksperta nodrošināšana Eiropas Savienības Tiesas Pētniecības un dokumentācijas direktorātā, kur nepieciešami 55 130 eiro 2026. gadā. Savukārt 30 000 eiro 2026. un 2027. gadā nepieciešami slepenības režīma nodrošināšanas nodaļas darba telpu drošības sistēmu pilnveidošanai.
Septembra beigās AT priekšsēdētājs Aigars Strupišs Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdē norādīja, ka arī AT plāno iesaldēt algas, vienlaikus skaidrojot, ka ir prioritātes, no kurām AT nevar atteikties, piemēram, 30 000 eiro slepenības režīma nodrošināšanai telpās, kā arī ap 200 000 eiro informācijas tehnoloģiju sistēmu pārcelšanai uz ārvalstīs izvietotiem serveriem.
Vienlaikus Strupišs atzina, ka AT administratīvos izdevumus var samazināt par 20 000 eiro uz apmācību un komandējumu rēķina.