Viļņas NATO samita laikā – otrdien, 11. jūlijā – Baltijas valstu aizsardzības ministri parakstīja kopīgu deklarāciju, ar kuru trīs Baltijas valstis apņemas “veicināt to gaisa telpas pieejamību NATO atturēšanas aktivitātēm, tostarp apmācībām un vingrinājumiem”.
Aizsardzības ministrijas Preses nodaļa ziņo, ka Baltijas valstu aizsardzības ministri, parakstot šo deklarāciju, izceļ līdzšinējos sasniegumus Militārā gaisa telpas bloka koncepta ieviešanā, kas jau šobrīd ļauj NATO izmantot lielu apjomu reģionāli savstarpēji saistītas gaisa telpas NATO atturēšanas aktivitātēm, tai skaitā liela apjoma apmācībām.
“Kā liecina gūtās atziņas no Krievijas izvērstās karadarbība Ukrainā, pretgaisa aizsardzībai ir izšķiroša nozīme, aizsargājot civiliedzīvotājus un militāro un civilo infrastruktūru pret agresoru. Tāpēc Baltijas valstis veic gan būtiskus ieguldījumus savu pretgaisa aizsardzības spēju stiprināšanā, gan vienlaikus stiprina savstarpējo sadarbību visa Baltijas reģiona gaisa telpas drošībai.
Mūsu apņemšanās veicināt Baltijas valstu gaisa telpas pieejamību ir nepārprotams signāls Latvijas, Lietuvas un Igaunijas gatavībai sniegt savu ieguldījumu un nodrošināt nepieciešamo infrastruktūru un uzņemošās valsts atbalstu sabiedroto gaisa un pretraķešu aizsardzības vienībām, lai sekmētu NATO atturēšanas aktivitātes reģionā,” uzsver aizsardzības ministre Ināra Mūrniece.
Saskaņā ar deklarāciju, Baltijas valstis sniegs ieguldījumu NATO rotējošas klātbūtnes modeļa ieviešanā, nodrošinot uzņemošās valsts atbalstu, ko 16.jūnijā Briselē apstiprināja NATO aizsardzības ministri. Tas paredz pretgaisa un pretraķešu aizsardzības un aviācijas vienību rotējošu klātbūtni prioritāri NATO austrumu flangā, tostarp Baltijas valstīs. Rotējošas klātbūtnes modeļa ieviešana sekmēs sabiedroto spēku savietojamību un stiprinās NATO atturēšanas spējas.
Reaģējot uz nepieciešamību stiprināt Baltijas reģiona aizsardzības spējas pēc Krievijas īstenotā iebrukuma Ukrainā, Latvijā kopš 2022.gada jūnija Gaisa spēku bāzē
Lielvārdē ir izvietota Spānijas piegādāta zeme–gaiss zenītraķešu NASAMS baterija.
Ieguldot aizsardzības spēju stiprināšanā, Baltijas valstu aizsardzības ministri šī gada maijā vienojās par uzņemošās valsts atbalstu NATO sabiedrotajiem, kas veic gaisa telpas patrulēšanu Baltijas reģionā, parakstot jaunu kopīgu vienošanos par izmaksu sadalījumu NATO gaisa telpas patrulēšanas uzņemšanai.
Jau ziņots, ka 2024.gadā – Igaunijas Amari gaisa spēku bāzes renovācijas laikā – mūsu Gaisa spēku Lielvārdes bāzē tiks izvietota NATO gaisa patrulēšanas misijas kaujas lidmašīnas un viss atbalsta personāls, ko nodrošinās Vācija, tādējādi
būs novērojama biežāka sabiedroto gaisa kuģu pārvietošanās mūsu debesīs.
Lai gan līdz šim Gaisa spēku Lielvārdes bāze nav izmantota konkrēti NATO gaisa patrulēšanas misijas uzņemšanai, tā atbilst visiem NATO standartiem. Gaisa patrulēšanas misijas īstenošana no Gaisa spēku Lielvārdes bāzes ļaus demonstrēt NATO operacionālo elastību un nodrošinās jaunas iespējas sabiedroto vingrinājumiem Baltijas reģionā.
Tāpat Latvija un Igaunija kopīgi iegādāsies vidējās darbības pretgaisa aizsardzības sistēmas IRIS-T, tādējādi maksimāli aizsargājot visu Latvijas teritoriju, iedzīvotājus, kā arī civilo un militāro infrastruktūru.
Lasiet arī: NATO “aizsargās katru centimetru no pirmās minūtes”, uzsver Kariņš
