Jautājumā par sliežu iespējamo nojaukšanu pie Latvijas Austrumu robežas ir arī ekonomiskā sadaļa, tostarp arī mūsu saistības kā Eiropas Savienības ārējās robežas valstij, norāda uzņēmuma “Mediju tilts” līdzīpašnieks, politologs Filips Rajevskis. Iznīcinot tranzīta kravu pārvadājumus pa dzelzceļu, kopumā zaudēsim divus miljardus eiro no IKP un ievērojami samazināsim arī savu aizsardzības budžetu. varbūt vienkāršāk ir beidzot paveikt mājasdarbus, kurus dzelzceļa drošības jomā gadiem ilgi neesam spējuši paveikt.
Eiropas Savienībai viena no prioritātēm ir tirdzniecība ar Vidusāzijas valstīm un Eiropai sliedes uz šo reģionu ir vajadzīgas, uzsver Filips Rajevskis. “Līdz ar to tas nav melnbalts jautājums – visu nojaucam un uztaisām grāvi. Tie, kas saka, ka tranzīts šodien ir tikai 5% no Latvijas IKP, līdz galam nesaprot, par ko viņi runā. Jo 5% no aptuveni 42 miljardus eiro lielā Latvijas IKP, ir praktiski divi miljardi eiro. Šādu lēmumu pieņemot, jāņem vērā arī to speciālistu viedoklis, kas saprot tā ekonomisko daļu. Arī mūsu aizsardzības budžets tiek rēķināts procentos no IKP, līdz ar to tas samazinās militāro budžetu. Vai tiešām mēs šādā veidā gribam ietaupīt arī uz militārā budžeta rēķina,” pauž politologs.
Pēc Filipa Rajevska teiktā Latvijā ir arī ļoti nopietni investori, kā, piemēram, Japānas kompānija, kurai Rīgas ostā pieder termināli.
“Viņiem nevar tā vienkārši pateikt, mēs nojaucam sliedes, bet jūs ar savu termināli var darīt ko gribat.”
Politologs norāda, ka ir noteikti posmi, kurus gan varētu nojaukt. “Kravu apjoms ir tā nokrities, ka mums nevajag tik daudzas sasaistes ar Krieviju. Tā arī būtu tā saprātīgā puse, par kuru varētu vienoties cilvēki, kas kaut ko saprot no tranzīta politikas, un Nacionālie bruņotie spēki. Piemēram, paskatoties kartē rodas jautājums, vai mums tiešām vajag sasaisti ar Pēterburgu un Pitalovu un vai tas kādā veidā ietekmē mūsu IKP,” pauž Filips Rajevskis.
Politologs norāda, ka sākotnēji tomēr būtu jāsakārto lietas, kuras varam paveikt bez tik radikāliem mēriem kā sliežu nojaukšanu. Piemēram, novērst Krievijas vilcienu sastāvu iekļūšanu vairāk kā 50 kilometru dziļumā Latvijas teritorijā, kam pateicoties agresorvalsts var fiksēt uz Latvijas robežas notiekošo un iegūt citu sensitīvu informāciju, kā arī dzelzceļa operatīvās vadības sistēmas “Apovs” darbību, kura ir ražota Krievijā un kuru apkalpo Krievijas dzelzceļa meitas uzņēmums.
“Gadiem ilgi tiek runāts, ka arī sakaru sistēmas mums ir krievu un Krievija atseko visu, kas notiek uz mūsu dzelzceļa. Tas ir pilnīgi un viennozīmīgi nepieņemami. Mums ir jākontrolē situācija uz sava dzelzceļa un tai nav jābūt agresorvalstij caurskatāmai. Arī tas, ka viņi nekontrolēti brauc iekšā, tās visas ir lietas, kuras bez sliežu nojaukšanas var sakārtot, tā pastiprinot arī drošības situāciju un kvalitāti. Pēc šo mājasdarbu izdarīšanas var vērtēt, ko vēl vajag nojaukt un ko vēl var darīt. Nevis sākumā nojaucam, bet pēc tam brīnāmies un kožam pirkstos, kur gan mums tā pēkšņi pazuda divi miljardi eiro no iekšzemes kopprodukta?”
Lasiet arī: “Ļoti muļķīgi” — Zatlers vērtē politiķu diskusijas par sliežu noņemšanu
Seko mums arī Facebook, Draugiem un X!