Lins Jegelevičs (Linas Jegelevičius), speciāli BNN
Saskaņā ar Lietuvas Iekšlietu ministrijas (VRM) datiem līdz ar šī gada 28.augustu visā valstī bija pieejamas 4 438 patvertnes, BNN informēja Lietuvas Iekšlietu ministrija (VRM). Salīdzinājumam: 2022.gada beigās bija pieejamas 1 835 patvertnes, bet 2023.gada beigās – 3 251 patvertne, norāda ministrija.
“Iekšlietu ministre Agne Bilotaite (Agnė Bilotaite), uzsākot darbu, par vienu no savām galvenajām prioritātēm izvirzīja civilo drošību. Tas atspoguļojas arī rezultātos: izveidots patvertņu tīkls, 2022.gadā pieņemta Krīzes vadības un civilās aizsardzības likuma jaunā redakcija, 2023.gadā apstiprināta Civilās aizsardzības stiprināšanas koncepcija, 2024.gadā apstiprināta Civilās aizsardzības stiprināšanas un attīstības programma,” teikts VRM rakstiskajā atbildē.
Šonedēļ Viļņā pirmo reizi Lietuvas vēsturē tiks organizēts augsta līmeņa starptautisks pasākums – Reģionālais civilās drošības forums, kas veltīts civilās drošības jautājumiem un kurā piedalīsies pārstāvji no desmit valstīm.
Valdības izvirzīto mērķi – nodrošināt, ka patvertnes ir pieejamas 60% iedzīvotāju pilsētas un 40% lauku pašvaldībās – ir izpildījušas tikai dažas lauku pašvaldības,
piemēram, Šilales rajons, Paģēģu, Šaķu, Vilkavišķu, Raseiņu, Kauņas rajons, Ķēdaiņu, Kazlu Rūdas, Prienu, Birštonas, Druskininku, Kaišadores un daži citi rajoni.
“Neesam izveidojuši jaunas patversmes, jo tās, kas mums ir, tiek uzskatītas par atbilstošām,” aģentūrai BNN sacīja Šilales rajona pašvaldības mērs Tads Bartkus (Tadas Bartkus), kura pašvaldība var saņemt atzinību par sagatavotību.
Nacionālā krīžu vadības centra vadītājs Vilmants Vitkausks (Vilmantas Vitkauskas) sacīja, ka, aplūkojot statistikas datus, ir skaidri redzama plaisa starp pašvaldībām. Pēc viņa teiktā, ir tādas, piemēram, Birštonas, kur patvertņu ir vairāk, nekā nepieciešams, un tādas pašvaldības, kur patvertnēs varētu paslēpties tikai daži procenti pašvaldības iedzīvotāju.
“Neapšaubāmi, ka daudzām pašvaldībām ir jābūt aktīvākām, mēs skaidri redzam problēmu – norādes. Ja ir patvertne un vieta ir piemērota un sertificēta, bet nav zīmes, sabiedrība to, visticamāk, neuzzinās,” sacīja Vitkausks.
Turklāt patiesību sakot, vairums patvertņu ir novecojušas padomju laika patvertnes, no kurām daudzas tika pārbaudītas un modernizētas, ciktāl ļāva to tehniskais stāvoklis.
Kā arī BNN noskaidroja, ka
vietējās varas iestādes nelabprāt būvē jaunas, to izskaidrojot ar to, ka centrālā valdība šim mērķim nav piešķīrusi līdzekļus.
“Runājot par mūsu pašvaldībā esošajām patvertnēm, situācija ir tāda pati, kā citur – mēs paļaujamies uz padomju laikā celtajām. Atklāti sakot, to stāvokļa dēļ es drīzāk tās sauktu par pagaidu nojumēm, nevis patvertnēm,” aģentūrai BNN sacīja Jonišķu rajona pašvaldības mērs Vitālijs Gaiļus (Vitalijus Gaiļus).
Pēc viņa teiktā, jaunu modernu patvertņu būvniecība prasa daudz naudas un laika.
”Lai uzbūvētu patiešām modernu patvertni, ar vienu gadu ir par maz, ņemot vērā to, cik ilgas var būt būvatļauju un teritorijas plānošanas dokumentācijas saņemšanas procedūras un tā tālāk,” viņš uzsvēra.
Gaiļus atzina, ka pēc tam, kad Ukrainā sākās karš, novadā jaunas patvertnes netika būvētas.
Kretingas rajona pašvaldības sabiedrisko attiecību speciāliste Rūta Laurinaitiene (Rūta Laurinaitienė) BNN pastāstīja, ka šobrīd pašvaldībā ir 24 patvertnes.
“Jaunas nav ierīkotas. Mūsu pašvaldība no pilsētu pašvaldībām atšķiras ar to, ka ievērojams skaits iedzīvotāju mūsu rajonā dzīvo savās mājās ar pagrabiem, tāpēc briesmu gadījumā cilvēki vispirms slēptos savu māju pagrabos,” viņa uzsvēra.
Pēc viņas teiktā, tā kā Kretingas rajona pašvaldība neatrodas avārijas gatavības zonā, nav atsevišķu ieteikumu, kā rīkoties, ja, teiksim, Astravas atomelektrostacijas darbības traucējumu vai sprādziena dēļ rastos kodolstacijas radiācijas piesārņojums. Avārijas gadījumā tiktu ievēroti vispārīgie ieteikumi, kas publicēti Lietuvas iedzīvotāju sagatavošanai ārkārtas situācijām paredzētajā mājaslapā www.lt72.lt, kā arī Kretingas rajona pašvaldības mājaslapā, viņa sacīja.
“Viena no problēmām, ar ko saskaras Kretingas rajona pašvaldība, meklējot vietas patvertnēm, ir tā, ka privātpersonas nelabprāt uzņemas saistības un neslēdz līgumus par patvertņu ierīkošanu savu uzņēmumu telpās,” atzina amatpersona.
Pēc viņas teiktā, privātie un valsts uzņēmumi un iestādes tika uzrunātas par telpu pielāgošanu patvertņu vajadzībām,
taču privātie uzņēmumi reaģēja lēni vai arī sniedza atbildi, ka viņiem nav patvertnēm piemērotu telpu.
“Dažos privātajos uzņēmumos agrāk bija patvertnes, taču šodien šīs telpas ir pamestas vai arī privātpersonas plāno tās iekārtot kā noliktavas vai citām vajadzībām. Tāpēc tika nolemts vispirms nodrošināt patvertnes tikai pašvaldībai vai valstij piederošās ēkās, un pēc tam lemt atbilstoši situācijai. Neatrodot piemērotu telpu patvertnēm ne pārāk blīvi apdzīvotās vietās, tika nolemts izmantot mazgabarīta telpas, jo citu nav ne senioru centros, ne lielākās apdzīvotās vietās,” stāsta Laurinaitiene.
Palangas pašvaldības padomnieks Eiženijs Simuts (Eugenijus Simutis) BNN pastāstīja, ka viņam nav nekādu jaunu ziņu par jaunu patvertņu būvniecību kūrortpilsētā.
“Patiesībā pašvaldība vienu nesen pārdeva. Varbūt tas izklausīsies dīvaini, bet, ņemot vērā karu Ukrainā, šķiet, ka Palanga ir neuzmanīga vai pat nolaidīga, gādājot par saviem iedzīvotājiem, slikta scenārija gadījumā. Iespējams, varas iestādes cer, ka Ukraina paveiks savu darbu – uzvarēs Krieviju,” spriež Simutis.
Tomēr būtu netaisnīgi apgalvot, ka Lietuva neņem vērā saspringto ģeopolitisko situāciju.
Krīzes vadības un civilās aizsardzības likums, kas stājās spēkā pagājušā gada janvārī, paredz par pienākumu projektēt un ierīkot patversmes visās jaunuzceltajās sabiedriskajās ēkās, kurās uzturas vairāk nekā 100 cilvēku, un daudzdzīvokļu ēkās ar vairāk nekā pieciem stāviem.
Projektējot un būvējot jaunas, lielākas sabiedriskās ēkas un augstākas daudzdzīvokļu ēkas, tās tagad ir jāaprīko ar patvertnēm, kur paslēpties gaisa apdraudējuma, apšaudes vai sprādzienu gadījumā. Tām būs jāuzņem 60% ēkas apmeklētāju vai iedzīvotāju.
Noteikumi paredz stingrākas prasības valsts iestāžu, slimnīcu un stratēģisko uzņēmumu patvertnēm. Tām ir ievērojami augstākas prasības, lai varētu veikt nepārtrauktu darbu kara apstākļos vai citos ekstrēmos klimatiskajos apstākļos. Ir noteiktas prasības darba vietām, apgaismojumam, ventilācijai, apkures sistēmām, sanitārajām sistēmām.
Patvertnes nav vienīgās galvassāpes. Sirēnas, kas brīdina par civilām briesmām, valstī, iespējams, skanētu dažādos laikos, un dažviet tās vispār nebūtu dzirdamas.
Un tas tikai tāpēc, ka dažas sirēnas ir vecas, manuāli ieslēdzamas, un ne visur to ir pietiekami daudz.
Ugunsdzēsības un glābšanas dienests (PAGD) ir paziņojis, ka līdz 2024.gada beigām atjauninās sirēnu brīdināšanas sistēmu – tiks iegādātas gandrīz 200 sirēnas, un daļa sistēmas tiks pārvaldīta centralizēti.
Sociāldemokrātu deputāte, Seima Nacionālās drošības un aizsardzības komitejas (NSDK) locekle Dovile Šakaliene (Dovilė Šakalienė) uzskata, ka ir “naivi” cerēt, ka kolektīvās aizsardzības struktūras, piemēram, patvertnes, pasargās iedzīvotājus no tādiem ārkārtas gadījumiem kā bombardēšana.
“Starptautiskā pieredze liecina, piemēram, ja runājam par Somiju vai Zviedriju, ka tās jau gadu desmitiem rūpējas par iedzīvotāju drošību, nodrošinot pietiekamu skaitu patvertņu. Somijā 80% cilvēku varētu paslēpties patvertnēs, kas pasargātu no bumbām. Zviedrijā šādu būvju skaits pieaug. Tas, lai kalpo, kā piemērs mums,” viņa sacīja šā gada sākumā.
Kā iepriekš ziņoja BNN, jūnijā Viļņa nāca klajā ar Viļņas aizsardzības plānu, kas ietver vairākus sagatavošanās pasākumus, piemēram, pretmobilitātes pasākumu parku, dronu lidojumu trasi Šeškines rajonā, jaunus evakuācijas maršrutus. Tomēr plāns tika kritizēts, kā “pārāk teorētisks”.
