Ostu reforma tika atlikta uz gadu, tāpēc pārkārtojumos jau “cietušie” iedveš plašākā sabiedrībā pārliecību, ka šis ir pirmais solis, lai to atzītu par likumdošanas brāķi un atceltu. Reformas iniciators – konservatīvie – nav valdībā, ne pat Saeimā, partija pamazām sairst valsts finansējuma komfortā. Taču “tik jauki vis nebūs”.
Kāpēc – to mums skaidro Ventspils ostas valdes priekšsēdētāja vietnieks Ģirts Valdis Kristovskis (JV, pārstāv Finanšu ministriju, pilsētas domes deputāts), viens no enerģiskākajiem reformas atbalstītājiem un, iespējams, skarbākais no visiem.
Kā Jūs vērtējat Saeimas lēmumu atlikt reformu līdz gada beigām? Vai, Jūsuprāt, tā ir virzība uz “atlikt pavisam”?
– Cik noprotu, valdībā nav vēlmes atteikties no ostu reformas. Tā kā reformu mērķtiecīgi ir bremzējuši tās pretinieki, iekavēšana uz kādu gadu ir pilnīgi objektīva. Turklāt ar reformas virzību un tempu saistīto aspektu un procesu risināšana prasa lielu apņēmību.
Veidojot kapitālsabiedrības, jābūt skaidrībai par ostas teritorijās esošo īpašumu piederību, par dalībnieku vēlmi un spēju ieguldīt savu mantu kapitālsabiedrībā. Situācija katrā ostas pilsētā, pašvaldību iespējas garantētai dalībai veidojamo kapitālsabiedrību pārvaldīšanā ir atšķirīgas. Atbilžu meklēšana par interešu sadursmes, par pārvaldes aspektiem, strīdu par ostu īpašumiem risināšana un juridiska noformēšana ir prasījusi laiku.
Iepriekšējam satiksmes ministram par nepārvaramu pretvēju izvērtās Ventspils pašvaldības aktivitātes Saeimā,
pēcāk – pret ostas reformu vērstais referendums, Satversmes tiesas lietas ierosināšana. Tāpēc pašreizējai valdībai gribot negribot bija jāpagarina laiks reformas tiesiski pārdomātai un pamatotai realizēšanai.
Rezultātā Ventspils pilsētas pašvaldība joprojām nav pateikusi, vai tā piedalīsies veidojamās kapitālsabiedrības pārvaldīšanā un darbībā. Protams, ir oponenti, kas cer, ka OECD praksē balstīto reformu galu galā atliks un varēs saglabāt, piemēram, Liepājas ostas pārvaldes modeli. Uz Ventpils vai Rīgas ostu fona, Liepājas izpildījums ir bijis nevainīgāks, tāpēc to ļoti popularizē, lai gan arī tas satur tādas vai citādas problēmas.
Kā jau minēju, situācija katrā ostā ir atšķirīga. Rīgas pašvaldībai, atšķirībā no Ventspils, ostā nav liela nekustamā īpašuma un trūkst ieguldāmā kapitāla. Cik zinu, tādejādi nekāda entuzisma par reformas nepieciešamību tur nav. Līdz ar to jaunajam satiksmes ministram Jānim Vitenbergam ir ierobežotas iespējas. Ieinteresēto pušu izpratne, intereses un gatavība sekmēt reformu dažviet tomēr ir atšķirīga.
Kādi iespaidi Jums radās par ministra – jāsaka, pat vēsturisko – janvāra tikšanos ar ostu pārvaldēm un ostās strādājošiem uzņēmējiem kā tās dalībniekam?
– Man ir sajūta, ka jaunais ministrs ir enerģisks un ir noskaņots reformas mērķus sasniegt. Taču viņam joprojām ir jāpaveic iepriekšējā ministra iekavētie mājas darbi, jārēķinās ar šķēršļu likšanu arī tālākajā refromas procesā.
Jūs esat pret pašvaldību dalību lielo ostu pārvaldībā, jo tas atjaunotu Aivara Lemberga un viņa grupējuma ekonomisko varu Ventspils ostā. Vai Jūs saredzat šādu risku arī tad, ja ostu pārvaldē iesaistās uzņēmēji?
– Uzreiz jāsaka, ka šis ir daļējs pārpratums. Gluži pretēji. Esmu pie pārliecības, ka pašvaldībām ir jāpiedalās lielo ostu pārvaldībā. Tikai tām ir godprātīgi jāveic savi pienākumi. Ventspils ostas pieredze par to neliecina. ASV OFAC sankciju piemērošana ne tikai Lembergam, bet arī Ventspils brīvostai ir liecība par nopietnām pašvaldības vadības koruptīvajām interesēm, to negatīvo ietekmi uz ostas darbību un attīstību. Tomēr abstrahējoties no šīs katastrofālās pieredzes, ir jāuzsver, ka pašvaldībai un ostai ir jāuztur vislabākās attiecības un jāveido visoptimālākie sadarbības un līdzdalības ostas pārvaldē mehānismi. Par to nevar būt šaubu. Tad visas puses būs ieguvējas.
Turklāt ar pārvaldes mehānismu ir jānodrošina ne tikai līdzsvars, bet arī arī savstarpēja kontrole. Par to ir jārūpējas kā valstij, tā arī pašvaldībai. Diemžēl agrāk pašvaldība rūpējās tikai par savu absolūtu dominanci.
Līdz 2019.gada nogalei divas galvenās Ventspils domes amatpersonas Aivars Lembergs un Jānis Vītoliņš reizē bija arī Ventspils brīvostas vadītāji. Ostas pārvaldes process bija praktizēts tā, lai viņi saimniekotu, visu izlemtu un kontrolētu. Rezultātā Ventspils brīvostas valdē tika noformēti vien gala lēmumi. Būtiska ostas komersantu darba problēmātika un detaļas tika risinātas aiz ministriju pārstāvju muguras.
Atšķirīgu politisko spēku ministru izraudzītie valsts pārstāvji valdē, nereti bez dziļākas izpratnes par ostas darbības specifiku, bez sasaistes ar Ventspils pilsētu, nespēja izprast un risināt ostas komersantu grūtības. Tādejādi viņiem tika atvēlēta statistu, pasīvu vērotāju loma, iešana pašvaldības pārstāvju pavadā.
Rezultātā Ventspils brīvostas pārvalde uz gadu desmitiem tika padarīta par slaucamu govi, kuras līdzekļi plaši tika izlietoti pilsētas infrastruktūras uzturēšanai, augsto tehnoloģiju centra un rūpniecības zonas attīstībai, sportam, kultūrai. Vienlaikus līdzekļi pietrūka virknei principiālu ostas attīstību un konkurētspēju veicinošu pasākumu. Piemēram, ostas digitalizācijai, mūsdienīgu peldlīdzekļu un zemes smēlēja iegādei.
Turklāt ar Lemberga un tā laika brīvostas pārvaldnieka Imanta Sarmuļa dāsnu atbalstu miljoni eiro plūda tieši Lemberga un viņa komandas personīgajām vajadzībām novirzot līdzekļus Lemberga un Sarmuļa biedrībai Ventspils attīstības aģentūra, Lemberga vadītajai Biznesa attīstības asociācijai. Diemžēl valdības jeb četru ministriju pārstāvji gadiem to nepamanīja, bija tikai labi apmaksāti statisti, kuri uz to visu pievēra acis.
Rezultātā Ventspils ostas konkurētspēja tika ierobežota, jo līdz šim ieguldītie līdzekļi tās funkciju stiprināšanai bijuši nepietiekami. Pilsētas bagātīgā, krāšņā, izslavētā dzīve tika nereti veidota uz ostas, tās termināļu, komersantu, viņu šodienas un nākotnes konkurētspējas rēķina.
Atcerēsimies, ka tikai ārējā ASV pretkorupcijas intervence – 2019.gada nogalē OFAC noteiktās sankcijas Lembergam – piespieda valdību rīkoties neatliekami. Tad no Ventspils, pat arī no Rīgas ostu valdēm tika izraidīti pašvaldības pārstāvji. Jo ikvienam bija skaidrs, ka ļaunuma sakne ir – kur vairāk, kur mazāk – tieši brīvostu valdēs dominējošās un to darbību savās interesēs virzošās pašvaldību amatpersonas.
Atvainojos, bet agrāk tas no Rīgas nekādi nebija ieraugāms?
Grūti noticēt. Drīzāk pārāk liels ir bijis galvaspilsētas respekts, jeb atsevišķu aprindu atkarība no Ventspils ostas izcelsmes slēptā finanšu atbalsta. Iespējams esmu bijis vienīgais, kurš pēc apstiprināšanas Ventspils brīvostas valdē, ierodoties uz tās pirmo sēdi (2019. gada pavasarī) ir aicinājis no valdes priekšsēdētāja amata atcelt tieši Lembergu.
Norādīju uz viņa apsūdzētā statusu par smagiem ietekmes un finanšu noziegumiem, par šādas situācijas bīstamību un kaitējumu tieši Ventspils brīvostas reputācijai. Balsošanā, protams, mans priekšlikums tika noraidīts ar 1:7. Šķiet neviens cits no valsts pārstāvjiem iepriekš nav mēģinājis ko tik izaicinošu darīt.
Dažus mēnešus vēlāk tieši šie reputācijas riski, uz kuriem vērsu valdes vērību, apstiprinājās pilnībā. Turklāt sekas joprojām izjūt vairums Ventspils brīvostas uzņēmumu. To attīstību apgrūtina dažādas iestādes, finanšu norēķinus neapkalpo bankas dēļ uzņēmumu atrašanās sankcionētās personas Lemberga slēptās ietekmes aizdomu ēnā.
Domāju, ka pēc pašvaldības pārstāvju izraidīšanas no Ventspils brīvostas valdes, pārvaldes un ostas uzņēmēju lietišķās attiecības – informācijas apmaiņa, abu pušu dialogs, konsultēšanās, uzņēmēju interešu izvērtēšana – ir ļoti radikāli uzlabojušās.
Lemberga laikā daļa uzņēmēju atradās nepārprotama mobinga jeb ostas pārvaldes diktāta situācijā. Šāda kropla ostas vadīšana – korumpanta ietekmes spēka demonstrēšana – ir likumsakarīgi radījusi uzņēmēju vēlmi reformas procesā iegūt pārstāvniecību ostas pārvaldē. Tādam risinājumam ir virkne plusu, arī savi trūkumi.
Osta funkcionē sekmīgi tad, ja katra puse godprātīgi pilda savus pienākumus. Pārvalde rūpējas par pārdomātu ostas uzturēšanu, attīstību un konkurētspēju, nosaka ostas maksas un infrastruktūras nomas tarifus, nodrošina, taisnīgu konkurenci ostas komersantu starpā, kuri savukārt primāri nodarbojas ar kravu piesaisti, pārkraušanu, uzglabāšanu un citiem saistītiem pakalpojumiem.
Šīs ostas darbības sfēras tomēr ir jānodala. Prakse, ka ostas uzņēmēju, to asociāciju pārstāvji piedalās ostu pārvaldībā, protams nedominējot, atsevišķās Eiropas ostās pastāv. Ja ir atrasts pareizais pamatojums, ir nodrošināts lēmumu caurspīdīgums, visas puses ir apmierinātas, tad jāsaka, ka šāda pieeja ir apsveicama, tad visi saprātīgie risinājumi derēs. Svarīgs ir dialogs, informācijas apmaiņa par būtiskākajiem komersantu uzņēmējdarbību un ostas infrastruktūras attīstības, pilsētas iedzīvotāju un pašvaldības interešu saskarsmes punktiem un veicamiem pasākumiem.
Cik populāra pilsētniekos kopumā varētu būt ideja, ka osta vairs nebūs domes “slaucamā govs”?
– Ventspilnieki savu dzīves vidi – kāda pa gadiem pilsētā ir uzbūvēta ar ikdienas iepriecinājumiem – nebalsta uz objektīviem pilsētas pārvaldes vērtējumiem. No pirmā acu uzmetiena pilsēta izskatās stabila – varbūt ne pārāk dzīva – taču ar to pietiek, jo virspusēji atstāj saturīgu iespaidu. Viņus protams, primāri interesē pilsētvides ārējā forma, lai tā tāda paliek “uz visiem laikiem”. Varas ētiski morālie aspekti ir kļuvuši mazsvarīgi.
Informācija, ko viņi saņem, bieži vien ir tendencioza, sagrozīta šauru interešu uzturēšanai. Rezultātā ventspilnieki, kaut arī dzīvo ostas pilsētā, pārāk nepiepūlas analizēt “patiesību” par tranzīta nozares problēmātiku, kuru piespēlē pašvaldības finansētie oficiozi.
Pārsvarā tā tiešām nav objektīva. Viss tiek pagriezts caur šādu prizmu: sliktā valdība, tās sliktie politiķi sit mūsējos, kas tik daudz laba darījuši Ventspilij! [..] Laikraksts Ventas Balss stāsta pilsētniekiem: valde – tie ir rīdzinieki. Kaitnieki. Ja tomēr nav kaitnieki, tad – neieinteresētie, vietējo situāciju nezinošie, nejēdz, ko dara.
Ļaujoties politiskam plakātismam: cik daudz naudas Ventspils dome, izmantojot savu varu, ir atņēmusi brīvostai?
– Tā tiešām būtu tīra spekulācija. Ventspils augsto tehnoloģiju parks un rūpniecības zona, desmitiem pilsētas ielu, tiltu, pilsētvides infrastruktūras izbūve un uzturēšana ir radīta uz Ventspils brīvostas pārvaldes desmitiem miljonu lielu investīciju, banku aizņēmumu un procentmaksājumu pamata.
Krievijas un Baltkrievijas tranzītpolitika, sankcijas un pandēmija pirms pāris gadiem izraisīja kravu apjoma krītumu līdz 11 miljoniem tonnu ierasto 19–20 miljonu vietā, tāpēc Ventspils brīvostas pārvaldei bija jāpāriet maksimālā taupīšanas režīmā. Atsacījāmies no pilsētnieku iepriecināšanas – tie ir divi trīs miljoni eiro ikgadēji, kas līdz tam aizgāja basketbolam, futbolam, citiem sporta un kultūras, pilsētvidi izdaiļojošiem pasākumiem. Pamatīgi tika apgriezts brīvostas vadības atalgojums.
Pilsēta par to brīvostu visu laiku kritizē. Cilvēku prātos tiek iebarots viedoklis, ka pēc pašvaldības izraidīšanas no brīvostas tā ir pilnībā novērsusies no ventspilniekiem. Taču tas tā nav. Drīzāk katram, pirms “met akmeni”, būtu jāpatur prātā, ko Lemberga leģendārās krimināllietas kontekstā izteicies izteicies prokurors.
Lietas materiāli saturot pierādījumus par vairāk nekā 500 miljonu eiro izsaimniekošanu. Ievērojama daļa noteikti ir attiecināma uz Ventspils ostas uzņēmumiem, netieši uz Brīvostas pārvaldi. Visticamāk ne vienu vien modernāko zemes smēlēju kuģošanas kanāla uzturēšanai par nobēdzināto naudu varēja iegādāties.
Kāda summa “noslauktās” ostas attīstībai patlaban būtu vajadzīga? Nesen tajā bija vērienīga hidrobūvju rekonstrukcija ar ES atbalstu, bet tā visu neatrisināja.
– Aprēķinu, cik lielas investīcijas ik gadu būtu jaiegulda ostas uzturēšanā, nav. Ventpils brīvostā ir mārketinga programma, taču stratēģiska attīstības plāna nekad nav bijis.
Manā ieskatā, ostas attīstībā katru gadu būtu jāiegulda vismaz 5 līdz 10 miljonu eiro lielas investīcijas. Es nerunāju par uzturēšanas darbiem, bet par attīstību, ostas modernizācijas, kuģošanas drošības un konkurētspējas celšanas pasākumiem tuvākajos desmit gados.
Piemēram, ostas kuģošanas kanāla padziļināšana – šis darbs jāveic visu laiku. Ilgus gadus ostai bija savs zemessmēlējs – gandrīz 50 gadus vecs padomju laiku kuģis Dzelme. Gadiem ilgi bija zināms, ka kuģis ir pilnībā nolietots un vairs nav lietderīgi ieguldīt tā remontos. Tomēr savlaicīgi stratēģiski risinājumi netika pieņemti. Rezultātā tas vairs netiek izmantots, un kanāla padziļināšana pašreiz ir nodota ārpakalpojumā, kanāla uzturēšanas līdzekļi aizplūst no ostas, darba vietas ir zudušas.
Jauns moderns zemes smēlējs maksā 20–25 miljonus eiro. Ventspils brīvostai tāda investīcija pašreiz nav pa spēkam. Tiek apsvērts risinājums, lai šāda kuģa iegāde būtu visu trīs lielo ostu apkalpošanai. Tas viss ir sarežģīti. Patlaban nav ne risinājuma, ne arī brīvu līdzekļu, kurus ieguldīt vienā zemessmelējā. Turklāt Ventspils brīvostai katru gadu ir jāuztur piestātnes un cita ar ostas darbību un atbildību saistīta infrastruktūra, kas prasa miljoniem eiro lielas izmaksas.
Kā Jūs vērtējat nostāju – ko viskategoriskāk piesacīja Apvienotais saraksts –, ka pašvaldībām jābūt pārstāvētām triju lielo ostu pārvaldībā?
– Domāju, nevienam nav šaubu, ka Apvienotā saraksta saknes ir Liepājas pašvaldībā. Pilsētas pašvaldības, Liepājas ostas speciālās ekonomiskās zonas un Liepājas ostas komersantu attiecības acīmredzami ir bijušas saprātīgāk sabalansētas nekā Ventspilī. Tur situācija, no ārpuses skatoties, ir bez ievērojamām nesamērībām un kropļojumiem.
Turklāt Liepāja, kā tirdzniecības osta ir attīstīta pēc neatkarības atgūšanas, tas ir, no nulles, kā pašvaldībai, tā arī uzņēmējiem kopīgi apvienojot spēkus. Liepājā ostas procesos acīmredzot mazāk bijis slēptu interešu un tur labāk izprot sadarbības nozīmi.
Ventspilī situācija bija cita. Vietējā vara saņēma no PSRS mantojumā lielu tirdzniecības ostu – kas tolaik atradās dominējošā situācijā – ar gatavu infrastruktūru un stratēģisku kravu piegādātājiem. Deviņdesmitajos gados, vēl šī gadsmita pirmajā desmitgadē viss turpinājās uz padomju laika tranzīta ceļu inerces bāzes. Pilsētas saimnieki i naudu grāba riekšavām, i rūpējās par “prihvatizāciju” un slēpto ietekmi ostas uzņēmumos.
Krimināllieta taču ir pret Lembergu, nevis pret Sesku!
Tas daudz ko izskaidro, tostarp, kāpēc valdība uzskatīja, ka Ventspilī, Rīgā gadiem samilzušās problēmas var atsināt tikai sākotnēji straujie 2019.gada nogales ostu reformas pasākumi, savukārt Liepājā – kur viss mazāk vai vairāk ir normas līmenī – puslīdz sekmīgi strādājošā ostas pārvaldes kārtība nav jāmaina.
Vai Jūs tādēļ uzskatāt Uldi Pīlēnu un Jāni Vitenbergu par Lemberga “noderīgajiem idiotiem”, kuri viņam neapzināti palīdz?
Noteikti Nē! Manuprāt viņi nav Lemberga interešu aizstāvji, tam nav pamata. Turklāt viņa laiks ir pagājis. Tas gan nenozīmē, ka Lembergs būtu atteicies no savām iecerēm, būtu mainījis savus tikumus.
Protams, ka viņš vēlētos padarīt par saviem “noderīgajiem idiotiem” gan Pīlēnu, gan Vitenbergu. Vismaz sabiedrībā radīt iespaidu, ka tas ir izdevies. Jo tad Lembergs varētu sūtīt signālu sabiedrībai, venstpilniekiem, zemsaviešiem, ka viņš bija, ir un būs “modes noteicējs” Latvijas ostās – tas ir, tin ikvienu ap pirkstu.
Šāda mērķa dēļ Pīlēns un Vitenbergs būtu labi mānekļi. Tomēr neticu, ka šādi vīri vēlas pakļaut savu reputāciju šāda – Sergeja Magņitska aktā jeb pasaules korumpantu sarakstā ierakstīta – blēža interesēm.
Kādu Jūs prognozējat Ventspils domes vairākuma rīcību – vai pašvaldība iesaistīties ar savu ieguldījumu jaunajā kapitālsabiedrībā?
– Domes vadība cer atgūt savu dominanci Ventspils ostā, kuru paši nesaprātīgi izniekoja. Tāpēc darīs visu, lai tādu izkārtotu un atjaunotu. Līdz ar to vilks līdz pēdējam, līdz būs skaidrs, ka ostu reformas process tiešām tuvojas noslēgumam. Ja satiksmes ministrs vai valdība cieti pateiks, – vai nu esat akcionāri vai paliekat ārpusē –, tad viņiem būs jāizšķiras par “ielekšanu aizejošā vilcienā”.
Taču kamēr nav skaidrs, kādu ietekmi Ventspils dome varētu iegūt, kā specifiski nozīmēs savus pārstāvjus kapitālsabiedrības valdē vai padomē,tikmēr status quo saglabāsies.
Kā jūs pats – būdams premjerpartijas Vienotība politiķis, turklāt rūdīts Latvijas politikas veterāns – jūtat savas iespējas virzīt ostu reformu, vajadzības brīdī – neļaut pārvērst tās atlikšanu varbūtējā atcelšanā?
– Politiku veido valdības līmenī. Es varu izteikt tikai savu viedokli. Ostu reforma ir diezgan komplicēts process, turklāt vēl pēdējos gados to saasina ģeopolitika. Pastāv uzskats, ka ar to jātiek galā Satiksmes ministrijai. Man kā Finanšu ministrijas pārstāvim ir norāde sekot satiksmes ministra vadlīnijām un norādēm.
Mums valdes priekšsēdētāja ir Satiksmes ministrijas pārstāve Inguna Strautmane, pieredzējusi un mērķtiecīga ierēdne, kura pārzina visas savas iestādes lietas. Man ar viņu ir laba sadarbība. Viņa komunicē ar satiksmes ministru, redz nozares problēmas un reformas realizācijas detaļas, veicamo darbu secību, lai sasniegtu mērķi.
Citiem valdības ministriem pašiem pietiek savu problēmu.
Jūs pats esat daudz cietis par Ministru prezidenta teikto, ka tranzīts nav svarīgs?
– Neapšaubāmi! Ja Ventspilī kāds atrod iemeslu, lai sunītu premjeru Krišjāni Kariņu par viņa doto ostu situācijas vērtējumu, tad tūlīt sien klāt arī mani. Lembergs pēc ASV OFAC sankciju nopelnīšanas nekad nav uz to bijis slinks savos dziļi neobjektīvajos vērtējumos par situāciju ostā.
Valdības priekšstatu par tranzīta industrijas nākotnes izredzēm veido informācija par Baltijas valstu ostām nedraudzīgo Krievijas tranzīta politiku, ģeopolitika un sankciju režīmu realitātes. Tāpēc arī tiek teikts, ka tranzīts no Austrumiem valstij vairs nekad nebūs tik nozīmīgs kā divdesmit vai trīsdesmit gadus iepriekš. Uz ministru prezidentu jau nav jāapvainojas, ja viņš pasaka, ka šo nozari, uz citu valdības prioritāšu fona, kas prasa laiku un līdzekļus, valdība nedotēs.
Tādejādi valdība ir atklāti pateikusi, ka tranzīta nākotne ir pašu industrijā darbojošos personu rīcībspējas rokās. Ja uzņēmēji, termināļi var piesaistīt kravas – lai viņiem veicas! Pašreiz neviens valdībā tranzīta un ostu industrijas intereses ne par mata tiesu nestādīs augstāk par lielajiem jautājumiem – karš vai miers Ukrainā, sankcijas pret Krieviju un Baltkrieviju, Eiroatlantiskās telpas fundamentālas vērtības.
Protams, esmu savas dzimtās pilsētas un arī brīvostas patriots. Valdē darām visu, ko varam, lai sniegtu atbalstu Ventspils uzņēmējiem, tomēr mēs nevaram pasargāt no tukšām piestātnēm un ostas rezervuāriem faktiska kara apstākļos.
Ja Krievijas režīms nomainīsies, Rietumu pasaule centīsies vērst lietas uz labu, sāksies dialogs, sankcijas zudīs. Tad būs racionālāka un zaļāka domāšana, daļa Krievijas kravu varētu atgriezties Ventspilī. Gribas tam ticēt.
Ticat arī tam, ka ostu reforma īstenosies veiksmīgi?
– Līdzšinējā Latvijas lielo ostu pārvaldes sistēma formāli bija labi iecerēta, taču slikti realizēta, manuprāt, apzināti vāji kontrolēta. Ikvienu, pat vislabāko ieceri materializē – bet šajā gadījumā sabeidz – konkrēti cilvēki, slēptas intereses. Tās sabojās jebkuru, pat no pārvaldes teorijas viedokļa visoptimālāko pārvaldes sistēmu. Tas noteikti reformatoriem būtu jāpatur prātā.
Jaunajām ostu kapitālsabiedrībām noteikti arī būs kādi trūkumi. Taču to nākotni būtu jāveido profesionāliem speciālistiem, spējīgiem nepadoties korupcijas vilinājumiem. Tad viņi noteikti paveiks labāko, attaisnos reformas mērķus.
Tas noteikti nebūs vienkārši. Krievijas un Baltkrievijas tranzītpolitika, kara Ukrainā sekas, sankciju režīmi negatīvi ietekmēs Baltijas un Latvijas ostu, Ventspils brīvostas kravu apgrozījumu. Arī pašas brīvostas, ostas komersantu, valsts un pašvaldības, arī pilsētas iedzīvotāju intereses nāksies salāgot.
Šādos procesos prasme “noturēties uz ūdens” nākamajai Ventspils ostas vadībai var nebūt viegla pastaiga. Visticamāk turpināsies dažādas spekulācijas, pašvaldības izplatīta neobjektīva un asa kritika, kādu tā piekopj pēc izraidīšanas no brīvostas valdes.
Jo runa ir par domes vadības vēlmi nokļūt atpakaļ pie iespējas atsākt miljoniem eiro ostas līdzekļu noplūdināšanu Ventspils pašvaldības vajadzībām, tostarp, papildus personīgiem ienākumiem, kā tas bija iepriekš. Taču pašvaldība arī varētu pieredzēt pārmaiņas nākotnē. Tā vai citādi brīvostai, jaunajai kapitālsabiedrībai būs jāparāda griba un spējas sabalansēt kā ostas tā arī ventspilnieku intereses. Ja tas izdosies, ģeopolitiskie procesi būs labvēlīgi, reforma būs izdevusies.
Lasiet arī: BNN intervija | Jānis Vitenbergs: Ministrs nevar strādāt atrauti no nozares
