Partijas kārtas numurus sarakstiem, ar kuriem dosies uz pašvaldību velēšanām, izlozējušas, sarakstu iesniegšana Centrālajā vēlēšanu komisijā beigusies un zināms, ka uz vietām pie municipālās varas stūres kopumā pieteikušies kandidāti no 340 sarakstiem. Uz 731 pašvaldību deputātu vietu visā Latvijā tēmē 5 975 kandidāti. Arī lielās solījumu slūžas ir vaļā. Ko vajadzētu ņemt vērā, vērtējot partiju solījumus, BNN jautā uzņēmuma “Mediju tilts” līdzīpašniekam, politologam Filipam Rajevskim.
Priekšvēlēšanu periodā katrā pašvaldībā skan solījumi kaut ko sakārtot, uzcelt, noasfaltēt un citas iedzīvotāju ausīm tīkamas lietas. Kā lai cilvēki saprot, vai šie solījumi tiks pildīti, vai nē? Filips Rajevskis norāda, ka sākotnēji vēlētājiem jānovērtē, ko kurš jau ir paveicis.
“Solīts makā nekrīt, tādēļ ļoti svarīgi ir saprast, vai solītājiem ir kapacitāte un pieredze vispār tos solījumus realizēt. Trīsdesmit piecu gadu laikā, kas pagājuši kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas, esam uzkrājuši krietnu pieredzi, un lielo, ietekmīgo partiju priekšgalā lielākoties ir cilvēki, kuri jau bijuši ievēlēti pašvaldību domēs, atradušies dažādos vadošos amatos, tādēļ pirmais, kas jādara – jāpaskatās, ko viņi savā “iepriekšējā dzīvē” spējuši izdarīt.”
Politologs uzsver, ir ārkārtīgi svarīgi, lai pašvaldības vadībā būtu cilvēki, kuri spēj nevis tukši runāt, bet paveikt kaut ko reālu, kas uzlabo dzīvi.
Tāpēc vēlētājiem jāvērtē, vai kandidāti var pateikt, ko jēdzīgu un jēgpilnu spējuši noorganizēt, un kas izdarīts, lai attiecīgās pašvaldības iedzīvotāju dzīve paliktu labāka, ērtāka un kvalitatīvāka. “Tikpat labi iespējams, ka, būdami amatos, viņi ir nodarbojušies ar kaut kādām muļķībām un vienkārši izpļekarējuši laiku un naudu. Tas būtu pirmais un pats galvenais, pirms izdalīt izvēli,” saka Filips Rajevskis.
“Veicot šo analīzi un izveidojot sev sarakstu ar cilvēkiem, kuri kaut ko spēj, var sākt skatīties, ko tad viņi sola. Te ir ļoti interesanta korelācija – tie, kuri kaut ko spēj, nemaz nav tik ļoti dāsni uz solījumiem. Viņi labi saprot, ka solītais ir jāizpilda un to ne vienmēr būs viegli paveikt. Tāpēc viņi ir uzmanīgi un lielākoties sola vien to, ko var izpildīt.”
Taujāts, bet kā tad ir ar visu līmeņu varas pārstāvju niķi kā solījumu nepildīšanas ieganstu piesaukt pārējos koalīcijas partnerus, politologs uzsver, ka amatos tomēr ir konkrēti cilvēki un viņiem ir jārealizē tajos paredzētie pienākumi.
“Man var stāstīt, ko grib, par tām koalīcijām – ja tu esi, piemēram, mērs, vicemērs, satiksmes, attīstības vai kādas citas komitejas vadītājs, un nevari parādīt, ko konkrēti esi izdarījis, tas nozīmē, ka patiesībā tu nekam neesi derīgs. Ja cilvēks ikdienā dzīvo savā pašvaldībā, tad patiesībā viņš diezgan labi redz, kas ir lietaskoks un kas nav. Te es paļautos uz cilvēku informētību un intuīciju. Pašvaldību koalīcijās diezgan precīzi var redzēt, kurš kaut ko jēdz un kurš ir tukšrunātājs vai vienkārši algas saņēmējs.”
Seko mums arī Facebook, Draugiem un X!
