Vasara un rudens sākums Latvijā ir sēņotāju un ogotāju paradīze – simtiem cilvēku dodas mežā pēc dabas veltēm. Taču vienlaikus palielinās arī iespēja sastapt dzīvniekus, kas tajā mīt – no šķietami mierīgām stirnām līdz lāčiem un mežacūkām. Lai meža pastaiga nepārvērstos bīstamā piedzīvojumā, svarīgi zināt, kā uzvesties, sastopoties ar savvaļas dzīvniekiem.
Lācis – vēl rets, bet vairs ne sensāciju vērts viesis
Lāču populācija Latvijā pēdējos gados palielinās. Tiek lēsts, ka valstī regulāri uzturas vismaz 60–70 lāči, galvenokārt Ziemeļvidzemē, Latgalē un pie Igaunijas robežas. Lai gan sastapšanās ar lāci joprojām ir reta, tā vairs nav izņēmums.
“Lācis cilvēku neuzskata par medījumu un parasti pats izvēlas attālināties. Tomēr, ja tas ir pārsteigts, īpaši ar mazuļiem, viņš var rīkoties aizsargājoši,” brīdina Dabas aizsardzības pārvaldē.
Ko darīt, ja mežā satiec lāci:
-
Neskrien! Tas var izprovocēt vajāšanas instinktu.
-
Negriez muguru – atkāpies mierīgi. Runā klusā balsī, paturi lāci redzeslokā.
-
Izvairies no tieša acu kontakta.
-
Nespēlē “mirušo” – tas ir Holivudas mīts.
-
Ja lācis tuvojas – izskaties lielāks un dari sevi dzirdamu. Pacel rokas, kliedz vai dauzi metāla priekšmetus.
“Lācis ir ļoti saprātīgs un jutīgs dzīvnieks. Viņš nekad neuzbrūk bez iemesla,” uzsver biologs Vilnis Skuja.
Mežacūka – nevēlams pārsteigums, īpaši ar sivēniem
Mežacūkas parasti cilvēku nepamana vai aizlaižas. Bet, sastopoties ar sivēnmāti un viņas mazajiem, pastāv uzbrukuma risks.
Padomi:
-
Stāvi mierīgi. Ja iespējams, atkāpies lēni.
-
Nekrīti panikā un neskrien – cūka var uzbrukt.
-
Uzkāp uz paaugstinājuma – celma vai zema koka.
-
Nesatrauc sivēnu baru – māte var kļūt agresīva.
“Mežacūkas labi dzird, slikti redz, bet ir ļoti ātras un spēcīgas,” skaidro zoologs Jānis Ozols. “Cilvēks viņas neinteresē – ja vien nejauši netrāpās starp māti un mazuļiem.”
Čūskas – klusas, bet ne vienmēr nekaitīgas
Latvijā dzīvo trīs čūsku sugas, bet tikai odze ir indīga. Čūskas parasti bēg no trokšņiem, taču iebrienot brikšņos vai zālē, var gadīties tās nepamanīt.
Ieteikumi:
-
Velc garas bikses un slēgtus apavus.
-
Nepieskaries čūskai – pat ja tā šķiet nekustīga.
-
Odzes koduma gadījumā nekavējoties dodies pie ārsta.
-
Neesi bezrūpīgs guļot zālē vai vācot ogas – pārbaudi apkārtni.
“Odze neuzbrūk – viņa aizsargājas. Visbiežāk kodumi notiek, kad cilvēks uzkāpj čūskai, nepamanot to,” uzsver biologe Līga Auziņa.
Stirnas, brieži un aļņi – skaisti, bet riesta laikā bīstamāki
Šie dzīvnieki cilvēku baidās un parasti aizbēg. Taču rudenī, riesta laikā (septiembra sākumā līdz oktobrim), buļļi var kļūt agresīvāki.
Ko ņemt vērā:
-
Netuvoties dzīvniekam, pat ja tas šķiet mierīgs.
-
Riesta laikā vērošanu veic no attāluma.
-
Alnis vai briedis uz ceļa – liels drauds arī autovadītājiem.
“Alnis ir visbīstamākais satiksmes dalībnieks. Viņa svars un augstums var izraisīt smagas avārijas,” atgādina Ceļu satiksmes drošības direkcijas pārstāvis Mārtiņš Mihailovs.
Vilks – piesardzīgs un noslēpumains
Vilki mīt visā Latvijā, bet tie cilvēkus izvairās. Tomēr, ja sastopat vilku, kas nav bailīgs vai tuvojas, tas var būt ievainots vai slims.
Rīcība:
-
Paliec mierīgs. Dari sevi dzirdamu.
-
Neskrien un neskaties acīs.
-
Ziņo par vilku, kas uzvedas neierasti – Dabas aizsardzības pārvaldei.
“Vilks cilvēku redz kā apdraudējumu, nevis medījumu. Tikšanās mežā ir ļoti reta,” skaidro zoologs Ingus Vītoliņš.
Kā izvairīties no bīstamas sastapšanās mežā?
-
Dari sevi dzirdamu. Runā, dungā vai klaudzini grozu.
-
Ej pa takām, nevis blīvos krūmājos.
-
Izvēlies dienas vidu – dzīvnieki aktīvāki rītausmā un krēslā.
-
Uzmanies no pēdām, atkritumiem vai barības atliekām – tās liecina par dzīvnieka tuvumu.
-
Nedodies viens – kompānijā dzīvnieki tevi pamanīs laikus.
Kad un kur ziņot?
Par savvaļas dzīvnieku novērojumiem un aizdomīgu uzvedību var ziņot:
-
Dabas aizsardzības pārvaldei: dap.gov.lv
-
Dabasdati.lv – sabiedrības portāls dabas novērojumiem
-
112 – ārkārtas situācijās, piemēram, ja dzīvnieks apdraud cilvēkus vai uzturas apdzīvotā vietā
Savvaļas dzīvnieki ir neatņemama Latvijas dabas daļa. Tie neienāk cilvēka teritorijā bez iemesla – mēs paši ejam viņu mājās. Zināšanas, cieņa un piesardzība ir labākā garantija, lai sēņošana vai ogošana paliktu kā patīkams un drošs piedzīvojums, nevis pārbaudījums.
Lasiet arī: BNN padoms | 10 idejas spontānam vasaras izbraucienam Latvijā – bez lieliem tēriņiem