Austrālijas tropiskie lietusmeži kļuvuši par pirmajiem, kas izdala vairāk oglekļa dioksīda nekā uzņem, un pētnieki uzsver, ka tendence saistīta ar klimata pārmaiņām, raksta BBC.
Lietusmeži parasti tiek uzskatīti par oglekļa krātuvēm, jo tie piesaista vairāk oglekļa dioksīda nekā izdala, un jaunie koki arī atsver atmirušās koksnes atbrīvoto oglekļa dioksīdu. Tomēr tagad pētījums Kvīnslendas mežos atklājis, ka ekstrēmie laika apstākļi panākuši, ka mežā ir vairāk mirušu koku nekā jauno augu.
Rietumsidnejas Universitāte zinātniece Hanna Karla (Hannah Carle), kura ir žurnālā “Nature” publicētā pētījuma vadošā autore, sacīja, ka secinājumi liek atstāj iespaidu uz emisiju samazināšanas mērķiem visā pasaulē, kas daļēji balstīti uz to, kā ekosistēmas spēj piesaistīt oglekli. Viņa norādīja, ka pašreizējie modeļi, iespējams, pārvērtē lietusmežu spēju atsvērt fosilo degvielu radītās emisijas.
Zinātniece sacīja, ka meži var palīdzēt cīnīties ar klimata pārmaiņu radīto efektu, bet pētījums pierāda, ka arī meži ir apdraudēti. Palielinātais mirušo koku skaits pēdējās desmitgadēs saistīts ar klimata pārmaiņām – ekstrēmām gaisa temperatūrām, atmosfēras sausumu un sausuma periodiem kopumā. Pētījums, kas balstās uz 49 gadus ievāktiem datiem no 20 Kvīnslendas mežiem, secinājis, ka arī
pieaugošais ciklonu skaits un spēks palielina kritušo koku skaitu un apgrūtina jaunu augšanu.
Karla norādīja, ka pētījums pierāda – Austrālijas mitrie meži ir pirmie, kas parāda šādas izmaiņas meža biomasā. Viņa piebilda, ka tas ir ļoti zīmīgi, un var liecināt par plašākām problēmām.
Viens no pētījuma autoriem Patriks Meirs (Patrick Meir) aprakstīja rezultātus kā ļoti satraucošus, un norādīja, ka ticams, ka arī citi pasaules lietusmeži uz klimata pārmaiņām reaģē līdzīgi. Viņš gan arī sacīja, ka nepieciešams vairāk datu un izpētes, lai izteiktu novērtējumu.
Austrālija saskaras ar kritiku par paļaušanos uz fosilajām degvielām, un valdība ļāvusi valsts lielākajam dabasgāzes projektam turpināt darbību vēl 40 gadus. Septembrī ziņojums par klimata pārmaiņām vēstīja, ka Austrālija jau ir sasilusi virs 1,5 grādu robežas, un tas skars ikvienu.
Lasiet arī: Lietuva aizsardzības stiprināšanai atjaunos pierobežas purvājus