Vai “Jaunās Vienotības” premjere Evika Siliņa spēs reāli mazināt birokrātiju, līdzīgi kā to pirms piecpadsmit gadiem paveica viņas priekšgājējs amatā no “Vienotības” Valdis Dombrovskis, vai arī tā ir tikai tukša runāšana? Kā savienot nepieciešamību efektivizēt izdevumus valsts pārvaldē un vienlaikus, Siliņas vārdiem runājot, izvairīties no “cilvēkresursu griešanas”? To BNN jautāja uzņēmuma “Mediju tilts” līdzīpašniekam, politologam Filipam Rajevskim.
Ir ļoti liela dažādība priekštatos, ko īsti nozīmē birokrātijas mazināšana, uzsver Filips Rajevskis. “Uzņēmēju organizācija saka kaut ko vienu, Valsts kancelejas direktora Raivja Kronberga un Latvijas Tirdzniecības un Rūpniecības kameras (LTRK) prezidenta Aigara Rostovska vadītā birokrātijas pasākumu mazināšanas darba grupa saka kaut ko citu, bet politiķi premjeres Siliņas personā pauž vēl kaut ko trešo, kas, izskatās, ir vērsts uz to, ka nekas nemainīsies. Šī kognitīvā disonanse arī rada tādu jocīgu sajūtu. Jo visi zina, kas jādara, bet neviens negrib politiskā līmenī pieņemt tos pareizos lēmumus. Rostovska un Kronberga vadītā darba grupa jau arī saka – viņi iedos savus priekšlikumus, noliks tos uz galda, bet gala rezultātā par tiem būs jānobalso politiskajai vadībai.”
Taujāts, vai Evikas Siliņas teiktais, ka viņa nepiekrīt “lineārai” valsts pārvaldē strādājošo “griešanai” nozīmē, ka nekādas reālas uzpūstā birokrātiskā aparāta samazināšanas nebūs, Filips Rajevskis atbild apstiprinoši.
“Ja skatāmies, kā to redz premjerministre, tad šķiet, ka viņa neko negrasās ne atlaist, ne samazināt, ne nogriezt. Šādos procesos vienmēr precīzi jānodefinē konkrētus mērķus, piemēram, cik lielā mērā jāsamazina valsts pārvaldē strādājošo apjoms un kādas būs šādas reformas sekas.”
Politologs arī atgādina Latvijas darba devēju konfederācija (LDDK) teikto par nepieciešamību pieskaņot valsts institūcijās nodarbināto skaits demogrāfijai, kuras rādītāji nemitīgi krītas. Proti, to cilvēku skaits, kuri strādā privātajā sektorā un maksā nodokļus, paliek arvien mazāks, un līdz ar to arī valstij būtu jāsamazina publiskajā sektorā nodarbināto skaits, lai nav tā, ka visi tik tērē, bet kas strādā, nav.
“LDDK saka, ka valsts pārvaldes un pašvaldību tēriņi jāsamazina vismaz par 850 miljoniem eiro. Pretī skan paziņojumi: iznīciniet birokrātiju, bet necīnīsimies ar cilvēkiem. Tas nozīmē, nevienu vaļā nelaidīsim un nodarbinātības apjomus valsts pārvaldē nesamazināsim,” skaidro politologs.
Savukārt uz BNN jautājumu, vai varētu būt tā, ka šie Siliņas izteikumi vērtējami kā signāls ierēdņiem, ka viņu darba vietas nav apdraudētas, kamēr vien viņi ir lojāli valdošajai politiskai partijai, Filips Rajevskis atbild, ka gluži tik lineāri uz to raudzīties nevar, tomēr zināmā mērā izskatās, ka viss milzīgais ierēdniecības aparāts tiek aprūpēti arī kā vēlētāji. “Nav zinātniski noteiktas korelācijas, ka visi ierēdņi balso par “Vienotību”, bet ir zināms pamats domāt, ka “Vienotība” uzlūko ierēdniecību un valsts pārvaldē nodarbinātos kā savus vēlētājus,” saka politologs.
Lasiet arī: BNN fokusā | Varas impotences brīdis. Politologs par to, kas īsti kontrolē valsti
