Esam iegājuši Saeimas vēlēšanu gadā un tas nozīmē, ka līdz pat rudenim mūs gaida dažādu politisko spēku centieni pārliecināt vēlētājus, ka tieši viņi ir cienīgi turēt valsts stūri savās rokās. Kā kārtējo reizi neuzķerties uz neizpildāmusolījumu makšķeres, BNN vaicāja uzņēmuma“Mediju tilts” līdzīpašniekam, politologam Filipam Rajevskim.
“Ir ļoti augsta iespējamība, ka mēs iekritīsim uz to pašu, uz ko igauņi,” saka politologs. “Atdodot savas balsis par Kaju Kallasu un Reformu partiju, viņi balsoja par konservatīvu politiku, ekonomisko pragmatismu un tirgus ekonomiku. Viņus diezgan rupji uzmeta, jo Kajas Kallasas valdība nenormāli parāva uz augšu nodokļus, tā pārkāpjot jebkuru solījumu, kas bija dots priekšvēlēšanu laikā,” skaidro politologs. “Ir sajūta, ka mēs ejam tajā pašā virzienā. Ja pirms budžeta pieņemšanas mums sāka stāstīt pekstiņus, ka “nē, nekādā ziņā necelsim”, tad pēc vēlēšanām “Vienotības” finanšu ministrs, kā jau tas parasti notiek, ar pārgrieztu ģīmi mums stāstīs, ka reizi četros gados tomēr vajag tos nodokļus pacelt, un tad nu gan vairāk nekad,” Filips Rajevskis neslēpj sarkasmu.
Taujāts, kas būtu jādara, lai šāds scenārijs neīstenotos un politiskajām partijām par saviem solījumiemtomēr nāktos atbildēt, politologs pauž – ir ļoti svarīgi, lai vēlētāji no saviem deputātu kandidātiem pieprasītu skaidru valodu nodokļu jautājumos. Uz BNN iebildi, kas gan traucē politiķiem sameloties, Filips Rajevskis atbild: “Viens piekrāps, otrs piekrāps, bet trešais vairs nepiekrāps. To var padarīt par sajūtu, ka politiķim šāda solījuma pārkāpšana līdzinās pašnāvībai.”
Atbildot uz BNN repliku, – liela daļa politiķu ir pārliecināti, ka tauta apēdīs visu, ko vien viņi cels galdā, tanī skaitā arī nodokļu paaugstināšanu, Filips Rajevskis min uz Igaunijas piemēru.
“Igaunija no pirmās vietas ir nokritusi uz otro, viņu ekonomika nepiešķiļas un, ja tā turpināsies, mēs viņus apdzīsim nevis tāpēc, ka mūsu ekonomika strauji aug, bet gan tādēļ, ka viņi ar šo nejēdzīgo politiku ir pamatīgi iekūlušies mēslos. Par šo visu jārunā, jo, to darot, mēs līdzīgas kļūdas varam novērst un žmiegt politiķus, lai viņi ekonomikas sfērā dotos solījumus arī pilda, nevis attiecas pret tiem kā kaut ko cita starpā pateiktu.”
Dzirdētas arī bažas, ka priekšvēlēšanu populisma gaisotnē var izšķirties jautājums par otro pensiju līmeni par labu tā apēšanai. Arī Latvijā ir gana daudz cilvēku, kuri labprāt izņemtu savus pensiju uzkrājumus, līdzīgi kā to atļauts darīt Lietuvā un Igaunijā.
Filips Rajevskis atzīt, ka šis ir ļoti diskutabls jautājums. “Cilvēku lielākā daļa mums tāpat ir nabadzīga, viņiem kapitāla nav. Tādēļ valstij jādara viss iespējamais, lai cilvēkam, ejot pensijā, būtu vismaz kaut kāds kapitāls. Šis ir tas instruments, kā to nodrošināt. Ļaut viņiem izņemt un noēst to pensiju kapitālu jau tagad, īsti pareizi nebūtu.” Pēc politologa teiktā pirmais, kas būtu jādara, “ir jāžmiedz bankas, lai viņi, pārvaldot pensiju otro līmeni, beidz apslaukt cilvēkus. Otrs, lai pēc iespējas vairāk šī nauda tiktu investēta Latvijā.”
Šeit mēs atgriežamies pie stāsta par kapitāla tirgu, norāda politologs. “Mums stāsta, ka vajag privatizēt jeb kotēt biržā “Latvijas valsts mežus” un“Latvenergo”, bet, kad runājam par šī paša “Latvenergo” parāda vērtspapīriem, tiek darīts viss, lai Latvijas iedzīvotājiem tie nebūtu pieejami. “Šis pensiju kapitāls tieši tur jāiegulda, vai nu šajos uzņēmumos vai parāda vērtspapīros. Bet šobrīd tas tiek investēts die’s vien zina kur un ārpus Latvijas, pluss vēl komisijās bankas apēd lauvas tiesu no tās peļņas.” Atbildot uz BNN teikto, ka par šo problēmu tiek runāts jau pietiekami ilgi, bet nekas nenotiek, Filips Rajevskis min banku lobija ietekmi. “Bankām tas ir izdevīgi, jo tā nauda viņiem ienes ļoti labus ieņēmumus komisijas naudā, tur ir runa par miljoniem. Ir daudz vieglāk nopelnīt, nokožot cilvēkiem no pensiju kapitāla, nekā aizdodot Latvijas uzņēmumiem attīstībai. Protams, ka viņi iet pa vieglāko ceļu.”
Taujāts, kas jādara, lai 2026.gads būtu stabilāks un labāks par iepriekšējo, Filips Rajevskis minprasīgumu pret politiķiem un to, ka līdz šimiedzīvotāju attieksme pret to bijusi diezgan vieglprātīga. “Beidzot diskurss ir iegriezies ekonomikā, tur mums kā vēlētājiem jābūt ļoti prasīgiem un jāpieņem arī saprātīgi lēmumi, izvēloties partiju, par kuru nākamajās vēlēšanās balsosim. Otrā lieta ir cīnīties par mūsu ekonomisko brīvību. Jo, ja nav brīva ekonomika, tā neattīstās. Mēs runājam par birokrātijas samazināšanu, bet mums jārunā par brīvību plašākā mērā, lai varam brīvi attīstīties. Mēs nevaram pieļaut no Eiropas ievazātu vārda brīvības ierobežošanu. Mums jābūtbrīvu cilvēku valstij, jo tikai brīva valsts ar brīviem cilvēkiem var būt gan stipra ekonomiski, gan arī droša militāri. Tikai brīvi cilvēki ir gatavo karot par savu valsti.”
Lasiet arī: BNN fokusā | 2025. gads Latvijā: ar ko lepoties un par ko jāsarkst