Lins Jegelevičs (Linas Jegelevičius), speciāli BNN
2024.gadā Lietuvā notika vairāki nozīmīgi notikumi dažādās nozarēs. BNN uzrunāja dažādu dzīves jomu pārstāvjus, lai noskaidrotu, kuri 2024.gada notikumi uz viņiem atstājuši spēcīgāko iespaidu.
BNN uzrunāja Viļņā bāzētā Ģeopolitikas un drošības pētījumu centra (GSSC) direktoru Linu Kojalu (Linas Kojala), lai viņš komentētu 2024.gada notikumus, kurš savukārt aicināja aplūkot savu “Facebook” ierakstu, kurā viņš apkopoja šī gada notikumus.
Runājot par Krieviju, viņš norādīja, ka, lai gan tās panākumi Ukrainā 2024.gadā bija nedaudz straujāki nekā 2023.gadā, tomēr tie joprojām bija salīdzinoši nelieli. Saskaņā ar viņa analīzi, sākot ar novembri, Krievija ir okupējusi mazāk nekā 3 000 kvadrātkilometru Ukrainas teritorijas – tikai 0,5% no Ukrainas kopējās sauszemes teritorijas.
“Neraugoties uz šiem minimālajiem ieguvumiem un ekonomisko spriedzi, Krievija turpina centienus papildināt savus spēkus,” viņš rakstīja. Analītiķis norāda, ka, ņemot vērā, ka 43% no Krievijas 2025.gada budžeta tiek atvēlēti ar karu saistītiem izdevumiem, šādi izdevumi ilgtermiņā nav ilgtspējīgi.
Tikmēr Ukrainas diplomātiskie centieni ir guvuši dažādus rezultātus, īpaši Rietumu galvaspilsētās, piemēram, Vašingtonā, apgalvo Kojala.
“Piemēram, prezidenta Zelenska vizīte ASV oktobrī kopā ar “Uzvaras plānu” amerikāņu vidū neguva ievērojamu rezonansi. Tomēr pēdējās nedēļās Ukraina ir mainījusi savu vēstījumu, parādot sevi kā miera atbalstītāju. Šāda pieeja var palīdzēt pretoties kritiķiem, kuri uzskata, ka Ukraina kavē pamiera centienus,” sacīja GSSC vadītājs.
Neskatoties uz diskusijām par Rietumu laikmeta lejupslīdi, ASV joprojām ir spēcīga valsts, apgalvo Kojala.
“ASV ekonomika ir spēcīga, un tās nominālais IKP veido 26% no pasaules ekonomikas. Turklāt ASV aizsardzības izdevumi veido vairāk nekā trešdaļu no pasaules militārajiem izdevumiem,” viņš skaidro.
Runājot par Ķīnu, Kojala norādīja uz vairākām problēmām, ar kurām šī valsts saskaras, tostarp vājo iekšzemes patēriņu, nekustamā īpašuma burbuli, investīciju apstāšanos un demogrāfiskajām problēmām.
“Pieaugošā ģeopolitiskā spriedze ar Rietumvalstīm varētu vēl vairāk kavēt Ķīnas izaugsmi. Valstij būs rūpīgi jāizvērtē izmaksas, kas rodas, atbalstot tādus agresorus kā Krievija, un ieguvumus, ko sniedz pragmatisku attiecību uzturēšana ar bagātajām Rietumu valstīm,” secināja Kojala.
Klaipēdā dzimušais misionārs Hermans Šulcs (Hermanas Šulcas) BNN pastāstīja, ka 2024.gadā neizdzēšamas pēdas viņa atmiņā atstāja ilgstošā asinsizliešana Ukrainā un jaunu konfliktu rašanās visā pasaulē – īpaši Āfrikā.
Būdams dona Bosko saleziāniešu priesteris, Šulcs daudzus gadus ir pavadījis kā misionārs Āfrikā, veltot savus pūliņus, lai palīdzētu vietējiem bērniem pārvarēt nabadzību un ciešanas.
“Sudānā notiekošais pilsoņu karš ir izraisījis katastrofālas humanitārās sekas, izceļot globālo krīzes pārvarēšanas institūciju ierobežojumus,” viņš sacīja.
Runājot par 2024.gadu savā jauniešu mājā Kretingas rajonā, Lietuvas rietumos, ko viņš vada kopš 2010.gada, misionārs uzsvēra daudzos izglītojošos, sporta un mentoringa pasākumus bērniem visa gada garumā, tostarp bērniem no bērnu namiem un ģimenēm, kas saskaras ar finansiālām grūtībām.
Viensētā dzīvo arī zosu un vistu ganāmpulks. Nesen tās dzīvnieku draugu pulkā parādījās divi jauni ēzeļi, kas pievienojās četriem vietējiem ponijiem.
“Es ceru, ka Jaunais gads beidzot atnesīs lielāku mieru ikvienā no mums un katrā valstī, īpaši tajās, kuras ir iesaistītas karā,” sacīja Šulcs.
Lietuvas politologs, profesors, starptautisko attiecību un drošības studiju eksperts Toms Janeļūns (Tomas Janeliūnas) sarunā ar BNN uzsvēra, ka 2024.gadā pasaules uzmanība protams tika pievērsta asiņainajiem konfliktiem Tuvajos Austrumos un Ukrainā.
“Es ceru, ka Jaunais gads mums visiem nesīs lielāku mieru. Ir pamats ticēt, ka Ukrainā varētu tikt rasts risinājums, īpaši ņemot vērā neseno varas maiņu Vašingtonā,” sacīja analītiķis.
Tomēr viņš atzīst, ka Krievija joprojām būs kareivīga un nesatricināma, jo īpaši tāpēc, ka Rietumu politiķu un sabiedrības apziņā joprojām pastāv galvenās “sarkanās līnijas”.
“Krievija izmanto un manipulē ar šīm bailēm, īpaši izmantojot bailes par “kodolenerģijas eskalāciju”… Manuprāt, Krievijas galvenais mērķis ir atturēt NATO no tiešas iesaistīšanās karā ar Krieviju. Tas nozīmē, ka Krievija pati cenšas izvairīties no konfrontācijas ar NATO spēkiem (īpaši ASV), jo baidās, ka šāds konflikts novestu pie tās pilnīgas sakāves. Un tieši tā tas arī notiktu, neraugoties uz patlaban notiekošajām diskusijām par Rietumu iespējamo nesagatavotību, sarūkošajām militārajām ražošanas jaudām, vai nepietiekami apgādātajām militārajām vienībām,” prognozē Janeļūns.
Viņš uzsvēra, ka tad, kad Rietumi pāries no “eskalācijas bailēm” uz izpratni par to, no kā Krievija patiešām baidās, būs iespējams risināt sarunas un rīkoties no “spēka pozīcijas”.
Izcilajam Lietuvas Kjokušinkai karatē sportistam un karatē skolas “Shodan” īpašniekam Lukam Kubiļusam (Lukas Kubilius) 2024.gads palicis atmiņā kā gads, kurā vairāki “Shodan” sportisti plūca laurus daudzās starptautiskās sacensībās, tostarp prestižajā turnīrā “Karatē čempionu čempions”, kas pagājušā gada jūlijā pirmo reizi notika Tokijā, Japānā.
“Šajā vienas dienas turnīrā bija liela balva, kā arī turnīrs bija daļa no starptautiskā turnīra “Dream Festival 2024”, kurā piedalījās 3 758 dalībnieki no 21 valsts,” sacīja “Shodan” īpašnieks.
Ievērības cienīgs ir fakts, ka ceļojuma laikā uz Tokiju viņš sastapa jaunu japāņu karatistu, kurš uzskatīja, ka Kubiļus ar savu piemēru palīdzējis viņam pašam kļūt par valsts čempionu un izcīnīt tiesības pārstāvēt Japānu gaidāmajā pasaules čempionātā.
Pirms tam, maijā, Lietuvas Kjokušinkai karatē kadetu un jauniešu čempionātā “Shodan” sportisti izcīnīja 31 medaļu, tostarp 15 zelta, desmit sudraba un sešas bronzas.
“‘Shodan” skola saglabāja līderpozīcijas, nodrošinot pirmo vietu klubu kopvērtējumā,” ar lepnumu minēja Kubiļus.
Starp citiem ievērojamiem 2024.gada sporta notikumiem Kubiļus izcēla Parīzes olimpiskās spēles un Eiropas futbola čempionātu.
Palangas pašvaldības domnieks Eimutis Židanavičus (Eimutis Židanavičius) par 2024.gada nozīmīgāko globālo notikumu atzina Donalda Trampa (Donald Trump) uzvaru novembra ASV prezidenta vēlēšanās.
“Visi politiskie naratīvi griezās ap šo notikumu un to, ko viņa atgriešanās pie varas nozīmē NATO, Eiropai, Ukrainai un mums,” Židanavičus sacīja BNN.
Atgādinām, ka Tramps atguva prezidenta amatu pēc tam, kad bija pārdzīvojis atentāta mēģinājumu, kurā lode nolidoja viņam gar ausi, ievainojot.
Citu nozīmīgu starptautisko politisko notikumu vidū viņš uzsvēra leiboristu partijas pārliecinošo uzvaru Apvienotajā Karalistē, kas iezīmēja būtiskas pārmaiņas valsts politiskajā ainavā.
Židanavičus arī norādīja, ka Lietuva 2024.gadā piesaistīja uzmanību, rīkojot trīs lielas vēlēšanas: prezidenta vēlēšanas un Eiropas Parlamenta vēlēšanas maijā, kam sekos parlamenta vēlēšanas oktobrī.
Līdzšinējais prezidents Gitans Nausēda (Gitanas Nausėda) tika pārvēlēts uz otro termiņu. Vēlēšanas tika aizvadītas 26.maijā, kur Nausēda guva pārliecinošu uzvaru pār premjerministri Ingrīdu Šimonīti (Ingrida Šimonytė), iegūstot 75% balsu, kas ir lielākais balsu pārsvars Lietuvas vēlēšanu vēsturē.
Parlamenta vēlēšanās centriski kreisie sociāldemokrāti triumfēja pār līdzšinējo labēji centrisko “Tēvzemes savienības” valdību premjerministres Šimonītes vadībā. Sociāldemokrāti ieguva 52 vietas 141 deputātu parlamentā un izveidoja koalīciju ar Demokrātisko savienību “Lietuvas vārdā” un “Nemunas rītausma”, gūstot komfortablu 86 deputātu vairākumu.
“Tas, kas mani pārsteidza vēlēšanās, bija “Nemunas rītausma” uzplaukums, kas ir nepieredzējusi, ļoti kūtra un neprognozējama partija, salīdzinot ar pārējiem koalīcijas partneriem,” sacīja Židanavičus.
Prezidenta vēlēšanu laikā 12.maijā notika referendums par dubultpilsonību. Tā mērķis bija grozīt konstitūciju, lai atļautu dubultpilsonību. Lai gan grozījumu atbalstīja 74,49% vēlētāju, iniciatīva cieta neveiksmi nepietiekamas vēlētāju aktivitātes dēļ, jo nesasniedza nepieciešamo visu reģistrēto vēlētāju balsu slieksni.
Lietuvas atvaļinātajam armijas virspavēlniekam Valdam Tutkam (Valdas Tutkus) 2024.gada nozīmīgākie notikumi bija saistīti ar aizsardzības nozari.
“Diemžēl karš Ukrainā turpina prasīt cilvēku dzīvības, un, neraugoties uz vairākkārtējiem aicinājumiem abām pusēm vienoties par miera līgumu, bojāgājušo un upuru skaits turpina pieaugt. Tagad, kad Tramps ir stājies amatā, miera sarunas Ukrainā, visticamāk, sāks veidoties, un, iespējams, tiks panākts risinājums,” viņš norādīja.
2024.gadā Lietuva un Vācija stiprināja sadarbību aizsardzības jomā, noslēdzot vairākus nozīmīgus līgumus.
Vācijas aizsardzības uzņēmums “Rheinmetall” sadarbojās ar Lietuvu, lai kopīgi uzbūvētu modernu 155mm artilērijas munīcijas ražotni Baisogalā, Lietuvas vidienē. Projekta, kura vērtība ir aptuveni 180 miljoni euro, mērķis ir uzlabot Lietuvas aizsardzības spējas un stiprināt tās rūpniecisko bāzi.
Rūpnīca tiek būvēta 340 hektāru platībā, un paredzams, ka tās darbība tiks uzsākta 2026.gada vidū.
2024.gada septembrī Berlīnē Lietuvas valsts aizsardzības ministrs Laurīns Kasčūns (Laurynas Kasčiūnas) un Vācijas aizsardzības ministrs Boriss Pistoriuss (Boris Pistorius) parakstīja visaptverošu sadarbības līgumu aizsardzības jomā. Ar šo līgumu tiek izveidots tiesiskais regulējums Vācijas brigādes pastāvīgai izvietošanai Lietuvā, kas ir Vācijas pirmā pastāvīgā militāro spēku izvietošana ārvalstīs kopš Otrā pasaules kara. Nolīgumā arī izklāstīti noteikumi par nodokļu atbrīvojumiem, sociālajiem pabalstiem un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu Vācijas militārajam personālam un valsts uzņēmumiem, kas darbojas Lietuvā.
Pēc līguma noslēgšanas Lietuva uzsāka militārās bāzes būvniecību Rūdninkos, netālu no galvaspilsētas Viļņas un Krievijas robežas. Paredzams, ka līdz 2027.gada beigām šajā bāzē tiks izvietoti līdz 4 000 Vācijas karavīri.
Lietuva 2024.gada decembrī vienojās iegādāties no Vācijas 44 “Leopard 2” tankus, kas ir līdz šim lielākais valsts iepirkums aizsardzības jomā. Vienošanos oficiāli apstiprināja Lietuvas jaunā valsts aizsardzības ministre Dovile Šakaliene (Dovilė Šakalienė) un Vācijas aizsardzības ministrs Boriss Pistoriuss.
