Centrālā vēlēšanu komisija (CVK) nav īstā iestāde, kur sameloties, lai savu vēlētāju acīs izskatītos labāk. Šoreiz par to, iespējams, nāksies pārliecināties “Suverēnās varas/Jaunlatvieši” Olaines deputātiem Andrim Vurčam un Andrejam Lukaševicam. Pirmajā gadījumā policijai būs jānoskaidro, vai Vurčs tiešām ieguvis vidējo izglītību, otrajā vērtēs pretrunas Lukaševica salīdzinoši neilgajā laikā sniegtajās liecībās par savu izglītību. Kāpēc deputātu kandidāti mēdz “lekt uz grābekļiem” jautājumos, kur kāds cits jau apdedzinājies, BNN jautā uzņēmuma “Mediju tilts” līdzīpašniekam, politologam Filipam Rajevskim.
“Tas ir reputācijas jautājums,” taujāts, kādēļ deputātu kandidāti, iespējams, melojuši par savu izglītību, saka Filips Rajevskis. “Latvijā sen iesakņojusies pārliecība, ka tautas priekšstāvjiem izglītībai ir jābūt. Dažkārt tas nonivelēts līdz priekšstatam, ka “papīrs” noteikti ir vajadzīgs, un daudzi mācās nevis pašas izglītības, bet gan “papīra” dēļ. Neatkarīgi no tā, vai deputāta kandidāts ir tiešām izglītots vai arī viņam ir tikai nepieciešamais “papīrs”, no reputācijas viedokļa tā Latvijas sabiedrībai ir svarīga lieta. Tāpēc arī tiem cilvēkiem iznāk sameloties, jo gribas izskatīties labākam un gudrākam, nekā tu esi,” skaidro politologs.
Atbildot uz jautājumu, kāpēc minētie kandidāti neko nemācās no savas partijas biedrenes Glorijas Grevcovas (“Apvienība Jaunlatvieši”) piemēra, kura par melošanu CVK zaudēja 14.Saeimas deputāta mandātu un tika sodīta ar 160 stundām sabiedriskā darba, Filips Rajevskis teic, ka cilvēki ļoti bieži nemācās no svešām kļūdām un viņiem nākas mācīties no savējām.
“Iespējams, Grevcova ir tajā informatīvajā burbulī, kur visi jau aizmirsuši, kā viņai gadījās. Ja cilvēki mācītos no citu kļūdām, tad šajā pasaulē dzīvot būtu vienkāršāk. Bet viņi cenšas izdarīt savējās, un tas jau arī ir tas izglītības trūkuma moments.”
Pirms pāris gadiem Saeimā tika iesniegta kolektīvā iniciatīva par obligātu prasību deputātiem iegūt augstāko izglītību. Uz BNN piezīmi, ka iniciatīva tika noraidīta, bet varbūt to tomēr vajadzēja īstenot, Filips Rajevskis atbild – tas nelīdzētu un, ja tāda norma tiktu ieviesta, tad neizbēgami sāktos arī kādas blēdības, lai to apietu. “Nav noslēpums, ka diplomus pasaulē var iegādāties arī par naudu, un kurš tad nu pārliecināsies, vai tas diploms ir pelnīts vai arī pirkts. Līdz ar to tā būtu utopiska un arī nevajadzīga norma.”
Politologs norāda, ka pārliecināties par to, vai deputāta kandidātam ir kaut kas galvā, vai arī viņam tur svilpo vējš, vēlētājs vislabāk var savstarpējā komunikācijā ar viņu. Taču nav arī izslēgts, ka kandidāts ir līdzīgs savam vēlētājam un galvas patukšas ir abiem. “Tas ir tāds demokrātijas process, kur vēlētājs meklē sev atbilstošu priekšstāvi. Un šādā situācijā iejaukties ar kaut kādām normām… Es neuzskatu, ka tas ir pareizi.”
Lasiet arī: No 1. augusta spēkā stāsies jauni ierobežojumi alkohola pieejamībai un reklāmai