Pēc Jaungada naktī gūto traumu skaita pieauguma Beļģija apspriež iespēju aizliegt uguņošanas ierīču pārdošanu privātpersonām. Kamēr Flandrijas reģiona mēri rosina noteikt Eiropas mēroga aizliegumu uguņošanas ierīču pārdošanai, dzīvnieku tiesību aizstāvju grupas apgalvo, ka vispirms būtu jānosaka valsts mēroga aizliegums, ceturtdien, 2.janvārī, ziņo “Politico”.
Vairākas Beļģijas pašvaldības jau ir ieviesušas vietēja mēroga aizliegumus pārdot pirotehniku, un Flandrijas pilsētu un pašvaldību asociācija (VVSG) apgalvo, ka četri no pieciem Flandrijas pilsētu mēriem vēlētos ieviest valsts mēroga aizliegumu.
“Mēs gadu no gada redzam, ka ir cietušie, ka cilvēki gūst ievainojumus kājās un rokās,” intervijā “Politico” sacīja interešu aizstāvības grupas pārstāve Natālija Debasta (Nathalie Debast). “Mēs arī redzam, ka daži cilvēki izmanto uguņošanas ierīces, lai uzbruktu glābšanas dienestu darbiniekiem un policistiem. Tas ir diezgan saasinājies.”
Pat Briselē, kur vietējā līmenī ir aizliegta uguņošana, pilsētas centrā tika palaistas vairākas raķetes un petardes. Beļģijas galvaspilsētā Jaungada naktī tika veikti 159 aresti, un policija reaģēja uz vairāk nekā 1 700 incidentiem visā pilsētā.
Vismaz 60 automašīnas dega, un ugunsdzēsēji, kas mēģināja nodzēst liesmas, tika apmētāti ar akmeņiem un Molotova kokteiļiem, dažos gadījumos piespiežot viņus atkāpties, ziņoja Briseles ugunsdzēsības dienests.
VVSG uzskata, ka pārdošanas aizliegumam būtu jāattiecas uz visām ES valstīm, lai nepieļautu, ka cilvēki to apiet, nopērkot uguņošanas ierīces otrpus robežai.
Taču dzīvnieku tiesību aizsardzības grupa GAIA joprojām ir skeptiska attiecībā uz Eiropas mēroga aizliegumu. “Kad mēs dzirdam, ka Eiropai kaut kas jārisina, tas parasti ir attaisnojums politiķiem, lai neko nedarītu savā dalībvalstī,” “Politico” sacīja GAIA direktore Anna de Grēfa (Ann de Greef).
“Es ceru, ka Beļģija beidzot aizliegs uguņošanas ierīces, jo Jaungada vakarā atkal gāja bojā dzīvnieki. Tika nogalināts suns, govs piedzīvoja sirdslēkmi, tika nogalināti zirgi, un tam jāpieliek punkts,” viņa sacīja, piebilstot, ka tagad lietas ir Beļģijas valdības pārziņā.
Flandrijas pilsētu mēru asociācija paziņoja, ka tā vispirms sazinājusies ar Beļģijas valdības amatpersonām. Taču, tā plānojot “eskalēt” savas prasības, sazinoties ar partnerorganizācijām kaimiņvalstīs, Eiropas Reģionu komiteju un lielākām iestādēm, piemēram, Eiropas Parlamentu.
Lasiet arī: BNN pēta | Lietuvā 2024.gads aizritēja drūmā gaisotnē, tomēr saglabājas cerība uz gaišāku Jauno 2025.gadu
