Aizvadītajā nedēļā turpinājās Jaunās vienotības organizētās koalīcijas sarunas, kurās starp partijām iezīmējās gan jautājumi, kuros to viedokļi un nākotnes redzējums sakrīt, gan arī jautājumi, kuros tās nespēj rast kopsaucēju. Šobrīd galvenais jautājums ir – koalīcija sastāvēs no trim vai četrām partijām?

Savukārt pasaulē, precīzāk Ukrainā, aizvadītā nedēļa iesākās traģiski. Agresorvalsts Krievija realizēja masveida bombardēšanu Ukrainā. No Ļvivas rietumos līdz Harkivai austrumos, no Kijivas ziemeļos līdz Odesai dienvidos – galvenais mērķis bija enerģētikas infrastruktūra un mierīgie iedzīvotāji. Slava Ukrainai!

Turpinoties karadarbībai austrumos, Latvija turpina atbalstīt Ukrainu karā ar Krieviju. Šobrīd Latvija ierindojas pirmajā vietā starp valstīm, kuras Ukrainai ziedojušas visvairāk attiecībā pret savas valsts iekšzemes kopproduktu.

Tāpat šonedēļ Centrālā statistikas pārvalde paziņoja, ka 2022.gada septembrī, salīdzinot ar pērnā gada septembri, vidējais patēriņa cenu līmenis palielinājās par 22,2%. Savukārt mēneša griezumā inflācija palielinājusies par 1,6%.

Savukārt interesantas vēstis šonedēļ saņēmām no Saeimas – otrajā lasījumā tika atbalstīti grozījumi Eiropas Parlamenta vēlēšanu likumā, kas pašreizējai Eiropas Parlamenta (EP) deputātei Tatjanai Ždanokai (LKS) varētu liegt tiesības tikt atkārtoti ievēlētai EP kā Latvijas pārstāvei.

BNN sniedz apkopojumu par šīs nedēļas aktuālākajiem notikumiem, kas skaidroti tādās tēmās kā Otrais raunds, Masveida bombardēšana, Pirmie pasaulē, Atstāts novārtā, 22,2%, Pārmaiņas pārstāvniecībā?, Lobēšana un Eiropas Debesu vairogs.

OTRAIS RAUNDS

Noslēdzies koalīcijas sarunu otrais raunds; Progresīvo liktenis joprojām neskaidrs

Atbilstoši Valsts prezidenta Egila Levita aicinājumam, Jaunā vienotība (JV) šonedēļ veica padziļinātas sarunas par valdības uzdevumiem un darba prioritātēm nākamajiem četriem gadiem ar potenciālajiem koalīcijas partneriem – Apvienoto sarakstu (AS), Nacionālo apvienību (NA), kā arī ar Progresīvajiem.

Kā pēc sarunām ceturtdien, 13.oktobrī, atzina JV līderis un pašreizējais premjers Krišjānis Kariņš, JV ir gan līdzīgi, gan atšķirīgi viedokļi ar katru no partijām dažādos jautājumos. Pēc sarunu otrā raunda aktuāls paliek jautājums Progresīvo iekļaušanu koalīcijā. AS un NA vēlās trīs partiju koalīciju, savukārt JV – četru, tajā iekļaujot arī Progresīvos. 

MASVEIDA BOMBARDĒŠANA

Ukrainas bombardēšana turpinās; mērķis kritiskā infrastruktūra un cilvēki

Pirmdienas, 10.oktobra, rītā nogranda vairāki sprādzienu viļņi ne tikai Kijevā, bet visā Ukrainā – no Ļvivas valsts rietumos līdz Harkivai austrumos, no Ukrainas galvaspilsētas ziemeļos līdz Odesai dienvidos, vēsta raidorganizācija BBC.

Saskaņā ar prezidenta Volodimira Zelenska teikto, Krievijas raķešu triecieni tika vērsti pret infrastruktūru visā valsts teritorijā. Vietnē Telegram publicētā videoierakstā viņš norāda, ka ir cietuši enerģētikas objekti Kijivā, Ļvivā, Dņiprā, Vinicā, Zaporižjā, Harkivā un citos reģionos. Tāpat mērķtiecīgi uzbrukts mierīgajiem iedzīvotājiem.

Vairāk uzziniet šeit.

PIRMIE PASAULĒ

Rinkēvičs: Militārā atbalsta Ukrainai ziņā esam pirmie pasaulē

Latvija turpina palīdzēt Ukrainai karā ar Krieviju, ierindojoties pirmajā vietā starp valstīm, kuras ziedojušas visvairāk attiecībā pret savas valsts iekšzemes kopproduktu (IKP), mikroblogošanas vietnē Twitter paziņoja ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (JV).

Latvija kopš šī gada 24.februāra līdz 3.oktobrim Ukrainai ir ziedojusi 0,9% no valsts IKP. Otrajā vietā ar 0,8% no IKP ierindojas Igaunija, bet trešo vietu aktīvāko ziedotāju vidū ir Polija ar 0,5% no valsts IKP.

Vairāk uzziniet šeit.

ATSTĀTS NOVĀRTĀ

Valsts kontrole: Civilās aizsardzības un katastrofu pārvaldīšana sistēma Latvijā – novārtā atstāta joma

Civilās aizsardzības un katastrofu pārvaldīšanas sistēma lielā mērā ir novārtā atstāta joma, un kopumā civilās aizsardzības sistēmā nav radīti priekšnoteikumi efektīvai katastrofu pārvaldīšanai un krīžu vadībai, secināts Valsts kontroles (VK) veiktajā revīzijā par 2016.gadā pilnveidotās civilās aizsardzības un katastrofu pārvaldīšanas sistēmas darbību.

VK norāda, ka visā sistēmā ir nepieciešami un iespējami uzlabojumi, lai labāk sagatavotos krīzēm, pēc iespējas tās novērstu un efektīvi pārvarētu, kopumā mazinot katastrofu negatīvo ietekmi gan uz cilvēku veselību un dzīvību, gan ekonomiku.

Vairāk uzziniet šeit.

22,2%

Septembrī gada inflācija Latvijā – 22,2%

2022.gada septembrī, salīdzinot ar pērnā gada septembri, vidējais patēriņa cenu līmenis palielinājās par 22,2%, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Savukārt mēneša laikā inflācija palielinājās par 1,6%.

 

Vairāk uzziniet šeit.

PĀRMAIŅAS PĀRSTĀVNIECĪBĀ?

Atbalsta grozījumus, kas Ždanokai varētu liegt tikt ievēlētai EP kā Latvijas pārstāvei

Saeima ceturtdien, 13.oktobrī, otrajā lasījumā atbalstīja grozījumus Eiropas Parlamenta vēlēšanu likumā, kas pašreizējai Eiropas Parlamenta (EP) deputātei Tatjanai Ždanokai (LKS) varētu liegt tiesības tikt atkārtoti ievēlētai EP kā Latvijas pārstāvei.

Likumā paredzēts cita starpā noteikt, ka EP vēlēšanām Latvijā nevar pieteikt par kandidātu un EP nevar ievēlēt personu, kura pēc 1991.gada 13.janvāra darbojusies Padomju Savienības Komunistiskajā partijā (Latvijas Komunistiskajā partijā).

Vairāk uzziniet šeit.

LOBĒŠANA

Saeima pieņem tā dēvēto lobēšanas likumu

Saeima ceturtdien, 13.oktobrī, galīgajā lasījumā pieņēma Interešu pārstāvības atklātības likumu jeb tā dēvēto lobēšanas likumu.

Pieņemtā likuma mērķis ir nodrošināt interešu pārstāvības procesa atklātību, veicinot sabiedrības uzticēšanos interešu pārstāvjiem, kas piedalās publisku lēmumu ierosināšanā, izstrādē, pieņemšanā vai piemērošanā, un publiskajai varai, kā arī nodrošināt visām ieinteresētajām privātpersonām godīgas un vienlīdzīgas iespējas iesaistīties interešu pārstāvībā.

Vairāk uzziniet šeit.

EIROPAS DEBESU VAIROGS

15 NATO dalībvalstis vienojas par Eiropas pretgaisa aizsardzības sistēmas izveidi

15 NATO dalībvalstis, kuru vidū ir arī Latvija un Lietuva, vienojušās par Vācijas ierosināto Eiropas pretgaisa aizsardzības sistēmas izveidi.

Vācijas aizsardzības ministre Kristīne Lambrehte (Christine Lambrecht) norādīja, ka projekta mērķis ir «nosegt spraugu pretgaisa aizsardzībā». Viņa piebilda, ka, Krievijai turpinot karu Ukrainā, mēs dzīvojam «draudīgos laikos, kuros ir daudz izaicinājumu».

Vairāk uzziniet šeit.